AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 3. aprīlī
Armands Vijups

Latvijas valsts ģerbonis

Latvijas Republikas (LR) heraldiskais simbols, kas krāsu un figūru salikuma formā reprezentē valsti. Tiek izmantoti lielais, mazais un mazais papildinātais valsts ģerbonis.

Saistītie šķirkļi

  • ģerbonis
  • heraldika
  • heraldika Latvijā
  • Latvijas valsts himna
  • Latvijas valsts karogs
  • Latvijas valsts iekārta
  • Rīgas pilsētas ģerbonis
Lielais Latvijas valsts ģerbonis.

Lielais Latvijas valsts ģerbonis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Ģerboņa raksturojums, nozīme
  • 2.
    Ģerboņa veidošanās process
  • 3.
    Ģerboņa pielietojums, normatīvā bāze
  • Multivide 7
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Ģerboņa raksturojums, nozīme
  • 2.
    Ģerboņa veidošanās process
  • 3.
    Ģerboņa pielietojums, normatīvā bāze
Ģerboņa raksturojums, nozīme

Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts, pirmajā laukā – zilā laukā uzlecoša zelta saules puse, otrajā – sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), trešajā – sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme un Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji – labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli – balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros. Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes. Papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

Uzlecošā saule simbolizē 1918. gadā dibināto Latvijas valsti tās attīstībā un izaugsmē, saules atrašanās valsts ģerbonī saistīta arī ar Latvijā jau 20. gs. sākumā plaši izmantoto tās simboliku.

Sarkanais lauva kā Kurzemes simbols pārņemts no 16. gs. Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldikas un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Simbols saistīts ar Polijas un Lietuvas valdnieka Sigismunda II Augusta (poļu Zygmunt II August; lietuviešu Žygimantas II Augustas) pirmajam hercogam Gothardam Ketleram (Gotthard Kettler) 1564. gadā piešķirto ģerboni, kurā četrdalītā pamatvairogā attēloti lauva (Kurzeme) un alnis (Zemgale) kā hercogistes divas sastāvdaļas, bet vidus vairogā – Ketleru dzimtas ģerbonis. Šāds ģerbonis ar mainītu vidus vairogu saglabājās arī Bīronu dinastijas valdīšanas laikā (1737–1795), bet no 1856. gada bez vidus vairoga – Kurzemes guberņas ģerbonī. Sudraba laukumā attēlotais sarkanais lauva 1930. gadā apstiprināts kā Kurzemes apgabala ģerbonis (atjaunots ar Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu 22.03.2012.). Lauva ir viena no senākajām un iecienītākajām figūrām heraldikā, parasti attēlots uz pakaļkājām stāvošs, ar izstieptām ķepām un augšupvērstu asti. Par lauvas popularitāti liecina tas, ka Eiropas ģerboņos gandrīz 15 % no attēlotajām dzīvnieku figūrām ir lauvas, tādēļ lauvu mēdz dēvēt arī par ģerboņu karali. Heraldikā lauva simbolizē drošsirdību, cildenumu, spēku, izturību un diženumu. Apstiprinot valsts ģerboni Satversmes sapulcē 1921. gadā, lauva figūra ģerbonī tika raksturota kā drošsirdības un spēka simbols.

Sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā saistīts ar Pārdaugavas hercogistei (kurā ietilpa Vidzeme un Latgale) 1566. gadā piešķirto heraldisko simbolu, un valsts ģerbonī grifs simbolizē abus šos kultūrvēsturiskos novadus. Literatūrā izteikts viedoklis, ka par pamatu Pārdaugavas hercogistes ģerbonim kalpoja hercogistes vietvalža Jana Hodkeviča (poļu Jan Karol Chodkiewicz; lietuviešu Jonas Karolis Chodkevičius) dzimtas ģerbonī attēlotais grifs. Tomēr iespējams, ka grifs nokļūst Hodkeviču dzimtas ģerbonī vēlāk, J. Hodkevičam saņemot grāfa titulu 1568. gadā. Nedaudz mainītā veidā grifs kā Vidzemes un Latgales simbols saglabājies arī 17.–18. gs. un Vidzemes guberņas ģerbonī 19. gs. un 20. gs. sākumā. 1930. gadā sarkanā laukā novietots sudraba grifs kļuva par Vidzemes heraldisko simbolu, savukārt zilā laukā attēlota tāda pati, bet pretēji vērsta grifa figūra (heraldiski pa kreisi) – par Latgales apgabala ģerboni (ģerboņi atjaunoti ar Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu). Grifs ir mītisks radījums, kas tiek attēlots kā būtne, kas pa pusei ir ērglis, pa pusei – lauva. Lai gan heraldikā tas pazīstams jau kopš 12. gs., lielāku popularitāti tas iegūst, sākot ar 14. gs. Heraldikā tas simbolizē spēku, drosmi, bezbailību un arī izcilas gara spējas. Apstiprinot valsts ģerboni Satversmes sapulcē, grifa figūra ģerbonī tika raksturota kā gudrību un uzmanību simbolizējoša.

