Nozīmīgākie darbi Daiļrades sākumā redzamas impresionisma ietekmes (“Adelīna”, 1906; “Marmors”, 1911). Ieceres realizēja marmorā, bronzā, granītā, keramikā.
Darinājis trīs bēgļu tēmai veltītus nozīmīgus figurālus darbus, ar kuriem aizsāka modernismu Latvijas tēlniecībā, veidojot sintezētu, vispārinātu un cietam akmens materiālam piemērotu formu (“Stāvošā māmiņa”, 1915, diorīts; “Sēdošā māmiņa”, 1916–1923, granīts, “Māmiņa”, 1916, porcelāns). “Sēdošā māmiņa” vērtējama kā viens no latviešu akmens tēlniecības šedevriem.
Ģeometrizējošā modernisma stilā darinājis Monumentālās propagandas (Монументальная пропаганда) plāna darbus: filozofa, revolucionāra Nikolaja Černiševska (Николай Гаврилович Чернышевский; 1918) un franču revolucionāra Luija Ogista Blankī portretus (Louis Auguste Blanqui; 1919). Abi tika atlieti ģipsī un uzstādīti pilsētvidē, zināmi pēc fotogrāfijām. Darinājis metus komponista Aleksandra Skrjabina (Александр Николаевич Скрябин), leitnanta Pjotra Šmita (Пётр Петрович Шмидт) un komponista Modesta Musorgska (Модест Петрович Мусоргский) portretiem (visi 1919; pēdējo 1928. gadā realizēja glazētā keramikā, 1976. gadā – bronzā).
Darinājis Rūdolfa Blaumaņa (1912; 1927), Ludmilas Jakubovskas (1913), Mildas Pakalnes (1919), Alīnas Grīnbergas (1928), Āras (1928), Aspazijas (1931), Augusta Kirhenšteina (1947), Josifa Staļina (Йосиф Висарионович Сталин, 1949), akadēmiķa Friča Blumbaha (1951) u. c. portretus. Darbs “Studentes Maldas portrets” (1956) uzskatāms par vienu no labākajiem atkušņa laika romantisma darbiem.
Visas daiļrades laikā tapa stilistiski dažādi, skaita ziņā nedaudzi figurāli stājdarbi un plastiskas skices (“Andrjuša”, 1905; “Vera Arnoldova”, 1906; “Torss”, 1936), vairāki varianti sieviešu statuetēm (1942), “Sasaistītais” (1957; 1965).
Vairāku pieminekļu autors: R. Blaumanim Rīgā (1929), Māteru Jurim Kazdangā (1935), Atim Kronvaldam Siguldā (1938), Krišjānim Baronam Siguldā (1956, pēc 1938. gada meta, uzstādīts 1985. gadā), Alfrēdam Kalniņam Rīgā (1966, uzstādīts 1979. gadā, realizēja Kārlis Baumanis). Nerealizēti pieminekļu meti: divi varianti Brīvības piemineklim Liepājā (1939), piedalījās Vladimira Majakovska (Владимир Владимирович Маяковский) pieminekļa konkursā Maskavā (1940–1941).
Vairāku nozīmīgu pilnplastikas kapa pieminekļu autors: Jānim Porukam (1930), Fanijai Druvai (1937), Ansim Gulbim (1939, visi Meža kapos Rīgā), Fricim Bārdam Umurgas kapos (1933). Darinājis stēlas formas kapa pieminekļus ar portretisku vai figurālu cilni: Emīlam Dārziņam Rīgā, Mārtiņa kapos (1913), Marijai Maldutis (1927), Emīlijai Zemgalei (1930), abi Meža kapos Rīgā) un citus.
Darinājis animālijas: “Jērs” (1933), “Cūka”, “Zaķis” (abi 1937), “Kaķis (1938), kā arī medaļas (brālim Jānim, Rainim, abas 1930, un citas).
Strādājis arī akvarelī, zīmējis, darbojies preses grafikā (žurnāls “Svari”, 1906–1907). Agrīnajā periodā darbojies kā mākslas kritiķis ar pseidonīmu Krišs Mednieks (”Pēterburgas Avīzes”, 1901–1902). Rakstījis dzejoļus (“Dzejas”, 1924). Sarakstījis apcerējumu ”Tēlnieciski būtiskais” (publicēts žurnālā “Māksla”, 1965, Nr. 4).

Teodors Zaļkalns. 20. gs. 70. gadu sākums.
Fotogrāfs Leons Balodis.