Atzinības krusts nosaukts atbilstoši tā prototipam – Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā dibinātajam Atzinības krustam (franču L’Ordre de la Reconnaissance).
Atzinības krusts nosaukts atbilstoši tā prototipam – Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā dibinātajam Atzinības krustam (franču L’Ordre de la Reconnaissance).
Tuvojoties Latvijas valsts 20 gadu jubilejai, 20. gs. 30. gadu otrās puses Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma nacionālpatriotiskās ideoloģijas noskaņā pastiprināti tika veikta Latvijas vēstures izpēte. Viens no uzdevumiem bija meklēt saknes Latvijas valstiskumam un pastāvībai, un kā veiksmīgs piemērs tika atrasta Kurzemes un Zemgales hercogiste. Radās doma, ka viens no veidiem, kā radīt hercogistes pēctecību ar Latvijas Republiku, ir atjaunot hercoga Frīdriha Vilhelma 1710. gadā dibināto Atzinības krustu, “(..) kuram ir vecākas, mūsu vēsturē dziļākas saknes”.
Frīdrihs Vilhelms Atzinības ordeni dibināja kā “(..) atzinības zīmi cilvēkiem, kuriem vēlējās pateikties vai kurus centās darīt par saviem aktīviem piekritējiem”. Atbilstoši 18. gs. ordeņu dibināšanas un lietošanas tradīcijai Atzinības krustam kavalieru skaits bija ierobežots – 34. Pēc kavaliera nāves apbalvojums bija jāatdod. To piešķīra nākamajai personai. Pēc hercoga Frīdriha Vilhema nāves 1711. gadā Atzinības krusts pastāvēja tikai vienu gadu.
Līdz 1938. gadam bija saglabājies viens zināmais Atzinības krusta eksemplārs, kas atradās Kurzemes provinces muzejā. To pēc Valsts prezidenta sekretariāta pieprasījuma sekretariātam uz laiku nodeva Pieminekļu valde. Otrā pasaules kara laikā šis Kurzemes un Zemgales Atzinības krusta eksemplārs gāja bojā.
Latvijas Republikā Atzinības krustu dibināja arī praktisku apsvērumu dēļ, jo Atzinības krusts palielināja Latvijas pilsoņu iespējas tikt apbalvotiem par dažādu veidu nopelniem.
1938. gadā atjaunotais Atzinības krusts bija reformēts Kurzemes un Zemgales hercogistes Atzinības krusts, jo tam ne tikai pievienoja citas šķiras un izveidoja arī goda zīmes, bet arī nedaudz mainīja izskatu – oriģinālajā Atzinības krusta aversa medaljonā bija hercogistes ģerbonis, bet reversa medaljonā – monogramma “FW” (Friedrich Wilhelm), savukārt atjaunotā Atzinības krusta aversa medaljonā bija Latvijas Republikas lielais ģerbonis, bet reversā – Kurzemes un Zemgales ģerbonis.
Atzinības krusta zīme ir Maltas tipa krusts ar baltu emalju un zeltītu apmali. Katrs krusta stūris noslēdzas ar zeltītu lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni (pa diviem katrā pusē). Krusta aversa centrā ir medaljons ar sarkanas emaljas apmali un zeltītu apmalojumu; tajā ir Latvijas Republikas lielais ģerbonis heraldiskās krāsās, virs tā – deviņi pamīšus likti Saules stari, zem ģerboņa ir gada skaitlis – 1938. Krusta reversa centrā ir Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis heraldiskās krāsās, zem tā melnas emaljas gada skaitlis – 1710. Trīs krusta galos uz jostas krusta devīze Pour/les – honn/êtes – ge/ns (“Goda prāta ļaudīm”).
Izmēri katrai šķirai atšķiras: I un II šķira – 85 x 85 mm (jeb lielais krusts), III šķira – 49 x 49 mm (vidējais krusts), IV un V šķira – 40 x 40 mm (mazais krusts). I šķirai komplektā ietilpa vēl viena mazāka krusta zīme – 49 x 49 mm jeb tā sauktais vidējais krusts.
Atzinības krusta zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.
Mūsdienās ir mainījušies Atzinības krusta I un II šķiras komplekti un to nēsāšanas kārtība. Vairs netiek izmantotas 85 x 85 mm lielas krusta zīmes, bet to vietā ir astoņstūra sudraba zvaigzne (autors Gunārs Lūsis), kuras vidū atrodas krusta zīme (I šķirai 75 x 75 mm, II šķirai – 70 x 70 mm). II šķiras zīmi turpmāk nēsā ap kaklu. Mūsdienās lietoto Atzinības krusta zīmju izmēri arī ir mainījušies: I, II un III šķira – 49 x 49 mm, bet IV un V šķira – 40 x 40 mm.
Atzinības krusta lente ir sarkanā krāsā ar sudraba iemalu, un tās izmēri, līdzīgi kā krusta zīmēm, ir atšķirīgi: I šķiras lente ir 110 mm plata, III, IV un V šķiras – 32 mm plata. IV šķiras krusta lente papildināta ar rozeti. Atzinības krustam bija izstrādāta īpaša nēsāšanas kārtība – I šķiru nēsāja lentē pār kreiso plecu ar mazāku krusta zīmi, bet lielo krusta zīmi piesprauda krūšu kreisajā pusē. II šķiru nēsāja piespraustu krūšu kreisajā pusē, III šķiru – ap kaklu, bet IV un V šķiru – krūšu kreisajā pusē.
Mūsdienās Atzinības krustam nav izstrādāta īpaša nēsāšanas kārtība, un to nēsā tāpat kā Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. Arī Atzinības krusta lentēm pastāv dāmu lentes, respektīvi, I šķiras ordeni dāmas saņem 75 mm platā lentē, bet II un III šķiras lentes izmērs ir tāds pats kā kungiem, bet tā veidota tauriņsējumā.
Atzinības krusta goda zīme veidota kā medaļa ar 36 mm diametru, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā redzama emblēma – vanadziņš ar izplestiem spārniem un gredzenu nagos. Apkārt tam uzraksts: “Domas – un – darbus – Latvijai”. Goda zīmei ir trīs pakāpes: I pakāpe ir zeltīta, II pakāpe ir sudraba, bet III pakāpe ir bronzas. Goda zīme nēsājama ordeņa lentes trīsstūra locījumā krūšu kreisajā pusē.
Līdz 01.05.2010. Atzinības krustam pastāvēja arī lielā un mazā sevišķā goda zīme. Tā bija nēsājama kaklā, un dizaina ziņā tās bija tādas pašas kā goda zīmes, taču atšķīrās to izmēri: lielā sevišķā goda zīme bija 46 mm liela, bet mazā – 30 mm.
Atzinības krusta miniatūrzīmes, kuras nēsā ikdienā, visām ordeņa šķirām ir vienādas. Miniatūrzīmes ir:
1) miniatūra zīme, kuras izmēri ir 14 x 14 mm, tā savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;
2) lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi, rozetes izmērs ir 12 mm diametrā.
Savukārt Atzinības krusta goda zīmes miniatūra ir miniatūra ordeņa goda zīme, kuras medaļas izmērs ir 12 mm diametrā, bet lentītes platums (13 mm) – trīsstūrveida sējumā. Miniatūrai goda zīmei ir tādas pašas pakāpes kā goda zīmei.
Starpkaru periodā Atzinības krustam bija tikai viena miniatūrzīme – lentes atgriezums jeb barete.
Ņemot vērā, ka Atzinības krustu atjaunoja 2004. gadā, tika papildināts arī statūtu punkts, kas noteica, par kādiem nopelniem ordeni varēja piešķirt.
12.07.1938. Likums par ordeņiem un goda zīmēm noteica, ka Atzinības krustu piešķīra “(..) par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras darbā. Tie var izpausties uzticīgā un uzcītīgā valsts, pašvaldības un atklātības dienestā, katra godīga darba priekšzīmīgā izpildīšanā, ikvienā sabiedriskā kalpošanā, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšanā un stiprināšanā”.
07.04.2004. Valsts apbalvojumu likumā noteica, ka Atzinības krustu piešķīra “(..) par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana”.
Vienlaikus ar jauno 12.07.1938. Likumu par ordeņiem un goda zīmēm tika izveidota jauna ordeņu pārzināšanas institūcija – Ordeņu kapituls. Sākotnēji tas sastāvēja no ordeņu kanclera un četriem kapitula locekļiem: diviem apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni un pa vienam apbalvotajam ar Viestura ordeni un Atzinības krustu. Savukārt 08.12.1938. veiktie likuma grozījumi noteica, ka Ordeņu kapitulā turpmāk būs septiņas personas – klāt nāca arī vicekanclers un vēl viens kapitula loceklis. Visas Ordeņu kapitula personas iecēla Valsts prezidents saziņā ar Ministru prezidentu.
Mūsdienās Ordeņu kapitulā arī ir septiņas personas: kanclers un seši kapitula locekļi, no kuriem divi apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi – ar Viestura ordeni un divi – ar Atzinības krustu. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ievēl Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku. Par kapitula kancleru un locekli var būt tikai Latvijas pilsoņi. Ordeņu kapitula darbību veic un tā lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidentam stājoties amatā, viņš iegūst tiesības uz šī valsts apbalvojuma augstāko šķiru.
Ordeņu kapitula locekļi teologs Juris Cālītis (no kreisās), dzejniece Māra Zālīte, (nākamie divi nav saskatāmi), Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, kapitula kanders, Latvijas vēstnieks Vācijā Mārtiņš Virsis, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un sekretāre Maira Sudrabiņa sēdes laikā Rīgas pilī. 12.10.2006.
Tiesības ierosināt apbalvot konkrētu personu ar Atzinības krustu starpkaru periodā bija Valsts prezidentam, Ordeņu kapitulam, Ministru prezidentam un ministriem. Mūsdienās ierosinājumu apbalvot konkrētu personu ar kādu no valsts apbalvojumiem, arī ar Atzinības krustu, var iesniegt jebkurš, vēršoties ar iesniegumu Ordeņu kapitulā.
Katram valsts apbalvojumam Ordeņu kapituls veic īpašu uzskaiti atsevišķā matrikulā jeb reģistrā. Tajā ieraksta apbalvoto personu, un matrikulā reģistrētais numurs tiek piešķirts arī attiecīgā ordeņa diplomam un ordeņa zīmei.
Lēmumu par Atzinības krusta piešķiršanu pieņēma un joprojām pieņem Ordeņu kapituls, balsojot ar balsu vairākumu. Līdz ar ordeņa piešķiršanu apbalvotā persona saņem arī mākslinieciski izstrādātu Atzinības krusta diplomu, bet ar goda zīmi apbalvotajiem pasniedz mākslinieciski izstrādātas apliecības.
Gan ar Triju Zvaigžņu ordeni, gan ar Atzinības krustu var apbalvot arī citu valstu vadītājus un valdību vadītājus, starptautisku organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.
Atšķirībā no starpkaru perioda, kad nebija strikti noteikts, kad apbalvotajām personām varēja pasniegt Atzinības krustu, mūsdienās to pasniedz saistībā ar Latvijas valstij nozīmīgiem datumiem: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu – 4. maiju, Lāčplēša dienu – 11. novembri un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 18. novembri.
Tāpat kā citus valsts apbalvojumus, arī Atzinības krustu izgatavoja Rīgā. Zināms, ka to izgatavoja trīs firmās Rīgā: ordeņu un medaļu rūpnīcā V. F. Müller, gravieru un sudrabkaļu darbnīcā “S. Bercs” un metālu spiestuvē un sudraba kaltuvē “L. un J. Ridusi”. Apbalvojuma izgatavošanas izmaksas zināmas tikai firmā “L. un J. Ridusi”.
Lielais krusts (I un II šķirai) | Vidējais krusts (I un III šķirai) | Mazais krusts (IV un V šķirai) | |
“L. un J. Ridusi” | 70 Ls | 30 Ls | 20 Ls |
Savukārt Atzinības krusta goda zīmju izgatavošana darbnīcā “S. Bercs” izmaksāja šādi: I Lielā sevišķā goda zīme – 12,25 Ls, Mazā sevišķā goda zīme – 7,75 Ls, II pakāpes sudraba goda zīme – 6,50 Ls, bet III pakāpes bronzas goda zīme –1,75 Ls.
Atzinības krusta zīmju autors bija tēlnieks Gustavs Šķilters, kurš ar nelielām izmaiņām atdarināja Kurzemes un Zemgales hercogistes laika Atzinības krusta izskatu.
Lentes izgatavoja Parīzes ordeņu juvelierizstrādājumu firmā Arthus Bertrand. Mūsdienās Atzinības krustu izgatavo Lietuvas monētu kaltuvē. Oriģinālo, tas ir, Kurzemes un Zemgales hercogistes laika Atzinības krustu, izgatavoja Berlīnē zeltkaļa Kristofora Knorres (Christophor Knorre) darbnīcā. Hercogistes laika apbalvojuma zīmes autors nav zināms.
Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens Atzinības krusta diploms (no 1938. gada), bet mūsdienās dizaina autore sākotnēji bija Elita Viliama, pašreiz – Gunārs Lūsis.
Atzinības krustam ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes.
Ar ordeņa I šķiru apbalvotais tiek iecelts par lielkrusta komandieri, ar II šķiru apbalvotais – par lielvirsnieku, ar III šķiru – par komandieri, ar IV šķiru – par virsnieku, bet ar V šķiru – par kavalieri.
Līdz 01.05.2010. Atzinības krustam pastāvēja arī lielā un mazā sevišķā goda zīme.
Pirmās Atzinības krusta zīmes pasniedza 17.11.1938., pēc tam, kad topošā Triju Zvaigžņu torņa pamatos Rīgas pilī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis iemūrēja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Apbalvoto personu lokā minamas tādas pazīstamas starpkaru perioda personības kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, ģenerālis Jānis Balodis (I šķira), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, ārlietu ministrs Vilhelms Munters (I šķira), gleznotājs Vilhelms Purvītis (I šķira), arhitekts Eižens Laube (II šķira), dzejniece un rakstniece Aspazija (II šķira), publicists Oto Nonācs (II šķira), koktēlnieks Ludvigs Reguts (IV šķira) un citi.
Atzinības krustu bieži piešķīra mākslas, kultūras un zinātnes darbiniekiem.
Starpkaru periodā Atzinības krustu, līdzīgi kā Viestura ordeni, piešķīra nedaudz vairāk par pusotru gadu, proti, no 17.11.1938. līdz 13.06.1940. Kopumā pasniedza 1806 Atzinības krusta zīmes un 2151 goda zīmi.
Pasniegtās Atzinības krusta zīmes (17.11.1938.–13.06.1940.):
I šķira | II šķira | III šķira | IV šķira | V šķira | Kopā |
20 | 21 | 110 | 341 | 1314 | 1806 |
Pasniegtās Viestura ordeņa goda zīmes (17.11.1938.–13.06.1940.):
Lielā sevišķā | I pakāpe | II pakāpe | III pakāpe | Kopā |
303 | 730 | 764 | 354 | 2151 |
Mūsdienās Atzinības krustu piešķir kopš 22.03.2005. Par pirmo atjaunotā Atzinības krusta lielkrusta komandieri (I šķira) matrikulā fiksēta Latvijas Republikas vēstniece Sandra Kalniete. Taču, kā norāda Imants Lancmanis, pirmā persona, kura fiziski 03.05.2005. Vācijā saņēma I šķiras Atzinības krustu, bija kultūras mecenāts, Kurzemes hercogu dzimtas pēcnācējs Ernsts Johans Bīrons, tādējādi gūstot ne tikai atzinību par ilgstošo ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā, bet arī simboliski nostiprinot saiti ar Kurzemes hercogistes laikmetu.
Atzinības krustu saņēmušas arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II (I šķira), komponists un pianists Raimonds Pauls (I šķira), dzejnieks un publicists Imants Ziedonis (I šķira), mākslas vēsturnieks I. Lancmanis (I šķira), Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis (II šķira), matemātiķis un kvantu fiziķis Andris Ambainis (III šķira), vēsturniece un numismāte Kristīne Ducmane (IV šķira) un citi.
Diriģenti Imants un Gido Kokari pēc Atzinības krusta saņemšanas. Rīgas pils, Rīga, 29.08.2011.
Kopumā līdz 08.04.2022. piešķirti 1290 Atzinības krusti un 137 goda zīmes.
Piešķirtās Atzinības krusta zīmes (22.03.2005.–08.04.2022.):
I šķira | II šķira | III šķira | IV šķira | V šķira | Kopā |
50 (27 protokolārie) | 105 (43 protokolārie) | 218 (29 protokolārie) | 539 (27 protokolārie) | 378 (18 protokolārie) | 1290 (144 protokolārie) |
Piešķirtās Atzinības krusta goda zīmes (22.03.2005.–08.04.2022.):
Lielā sevišķā | Mazā sevišķā | I pakāpe | II pakāpe | III pakāpe | Kopā |
64 | 10 | 48 | 11 | 4 | 137 |
Starpkaru periodā ar Atzinības krustu apbalvotajai personai ordeņa zīme bija jāizpērk. Summa bija atkarīga no piešķirtās šķiras, proti, jo augstāka šķira, jo lielāka izpirkšanas summa. I šķiras izpirkšanas summa bija 135 Ls, II šķiras – 80 Ls, III šķiras – 40 Ls, IV šķiras – 25 Ls, bet V šķiras – 24 Ls.
Mūsdienās ordenis nav jāizpērk.