Aleksandrs Liepiņš bija ievērojams Latvijas bendijists, sporta darbinieks, bendija un hokeja tiesnesis, Latvijas bendija izlases uzbrucējs 20. gs. 20.–30. gados; nozīmīgs Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) darbinieks bendija un hokeja ieviešanas sākumposmā Latvijā

06.1919. brīvprātīgi iestājās 2. (vēlāk – 5.) Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotā un piedalījās Latvijas Neatkarības karā. 1922. gadā pabeidza Valmieras Valsts reālskolu. 1922.–1927. gadā studēja Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. 1925.–1940. gadā strādāja Iekšlietu ministrijas (no 1937. gada – Sabiedrisko lietu ministrijas struktūrā) Preses un biedrību nodaļā (vēlāk – departamentā); bija Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta Biedrību nodaļas vadītājs. Pēc paša lūguma atbrīvots no dienesta ministrijā.

20. gs. 20. gados kļuva par vienu no ievērojamākajiem Latvijas bendija uzbrucējiem, sporta aprindās saukts – Alis. Dalību valsts bendija turnīros sāka Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrības komandā, kuras sastāvā startēja 1922./1923. un 1923./1924. gada sezonā. 03.1924. pārgāja uz Latvijas Sporta biedrības bendija komandu, kuras sastāvā spēlēja līdz 30. gadu otrajai pusei. Latvijas Sporta biedrības vienības sastāvā vairākkārt kļuva par Latvijas bendija čempionu. Piedalījās dažādās starptautiskās spēlēs, tostarp iekļauts Latvijas bendija izlases sastāvā. Piedalījās trijās no četrām Latvijas bendija izlases spēlēm, kas norisinājās starpkaru posmā: 13.02.1927. Tallinā, Igaunijā; 04.02.1928. Rīgā; 06.02.1932. Rīgā.

No 20. gadiem, būdams aktīvs bendija spēlētājs, darbojās arī kā bendija tiesnesis. 30. gados un 40. gadu pirmajā pusē – hokeja tiesnesis. 1938. gadā LZSS viņu izvirzīja un Starptautiskā Hokeja federācija (Ligue Internationale de Hockey sur Glace) apstiprināja par vienu no četriem starptautisko hokeja spēļu tiesnešiem Latvijā. Tiesāja arī Latvijas hokeja izlases oficiālās valstsacīkstes – 14.02.1937. Rīgā pret Lietuvas izlasi un pēdējo Latvijas hokeja izlases spēli pirms valsts okupācijas 10.03.1940. Rīgā pret Igaunijas izlasi. Tiesāja kara laikā Rīgā notikušās hokeja sacīkstes.

A. Liepiņš darbojās LZSS Bendija-hokeja (vēlāk – Hokeja) tiesnešu kolēģijā, bija tās sekretārs, bet 1936./1937. gada sezonā – Hokeja tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs.

A. Liepiņam ir ievērojami nopelni Latvijas bendija organizatoriskajā darbā 20. gadu otrajā pusē un 30. gadu pirmajā pusē, kā arī norisēs, kas saistītas ar hokeja ieviešanu Latvijas sporta apritē un Latvijas hokeja izlases darbību tās sākumposmā 20. gs. 30. gados.

Bija Latvijas bendija izlases oficiālais pārstāvis tās spēlē 22.02.1931. Tallinā pret Igaunijas izlasi. Kopā ar Paulu Frēlihu komplektēja Latvijas hokeja izlases sastāvu tās pirmajai oficiālajai valstsacīkstei (27.02.1932. pret Lietuvas izlasi) un Rīgas hokeja izlases sastāvu spēlei pret Kauņas izlasi (28.02.1932.). Viens no LZSS ieceltajiem Latvijas hokeja izlases sastāva “sastādītāja” Nikolaja Kavasa padomdevējiem pirms 1932. gada pasaules hokeja čempionāta. Kopā ar N. Kavasu bija norīkots par Rīgas hokeja izlases maiņu pārzini spēlei pret Kauņas izlasi (10.02.1934.). Latvijas olimpiskās delegācijas vadītāja palīgs braucienā uz ziemas olimpiskajām spēlēm 02.1936. Garmišā-Partenkirhenē (Vācijā).

LZSS Bendija (vēlāk – Bendija-hokeja, Hokeja) sekcijā līdzdarbojās jau no 20. gadu vidus, sākumā sekcijas sekretārs, bet no 1927./1928. gada sezonas līdz 1936./1937. gada sezonai – sekcijas priekšsēdētājs. Darbojās LZSS valdē (1927/1928–1939/1940); bija LZSS sekretārs (1928/1928–1937/1938) un LZSS valdes priekšsēdētājs (1938/1939–1939/1940).

Nacistiskās okupācijas laikā darbojās sporta organizācijas jomā, bija Latvijas Sporta un fiziskās kultūras pārvaldes (vēlāk – apvienības) ziemas sporta nozares (vēlāk – ledus sporta nozares) vadītājs un šīs pārvaldes vecākais referents. Kara laikā līdzdarbojās hokeja sacīkšu un turnīru organizēšanā.

Skolas gados Valmierā un studiju gados Rīgā nodarbojās arī ar ātrslidošanu. 1923. gadā A. Liepiņš sasniedza Latvijas rekordu ātrslidošanā 1500 metru distancē ar parastajām slidām. Spēlēja futbolu, izmēģināja lauka hokeju.

Otrā pasaules kara beigās nonāca Rietumvācijā. Pēc kara kopā ar ģimeni mitinājās Fišbahas bēgļu nometnē netālu no Nirnbergas, Rietumvācijā; aktīvi darbojās nometnes latviešu pašpārvaldē – bija mājas vecākais, dažādu komiteju un komisiju loceklis; ievēlēts Fišbahas nometnes padomē. 1950. gadā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, apmetās Grīnbejā, kur strādāja fizisku darbu. Līdzdarbojās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Bija Cēsu pulka bijušās brīvprātīgo skolnieku rotas karavīru biedrības priekšnieks.

Kā Neatkarības kara dalībnieks – 2. Cēsu pulka Skolnieku rotas brīvprātīgais – 1929. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1938. gadā apbalvots ar V šķiras Atzinības krustu. Par panākumiem un ieguldījumu Latvijas bendijā 1933. gadā apbalvots ar Latvijas Sporta organizāciju apvienības godazīmi “Par nopelniem”.