Dzimis tirgotāja, namīpašnieka Jāņa Rozes un Līnas Rozes (dzimusi Jurenovska) ģimenē. V. Roze mācījās Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija); pabeidza vidusskolas trīs klases, neiegūstot vidējo izglītību. 1928.–1929. gadā dienēja Latvijas armijā, Vidzemes divīzijas Sakaru rotā. 20. gs. 30. gados V. Roze bija namīpašnieks, līdz 1938. gadam – arī veikala īpašnieks un tirgotājs.

V. Roze futbolu spēlēja galvenokārt aizsarga un pussarga pozīcijā. Skolas gados ar panākumiem spēlēja Rīgas pilsētas 1. vidusskolas futbola komandā kopā ar Arvedu Bradiņu un Arturu Timperu, nākamajiem komandas biedriem Latvijas izlasē. Valsts futbola turnīros deviņas sezonas spēlēja “Rīgas Futbola Klubā” (“RFK”, 1924–1932) un vienu sezonu Rīgas ASK (Armijas sporta klubs, 1933). “RFK” sastāvā piecas reizes kļuva par Latvijas futbola meistaru jeb čempionu (1924–1926, 1930, 1931), vienreiz izcīnīja Rīgas kausu (1925).

Latvijas futbola izlases sastāvā V. Roze debitēja 16.08.1924. Kauņā spēlē pret Lietuvu (rezultāts 4:2 Latvijas labā). 20. gs. 20. gadu beigās–30. gadu sākumā V. Roze bija stabils izlases pamatsastāva spēlētājs. No 1924. līdz 1932. gadam Latvijas futbola izlasē aizvadīja kopā 22 oficiālas valstu sacīkstes; izlases sastāvā vienreiz izcīnīja Baltijas kausu (1928). Vietu futbola izlasē zaudēja līdz ar pāreju no “RFK” uz ASK. V. Rozes karjerā pēdējā sezona Latvijas Virslīgā (augstākā līmeņa futbola čempionātā) bija 1933. gadā, kad lielu daļu sezonas nācās atgūties no gūtajām traumām.

V. Roze valsts basketbola turnīros spēlēja dažādās Rīgas komandās, tostarp “RFK”, “Latvju Jaunatne”, JKS (Jaunekļu kristīgā savienība). Četras reizes J. Roze kļuva par Latvijas basketbola čempionu: 1926. un 1927. gadā “RFK” sastāvā; 1931. gadā Rīgas “Latvju Jaunatnes” sastāvā; 1932. gadā Rīgas JKS sastāvā. “Latvju Jaunatnes” sastāvā 1930. gadā izcīnīja Chicago Tribune ceļojošo kausu (turnīrs spēcīgākajiem Igaunijas un Latvijas basketbola klubiem); tā bija pirmā šīs balvas izcīņa, tās finālā 01.03.1930. Rīgā pret Tallinas Kalev izcilu sniegumu aizsardzībā demonstrēja V. Roze (rezultāts 49:37). V. Roze ir bijis Rīgas JKS basketbola vienības kapteinis. Basketbolā spēlēja galvenokārt aizsarga pozīcijā.

Latvijas basketbola izlases sastāvā V. Roze oficiāli debitēja 13.12.1925. Rīgā spēlē pret Lietuvu; tā bija abu valstu basketbola izlašu pirmā savstarpējā spēle (rezultāts 41:20 Latvijas labā). No 1925. līdz 1932. gadam Latvijas basketbola izlasē aizvadīja kopā septiņas oficiālas valstu sacīkstes. Par sasniegumiem basketbolā un futbolā V. Roze 1933. gadā tika apbalvots ar Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) godazīmi “Par nopelniem”.

1933.–1934. gadā V. Roze līdzdarbojās latviešu nacionālistu politiskās organizācijas “Pērkonkrusts” paspārnē esošajā Sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrībā “Tēvijas Sargs”, bija tās jauno biedru apmācītājs un basketbola treneris. 1934. gada janvārī organizācijas “Pērkonkrusts” un “Tēvijas Sargs” tika slēgtas.

Pirmajā Latvijas bendija čempionātā 1922./1923. gada sezonā V. Roze spēlēja Rīgas JKS vienībā, bet turpmākajos čempionātos “RFK” bendija komandas sastāvā – no 1923./1924. gada līdz 1931./1932. gada sezonai (ar pārtraukumiem; 1924./1925. gada sezonā čempionāts nenotika; 1929./1930. gada sezonā “RFK” no turnīra tika izslēgts). 1924. gadā V. Roze “RFK” sastāvā kļuva par Latvijas bendija čempionu. Piedalījās arī starptautiskās bendija spēlēs, tostarp t. s. Rīgas skolēnu izlases sastāvā. V. Roze bija daudzpusīgs bendijists – spēlēja uzbrucēja, pussarga un aizsarga pozīcijās.

Latvijas hokeja čempionātā V. Roze spēlēja trīs sezonas – divas “RFK” (1931/1932, 1933/1934) un vienu Rīgas ASK (1932/1933). 1933. gadā pirms pasaules čempionāta tika iekļauts Latvijas hokeja izlases kandidātu sarakstā. V. Rozes pamatpozīcija hokejā – aizsargs.

Sporta aprindās bija pazīstams arī ar pavārdu Puķe vai Puķīte.

Kad 1940. gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) okupēja Latviju, V. Roze atklāti pauda savu patriotisko nostāju un nesamierināšanos ar okupāciju. PSRS varas iestādes 10.1940. apcietināja V. Rozi par aģitāciju, kas vērsta pret padomju iekārtu. Viņam piespriests 10 gadu ieslodzījums labošanas darbu nometnē. V. Roze 06.1941. izvests uz cietumu Čkalovas apgabalā (tagad Orenburgas apgabals Krievijā), pēc tam, no 01.1942., atradās Petropavlovskas cietumā Nr. 22. (Kazahijas Padomju Sociālistiskajā Republikā; tagad Kazahstānā), kur arī miris.