Valsts hokeja sacīkstēs spēlēja Rīgas Futbola kluba vienībā (1931/1932–1933/1934). P. Skujam īpaši veiksmīga bija 1931./1932. gada sezona, kad Rīgas Futbola kluba sastāvā viņš kļuva par Zibensturnīra uzvarētāju, bet Latvijas hokeja meistarsacīkšu Rīgas grupā izcīnīja 3. vietu sešu komandu konkurencē. Sākumā, līdzīgi kā bendijā, arī hokeja spēlēs vārtus sargāja bez nūjas vai ar miniatūru nūju. Taču drīzumā apguva arī nūjas tehniku un kļuva par vienu no labākajiem hokeja vārtsargiem Latvijā. Tā kā 1933./1934. gada sezonā dzīvoja un strādāja galvenokārt ārpus Rīgas, ieradās tieši uz Rīgas Futbola kluba hokeja sacīkstēm un spēlēja bez treniņa, un arī tad sporta apskatnieki atzina, ka “RFK vārti bija lieliska vīra aizsardzībā”.
Pateicoties progresējošajam sniegumam, kļuva par Latvijas hokeja izlases vārtsargu (1932–1933). Bija Latvijas valstsvienības rezerves vārtsargs pirmajā oficiālajā spēlē (27.02.1932. Rīgā) un pirmajos starptautiskajos turnīros – Eiropas čempionātā Berlīnē, Vācijā, (03.1932.) un pasaules čempionātā Prāgā, Čehoslovākijā (mūsdienās Čehijā; 02.1933.). Piedalījās vienā oficiālā valstsacīkstē – Prāgā, kad spēles noslēgumā pret Rumāniju veiksmīgi aizstāja savainoto pamatvārtsargu Herbertu Kuški. Bija viens no Latvijas izlases vārtsargiem sacīkstē pret RFK un “Universitātes sporta” apvienoto komandu (10.03.1932.). Rīgas izlases rezerves vārtsargs spēlē pret Kauņas izlasi (1932). Latvijas izlases kandidātu sarakstā iekļauts arī 1933./1934. gada sezonā. Pēc tam darba apstākļu dēļ bija spiests pilnībā pamest aktīvo sportu.