Jau būdams students, 1926.–1929. gadā strādāja Juglas elektrības uzņēmumā par kantoristu un elektriķi, 1929.–1930. gadā – pie ielu projektēšanas darbiem Rīgas pilsētas būvvaldē. 1933.–1934. gadā dienēja Latvijas armijā. 1934. gadā sāka strādāt Jūrniecības departamentā – dažādos amatos darbā pie iekšējiem ūdensceļiem (1934–1935), vadīja Gaujas-Siksnu aizsprosta būvdarbus (1934), Ventas ūdensceļa rajona pārziņa vietas izpildītājs, vēlāk pārzinis Kuldīgā (1935–1938), iekšējo ūdensceļu inženieris, vēlāk pārzinis (1938–1940). Padomju okupācijas laikā Jūrniecības pārvaldes Bagardarbu grupu vadītājs (1940–1941), Daugavas upes kuģniecības Rīgas iecirkņa priekšnieks (1941). Nacistiskās okupācijas laikā Jūrniecības un kuģniecības direkcijas (vēlāk, no 1941. gada – Jūrniecības departaments; no 1943. gada – Ūdensceļu un ostu departaments) iekšējo ūdensceļu vecākais inženieris-inspektors (1941–1942), no 1942. gada – Liepājas ostas rajona inženieris.
1944. gadā devās bēgļu gaitās, bet pēc Otrā pasaules kara atgriezās Latvijā, strādāja par hidroprognožu vecāko inženieri Hidrometeoroloģiskajā dienestā (1946–1954), vēlāk – par vecāko inženieri Valsts gaļas rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā “Gipromjaso” un Valsts rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā “Latgiproprom”.