Pirmās ziņas par bendija spēlēšanu Latvijas teritorijā atrodamas 20. gs. pirmajā desmitgadē. Laika posmā līdz Pirmajam pasaules karam bendiju spēlēja vairākas sporta biedrības Rīgā. Vienas no pirmajām bendija komandām Rīgā bija “Kaiserwald”, “Siegfried”, “Union”.
Ar jaunu vērienu bendijs attīstījās pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara jau neatkarīgā Latvijā. 1922./1923. gada sezonā tika aizvadīts pirmais Latvijas bendija čempionāts. Starpkaru periodā 20. gs. 20.–30. gados bendijs bija kļuvis par vienu no populārākajiem ziemas sporta veidiem valstī; bendiju spēlēja gan Rīgā, gan ārpus tās – Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Malnavā, Piltenē, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgas Jūrmalā, Slokā, Smiltenē, Strenčos, Tukumā, Valmierā, Vecaucē, Ventspilī un citviet Latvijā.
Sporta biedrības “Amatiers” un I Rīgas Riteņbraucēju biedrības bendija komandu spēle Armijas Sporta kluba slidotavā. Rīga, 31.01.1926.
Starpkaru posmā tika aizvadītas spēles ne tikai starp Latvijas komandām, bet arī Latvijas bendija vienības sacentās ar komandām no Igaunijas, Padomju Savienības, Somijas, Vācijas. 1927.–1932. gadā oficiālas valstsacīkstes aizvadīja Latvijas bendija izlase.
Pateicoties bendijā iekoptajām sportistu iemaņām un bendija sacīkšu organizēšanā gūtajai pieredzei, no 20. gs. 30. gadu sākuma Latvijā salīdzinoši ātri tika ieviests un izplatību guva hokejs (ar ripu). Hokeja komandas lielā daļā gadījumu tika komplektētas no bendijistiem. Hokeja popularitātes pieaugums vislielākajā mērā noteica sportistu un līdzjutēju intereses samazināšanos par bendiju. 1932./1933. gada sezonā notika pēdējais starpkaru posma Latvijas bendija čempionāts. Arī turpmāk 30. gados bendiju spēlēja Rīgā un ārpus tās, taču vairs ne valsts čempionāta līmenī.
Jauns bendija attīstības posms Latvijas teritorijā sākās līdz ar padomju okupāciju – 1940./1941. gada sezonā un pēc Otrā pasaules kara. Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) plaši izplatītais bendijs tika ieviests arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) sporta programmā. Jau 1940./1941. gada sezonā tika aizvadītas LPSR bendija čempionāta spēles. Bendija komandu sastāvi bieži tika komplektēti no hokeja komandu spēlētājiem.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas teritorijā tika no jauna izveidotas bendija komandas, un no 20. gs. 40. gadu otrās puses aizvadīti dažādu līmeņu bendija turnīri. Spēcīgāko komandu sastāvi bieži tika komplektēti no citviet PSRS teritorijā bendija pieredzi guvušiem sportistiem. LPSR bendijisti startēja PSRS bendija čempionātā, lielākos panākumus gūstot 20. gs. 50. gados. LPSR bendija turnīros 20. gs. 40.–80. gados stiprākās komandas bija Rīgā, bet starp spēcīgākajām ārpus tās bija vienības no Alūksnes, Jelgavas, Vangažiem, Ventspils. No 20. gs. 70. gadu vidus būtiski samazinājās augstāka līmeņa bendija sacensību skaits, kā arī – sportistu un skatītāju interese par bendiju. Dažādi bendija turnīri norisinājās arī 20. gs. 80. gados, taču ievērojami šaurākā mērogā.
Bendija spēlēšana valsts līmenī Latvijā atjaunota 21. gs. pirmajā desmitgadē. 29.12.2005. tika nodibināta Latvijas Bendija federācija. 31.01.2006. Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Bendija federācijā (Federation of International Bandy, FIB). Bendija komandas Latvijā komplektētas no hokejistiem, kuri pievērsušies arī bendijam. Latvijas Bendija federācija par prioritāti atzīst rūpes par Latvijas bendija izlases sagatavošanu un dalību pasaules čempionātos.