Lauva un grifs attēloti arī kā vairoga turētāji. Sarkansudrabsarkanā lente valsts karoga krāsu attiecībā atspoguļoja Latvijas valsts karogu, zelta zvaigznes puslokā virs vairoga – Latvijas novadus (Vidzeme, Latgale un Kurzeme kopā ar Zemgali), ozolu zari – Latvijas nacionālo koku.

Ģerboņa veidošanās process

Pirmais LR simbols bija Latvijas Tautas padomes apstiprinātais (06.12.1918.) valsts ģerbonis – neheraldiska emblēma (“saules motīvs”), ko tikai nosacīti var dēvēt par ģerboni. Tajā attēlota sarkanā laukā uzlecoša saule ar 17 (vēlāk 19) pamīšus izvietotiem taisniem un lauztiem stariem, kas paceļas uz sarkana fona, saules centrā burts L un trīs zelta zvaigznes, apakšējā daļā zaļa zeme un izliekta sarkanbaltsarkana lente (autors Burkards Dzenis). Saules staru skaits simbolizēja Latvijas apriņķu skaitu, bet trīs zelta zvaigznes – triju Krievijas Impērijas guberņu (Vitebskas guberņas Latgales daļas, Vidzemes guberņas latviešu daļas un Kurzemes guberņas) apvienošanu Latvijas valstī. Emblēmas pamatā bija latviešu strēlnieku pulkos izmantotā simbolika (saule ar lauztiem stariem, kas izmantota krūšu nozīmēs un karogos) un Anša Cīruļa 1917. gadā izstrādātais autonomās Latvijas ģerboņa mets. Praksē 1919.–1921. gadā tika izmantotas detaļās (emblēmā izmantotā L burta veids, saules stari, zvaigžņu forma) ļoti atšķirīgas šīs emblēmas versijas.

Ģerbonis ar saules motīvu Latvijas Valsts kases 10 rubļu naudaszīmē pēc mākslinieka Vilhelma Krūmiņa meta. 1919. gads.

Ģerbonis ar saules motīvu Latvijas Valsts kases 10 rubļu naudaszīmē pēc mākslinieka Vilhelma Krūmiņa meta. 1919. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

1920. gadā Satversmes sapulce atzina par nepieciešamu izstrādāt jaunu valsts ģerboni, jo lietotais “saules motīvs” neatbilda heraldikas likumībām. Ģerboņa izstrādei 29.11.1920. tika izsludināts konkurss, kurā neviens no iesniegtajiem 53 projektiem netika atzīts par pilnībā atbilstošu heraldikas likumībām. Otrajā konkursā 04.04.1921. tika uzaicināti četri labāko projektu autori. Tika dots norādījums iestrādāt jaunajā ģerbonī Latvijas teritorijā vēsturiski pastāvējušo valstisko veidojumu heraldiskās simbolikas elementus. Par labāko tika atzīts grafiķa Vilhelma Krūmiņa iesniegtais valsts ģerboņa projekts, kuru pilnveidoja Rihards Zariņš. Jaunizveidoto valsts ģerboni vienlaicīgi ar LR karogu Satversmes sapulce apstiprināja 15.06.1921., 68 deputātiem balsojot “par” un 30 atturoties. Apstiprinātajā valsts ģerbonī tika izmantoti gan līdz tam lietotie Latvijas simboli (trīs zvaigznes, saules motīvs), gan arī Latvijas teritorijas vēsturiskās heraldikas elementi – lauva un grifs ar zobenu ķetnā. Vēsturiskās heraldiskās simbolikas (lauva, grifs) iekļaušana ģerbonī kā nepiemērota jaunajai valstij izraisīja diskusijas Satversmes sapulcē un sabiedrībā. Jau Satversmes sapulces sēdē, steidzamības kārtā apstiprinot jauno valsts ģerboni, izskanēja iebildumi pret “vāciskajām” ģerboņa figūrām, ierosinot ģerbonī attēlot arklu, sirpi vai zobenu. Kritiku presē par it kā nelatvisku simboliku arī pēc ģerboņa apstiprināšanas 1921. gadā pauda tādi sabiedrībā labi pazīstami mākslinieki kā Teodors Zaļkalns, Kārlis Brencēns, Eduards Brencēns un Ģederts Eliass. Ierosinājums pilnveidot ģerboni tika izteikts arī 1930. gadā, kad, strādājot pie apgabalu ģerboņiem, izskanēja priekšlikums valsts ģerboņa četrdalītā vairoga laukumā secīgi novietot Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales ģerboņus.

Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. gads.

Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais Arhīvs Latvijas Valsts Vēstures arhīvs. 

Pusmārka, kalta 1573. gadā Pārdaugavas hercogistē, Dolē, pārvaldnieka Jana Hieronīma Hodkeviča laikā.

Pusmārka, kalta 1573. gadā Pārdaugavas hercogistē, Dolē, pārvaldnieka Jana Hieronīma Hodkeviča laikā.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Ģerboņa pielietojums, normatīvā bāze

Pirmo reizi plašākai sabiedrībai valsts lielais ģerbonis kļuva pieejams 19.08.1921., kad tas tika publicēts “Valdības Vēstneša” titullapā. Ģerboni plaši izmantoja visdažādākajās valsts darbības jomās līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā, kad ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Austākās Padomes (LPSR AP) lēmumu (06.09.1940.) tika apstiprināts LPSR ģerbonis (autors Arturs Apinis). LPSR ģerbonis tika veidots pēc PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) pastāvošajiem simbolikas veidošanas standartiem, ignorējot heraldiskās likumības un izmantojot obligāto citu PSRS republiku simbolikā ietverto elementu iekļaušanu. LPSR ģerbonī bija attēlots vārpu aplī ietverts sirpis un āmurs lecošas saules staros, augšējā daļā – piecstaraina zvaigzne, bet apakšējā daļā – jūra, uz lentes, kas apvij vārpas, uzraksti: centrā latviešu valodā “Latvijas PSR”, sānos latviešu un krievu valodā “Visu zemju proletārieši, savienojieties!”.

Latvijas PSR ģerbonis, 1940.–1990. gads.

Latvijas PSR ģerbonis, 1940.–1990. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Valsts ģerboņa atjaunošanas aktualitāti noteica neatkarības atjaunošanas process. Ar LPSR AP Prezidija lēmumu 17.11.1988. tika nodibināta Valsts heraldikas komisija, kuras sākotnējais uzdevums bija vēsturisko (20. gs. 20.–30. gados izveidoto un apstiprināto) pilsētu ģerboņu atjaunošana. LR neatkarības atjaunošanas procesa gaitā jau 08.04.1989. Latvijas Radošo savienību Kultūras padomes rezolūcijā izskanēja aicinājums LPSR AP atjaunot Latvijas valsts simboliku, tajā skaitā valsts ģerboni. Heraldikas komisija un AP Valsts un nacionālās simbolikas darba grupa 1990. gada sākumā sagatavoja materiālus valsts ģerboņa atjaunošanai, un tā atjaunošana notika ar LPSR AP 15.02.1990. balsojumu, 214 deputātiem balsojot “par”, 2 – “pret”, 41 atturoties. Likums “Par Latvijas PSR valsts ģerboni” tika publicēts “LPSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājā” 01.03.1990. Atjaunotā ģerboņa zīmējuma autors ir grafiķis Juris Ivanovs, ģerboņa zīmējumi veidoti, izmantojot Valstspapīru spiestuves 06.10.1921. izdoto litogrāfiju.

Pēc LR valstiskās neatkarības atjaunošanas ar valsts ģerboni saistītos jautājumus regulē likums “Par Latvijas valsts ģerboni” (19.02.1998.). Likums regulē valsts ģerboņa veidu aprakstu, attēlojumu un lietošanas tiesības un kārtību.

Multivide

Lielais Latvijas valsts ģerbonis.

Lielais Latvijas valsts ģerbonis.

Papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis.

Papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis.

Mazais Latvijas valsts ģerbonis.

Mazais Latvijas valsts ģerbonis.

Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. gads.

Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais Arhīvs Latvijas Valsts Vēstures arhīvs. 

Pusmārka, kalta 1573. gadā Pārdaugavas hercogistē, Dolē, pārvaldnieka Jana Hieronīma Hodkeviča laikā.

Pusmārka, kalta 1573. gadā Pārdaugavas hercogistē, Dolē, pārvaldnieka Jana Hieronīma Hodkeviča laikā.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Ģerbonis ar saules motīvu Latvijas Valsts kases 10 rubļu naudaszīmē pēc mākslinieka Vilhelma Krūmiņa meta. 1919. gads.

Ģerbonis ar saules motīvu Latvijas Valsts kases 10 rubļu naudaszīmē pēc mākslinieka Vilhelma Krūmiņa meta. 1919. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Latvijas PSR ģerbonis, 1940.–1990. gads.

Latvijas PSR ģerbonis, 1940.–1990. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lielais Latvijas valsts ģerbonis.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • ģerbonis
  • heraldika
  • heraldika Latvijā
  • Latvijas valsts himna
  • Latvijas valsts karogs
  • Latvijas valsts iekārta
  • Rīgas pilsētas ģerbonis

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Likums “Par Latvijas valsts ģerboni”

Ieteicamā literatūra

  • Lancmanis, I., Heraldika, Rīga, Neputns, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Raituma, D. (sast.), Latvijas valsts svētuma zīmes, Rīga, E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vijups, A. (red.), Latvijas ģerboņi, Rīga, Nordik, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Armands Vijups "Latvijas valsts ģerbonis". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 03.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4173 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana