AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 14. martā
Laila Bremša

Teodors Zaļkalns

(līdz 1930. gadam Teodors Grīnbergs, 30.11.1876. Allažu pagasta Zaļos kalnos–06.09.1972. Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos)
viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem tēlniekiem, akmens tēlniecības principu izveidotājs, mākslas pedagogs

Saistītie šķirkļi

  • Kārlis Zāle
  • mākslas zinātne Latvijā
  • tēlniecība Latvijā
Teodors Zaļkalns. Sigulda, 1970. gads.

Teodors Zaļkalns. Sigulda, 1970. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss personas nozīmīguma kopsavilkums
  • 2.
    Personas izglītība
  • 3.
    Radošā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Gūto sasniegumu nozīme
  • 6.
    Apbalvojumi
  • Multivide 12
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss personas nozīmīguma kopsavilkums
  • 2.
    Personas izglītība
  • 3.
    Radošā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Gūto sasniegumu nozīme
  • 6.
    Apbalvojumi
Īss personas nozīmīguma kopsavilkums

Latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs, radošs mākslinieks, spējīgs veidot savu plastisko rokrakstu ar laikmetīgām tendencēm. T. Zaļkalns dziļi izjuta tautas traģēdiju Pirmā pasaules kara laikā un prata to iemiesot modernā plastiskā valodā. Romantiski jūtošs un tai pašā laikā racionāls cilvēks, kurš par savu misiju uzskatīja saglabāt un attīstīt noteiktas tēlnieciskas formālas vērtības, kuras viņa izpratnē bija latviešu akmens tēlniecības būtības izteicējas.

Personas izglītība

Mācījās Allažu draudzes skolā (beidzis 1888), Rīgas pilsētas reālskolā (1888–1893), barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (Центральное училище технического рисования барона Штиглица) Dekoratīvās glezniecības un asējuma nodaļā (1893–1899). Ar skolas ārzemju stipendiju papildinājās Minhenē un Parīzē (1899–1901). Parīzē pievērsās tēlniecībai Ogista Rodēna (August Rodin) darbnīcā, dažus mēnešus mācījās tajā pie Antuāna Burdela (Antoine Bourdelle), kā arī iespaidojās no Senās Ēģiptes tēlniecības darbiem Luvras kolekcijā. Papildināja prasmes marmora un bronzas apstrādē Florencē (1907–1909).

Sieva Marija Zaļkalne – tēlniece.

Teodors Zaļkalns (no labās pirmais) un Pēteris Krastiņš ģimenes vidū. Florence, 1909. gads.

Teodors Zaļkalns (no labās pirmais) un Pēteris Krastiņš ģimenes vidū. Florence, 1909. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Radošā un sabiedriskā darbība

Strādāja Karla Faberžē (Карл Густавович Фаберже) juvelierizstrādājumu firmā Pēterburgā (1901–1903), par skolotāju Jekaterinburgas mākslas un amatniecības skolā (1903–1907, Екатеринбургская художественно-промышленная школа), Augstākajos sieviešu kursos (1911–1912, Высшие женские историко-литературные и юридические курсы) un barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1918–1919). Īsu brīdi uzturējās Berlīnes modernistu vidē (1922–1923). Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļas vadītājs (1921), tomēr šai laikā Akadēmiju viņš uzskatīja par nevēlami konservatīvu mācību iestādi un strādāt tur nevēlējās. Vēlāk Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas tēlniecības fakultātes dekāns (1944–1946), tēlniecības katedras pagaidu pārzinis (1944–1945), katedras vadītājs (1946–1958), profesors (1947). Latvijas Padomju SociālistiskāS Republikas Augstākās Padomes deputāts (1947–1955).

Darbojies latviešu studentu biedrībā “Rūķis” Pēterburgā (no 1893), Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs (no 1912), mākslinieku biedrības “Sadarbs” (1924–1925) un LPSR Mākslinieku savienības biedrs (no 1944). Piedalījies Rīgas pieminekļu konkursos: Brāļu kapu (1922; 1923), Brīvības pieminekļa (1922; 1924; 1925; 1930), Rūdolfa Blaumaņa pieminekļa (1938), Raiņa kapa pieminekļa (1932) konkursos.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns darbā pie Friča Bārdas kapa pieminekļa. Umurgas kapi, 1933. gads.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns darbā pie Friča Bārdas kapa pieminekļa. Umurgas kapi, 1933. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns ar studentiem nodarbībā Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā. Rīga, 1949.–52. gads.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns ar studentiem nodarbībā Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā. Rīga, 1949.–52. gads.

Fotogrāfs V. Ruikovičs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Teodors Zaļkalns. “Sēdošā māmiņa”. 1916–1923. gads. Granīts. 65 x 50 x 31 cm.

Teodors Zaļkalns. “Sēdošā māmiņa”. 1916–1923. gads. Granīts. 65 x 50 x 31 cm.

Fotogrāfs Aigars Altenbergs. Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs .

Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis Jānim Porukam Rīgas Meža kapos. 20. gs. 70. gadi.

Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis Jānim Porukam Rīgas Meža kapos. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Teodora Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls. 20. gs. 70. gadi.

Teodora Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

No kreisās: Marija Zaļkalne, Eduards Kalniņš, Teodors Zaļkalns savā 85 gadu jubilejā. Rīga, 30.11.1961.

No kreisās: Marija Zaļkalne, Eduards Kalniņš, Teodors Zaļkalns savā 85 gadu jubilejā. Rīga, 30.11.1961.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Teodors Zaļkalns intervijas laikā kapos, visticamāk pie sievas Marijas Zaļkalnes kapa vietas. 20. gs. 70. gadu sākums.

Teodors Zaļkalns intervijas laikā kapos, visticamāk pie sievas Marijas Zaļkalnes kapa vietas. 20. gs. 70. gadu sākums.

Fotogrāfs Leons Balodis. 

Nozīmīgākie darbi

Daiļrades sākumā redzamas impresionisma ietekmes (“Adelīna”, 1906; “Marmors”, 1911). Ieceres realizēja marmorā, bronzā, granītā, keramikā.

Darinājis trīs bēgļu tēmai veltītus nozīmīgus figurālus darbus, ar kuriem aizsāka modernismu Latvijas tēlniecībā, veidojot sintezētu, vispārinātu un cietam akmens materiālam piemērotu formu (“Stāvošā māmiņa”, 1915, diorīts; “Sēdošā māmiņa”, 1916–1923, granīts, “Māmiņa”, 1916, porcelāns). “Sēdošā māmiņa” vērtējama kā viens no latviešu akmens tēlniecības šedevriem.

Ģeometrizējošā modernisma stilā darinājis Monumentālās propagandas (Монументальная пропаганда) plāna darbus: filozofa, revolucionāra Nikolaja Černiševska (Николай Гаврилович Чернышевский; 1918) un franču revolucionāra Luija Ogista Blankī portretus (Louis Auguste Blanqui; 1919). Abi tika atlieti ģipsī un uzstādīti pilsētvidē, zināmi pēc fotogrāfijām. Darinājis metus komponista Aleksandra Skrjabina (Александр Николаевич Скрябин), leitnanta Pjotra Šmita (Пётр Петрович Шмидт) un komponista Modesta Musorgska (Модест Петрович Мусоргский) portretiem (visi 1919; pēdējo 1928. gadā realizēja glazētā keramikā, 1976. gadā – bronzā).

Darinājis Rūdolfa Blaumaņa (1912; 1927), Ludmilas Jakubovskas (1913), Mildas Pakalnes (1919), Alīnas Grīnbergas (1928), Āras (1928), Aspazijas (1931), Augusta Kirhenšteina (1947), Josifa Staļina (Йосиф Висарионович Сталин, 1949), akadēmiķa Friča Blumbaha (1951) u. c. portretus. Darbs “Studentes Maldas portrets” (1956) uzskatāms par vienu no labākajiem atkušņa laika romantisma darbiem.

Visas daiļrades laikā tapa stilistiski dažādi, skaita ziņā nedaudzi figurāli stājdarbi un plastiskas skices (“Andrjuša”, 1905; “Vera Arnoldova”, 1906; “Torss”, 1936), vairāki varianti sieviešu statuetēm (1942), “Sasaistītais” (1957; 1965).

Vairāku pieminekļu autors: R. Blaumanim Rīgā (1929), Māteru Jurim Kazdangā (1935), Atim Kronvaldam Siguldā (1938), Krišjānim Baronam Siguldā (1956, pēc 1938. gada meta, uzstādīts 1985. gadā), Alfrēdam Kalniņam Rīgā (1966, uzstādīts 1979. gadā, realizēja Kārlis Baumanis). Nerealizēti pieminekļu meti: divi varianti Brīvības piemineklim Liepājā (1939), piedalījās Vladimira Majakovska (Владимир Владимирович Маяковский) pieminekļa konkursā Maskavā (1940–1941).

Vairāku nozīmīgu pilnplastikas kapa pieminekļu autors: Jānim Porukam (1930), Fanijai Druvai (1937), Ansim Gulbim (1939, visi Meža kapos Rīgā), Fricim Bārdam Umurgas kapos (1933). Darinājis stēlas formas kapa pieminekļus ar portretisku vai figurālu cilni: Emīlam Dārziņam Rīgā, Mārtiņa kapos (1913), Marijai Maldutis (1927), Emīlijai Zemgalei (1930), abi Meža kapos Rīgā) un citus.

Darinājis animālijas: “Jērs” (1933), “Cūka”, “Zaķis” (abi 1937), “Kaķis (1938), kā arī medaļas (brālim Jānim, Rainim, abas 1930, un citas).

Strādājis arī akvarelī, zīmējis, darbojies preses grafikā (žurnāls “Svari”, 1906–1907). Agrīnajā periodā darbojies kā mākslas kritiķis ar pseidonīmu Krišs Mednieks (”Pēterburgas Avīzes”, 1901–1902). Rakstījis dzejoļus (“Dzejas”, 1924). Sarakstījis apcerējumu ”Tēlnieciski būtiskais” (publicēts žurnālā “Māksla”, 1965, Nr. 4).

Teodors Zaļkalns. 20. gs. 70. gadu sākums.

Teodors Zaļkalns. 20. gs. 70. gadu sākums.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Gūto sasniegumu nozīme

Daudzpusīgs tēlnieks, kurš izveidoja savu rokrakstu uz dažādu ietekmju sintēzes pamata. Devis būtisku ieguldījumu latviešu akmens tēlniecības tradīcijas, gan monumentālās, gan stājformu, izveidē. Vairāku nozīmīgu pieminekļu un kapa pieminekļu autors. Komunistiskā režīma laikā bija viens no sociālistiskā reālisma ieviesējiem. Darbojoties Mākslas akadēmijā, T. Zaļkalns un viņa laikabiedri uzturēja dzīvu saikni ar 20. gs. pirmās puses tradīciju, kas kļuva par pamatu latviešu tēlniecības uzplaukumam 60.–70. gados.

Apbalvojumi

Neatkarīgajā Latvijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. Padomju okupācijas laikā apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1946; 1956), Ļeņina ordeni (1971), PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1947), LPSR Tautas mākslinieks (1946), PSRS Tautas mākslinieks (1957), Sociālistiskā darba varonis, apbalvots ar medaļu “Sirpis un āmurs” (1971). T. Zaļkalna vārdā tika nosaukta LPSR Valsts Mākslas akadēmija (1973–1988). 1936. gadā tēlnieks uzbūvēja darbnīcu Rīgā, Biķernieku ielā, tajā bija izveidots memoriālais muzejs (1976–1994).

Multivide

Teodors Zaļkalns. Sigulda, 1970. gads.

Teodors Zaļkalns. Sigulda, 1970. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Teodors Zaļkalns (no labās pirmais) un Pēteris Krastiņš ģimenes vidū. Florence, 1909. gads.

Teodors Zaļkalns (no labās pirmais) un Pēteris Krastiņš ģimenes vidū. Florence, 1909. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns darbā pie Friča Bārdas kapa pieminekļa. Umurgas kapi, 1933. gads.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns darbā pie Friča Bārdas kapa pieminekļa. Umurgas kapi, 1933. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Teodors Zaļkalns. Rīga, 1936. gads.

Teodors Zaļkalns. Rīga, 1936. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns ar studentiem nodarbībā Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā. Rīga, 1949.–52. gads.

Tēlnieks Teodors Zaļkalns ar studentiem nodarbībā Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā. Rīga, 1949.–52. gads.

Fotogrāfs V. Ruikovičs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Teodors Zaļkalns. “Sēdošā māmiņa”. 1916–1923. gads. Granīts. 65 x 50 x 31 cm.

Teodors Zaļkalns. “Sēdošā māmiņa”. 1916–1923. gads. Granīts. 65 x 50 x 31 cm.

Fotogrāfs Aigars Altenbergs. Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs .

Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis Jānim Porukam Rīgas Meža kapos. 20. gs. 70. gadi.

Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis Jānim Porukam Rīgas Meža kapos. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Teodora Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls. 20. gs. 70. gadi.

Teodora Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Rūdolfam Blaumanim (1929). Rīga, 20.09.2019.

Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Rūdolfam Blaumanim (1929). Rīga, 20.09.2019.

Fotogrāfs Hans Birger Nilsen. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/

No kreisās: Marija Zaļkalne, Eduards Kalniņš, Teodors Zaļkalns savā 85 gadu jubilejā. Rīga, 30.11.1961.

No kreisās: Marija Zaļkalne, Eduards Kalniņš, Teodors Zaļkalns savā 85 gadu jubilejā. Rīga, 30.11.1961.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Teodors Zaļkalns. 20. gs. 70. gadu sākums.

Teodors Zaļkalns. 20. gs. 70. gadu sākums.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Teodors Zaļkalns intervijas laikā kapos, visticamāk pie sievas Marijas Zaļkalnes kapa vietas. 20. gs. 70. gadu sākums.

Teodors Zaļkalns intervijas laikā kapos, visticamāk pie sievas Marijas Zaļkalnes kapa vietas. 20. gs. 70. gadu sākums.

Fotogrāfs Leons Balodis. 

Teodors Zaļkalns. Sigulda, 1970. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Kārlis Zāle
  • mākslas zinātne Latvijā
  • tēlniecība Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnē par Teodoru Zaļkalnu

Ieteicamā literatūra

  • Baumanis, K., Teodors Zaļkalns, Rīga, Liesma, 1966.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kļaviņš, E. et al., Latvijas mākslas vēsture, IV, Rīga, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014, 375–378. lpp; 2016, 295.–298. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Laila Bremša "Teodors Zaļkalns". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 21.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4027 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana