AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 12. martā
Ausma Cimdiņa

Aspazija

(īstajā vārdā Elza Rozenberga, dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; 16.03.1865. Zaļenieku pagasta Daukšās–05.11.1943. Rīgā; apbedīta Raiņa kapos)
latviešu dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, tulkotāja, kultūras un sabiedriski politiska darbiniece

Saistītie šķirkļi

  • “Atriebēja”
  • latviešu literatūra
  • literatūrzinātne Latvijā
  • kino Latvijā
  • mūzika Latvijā
  • opera Latvijā
  • Rainis
  • “Sidraba šķidrauts”
  • teātris Latvijā
  • "Vaidelote"
  • “Zalša līgava”
  • “Zaudētas tiesības”
Aspazija. Rīga, 1920. gads.

Aspazija. Rīga, 1920. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
  • Multivide 8
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi

Rakstniece ar spožu grieķiskās cilmes (no sengrieķu valodas Ασπασία, Aspasia) pseidonīmu un leģendām apvītu, līdz galam neizpētītu dzīvesstāstu. Dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, arī Rozenvalde (pēc pirmās laulības 1886. gadā Elza Valtere, pēc otrās laulības 1897. gadā Elza Pliekšāne), Raiņa dzīvesbiedre. Latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja, viņas darbiem būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Radošā tandēmā ar Raini – Eiropas un pasaules mēroga literāti un sabiedriski politiskie darbinieki, viena no enerģētiski visspēcīgākajām Latvijas kultūrzīmēm, spilgtākais intelektuālais pāris latviešu kultūrā, radot tēlus un motīvus, kam bijusi izcila spēja transformēties citās mākslinieciskās jaunrades formās – teātrī, kino, mūzikā, tēlotājā mākslā –, kā arī ārpus mākslinieciskās vides Latvijas valsts koptēla konturējumos un starpkultūru komunikācijā. 

Izglītība

Mācības uzsākusi Zaļās muižas pagastskolā (1874), turpinājusi Dorotejas meiteņu skolā Jelgavā (mācību valoda vācu), Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (no 1878. līdz 1884. gadam, laikā, kad mācību valoda pāriet no vācu uz krievu valodu).  

Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība

Strādājusi par mājskolotāju dažādos Latvijas novados – Jaunsvirlaukas Ķiplokos, Pociema Ķaukuļos un Dreiliņu muižā (1891–1893); par teātra dramaturģi Rīgas Latviešu biedrībā (1893–1895). Pirmā ievērojamākā latviešu žurnāliste, strādājusi laikraksta “Dienas Lapa” redakcijā (1898–1903), pievienojoties Jaunās strāvas kustībai. 1905. gada decembrī Rainis un Aspazija kā politiskie emigranti devās uz Šveici un apmetās uz dzīvi Lugano. 1920. gada aprīlī viņi atgriezās Latvijā, un Aspazija kļuva par Satversmes sapulces deputāti (1920–1922; no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas). Viņa aktīvi iesaistījās Satversmes sapulces debatēs par sievietes lomu sabiedrībā, par laulības institūta reformēšanu, par pārvietošanās brīvību un Latvijas pilsoņu aizsardzību ārzemēs, par emigrantu un patvēruma meklētāju tiesībām u. c. cilvēktiesību jautājumiem. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā tam lojāla dzejniece, cildinājusi K. Ulmaņa drosmi un pašaizliedzību Latvijas valsts un tautas labā, viņa nākšanai pie varas veltot romantiski patriotisku vārsmu cauraustu dzejoļu krājumu “Kaisītās rozes” (1936). Pēc Raiņa nāves (1929) veltījusi daudz pūļu viņa atstātā literārā mantojuma sakārtošanā un publicēšanā, savā testamentā (1943) uzsvērusi Latvijas valsts un Latvijas Universitātes pienākumu rūpēties par Raiņa mantojuma izpēti un saglabāšanu. 

Aspazija 16 gadu vecumā iesvētību dienā. 1881. gads.

Aspazija 16 gadu vecumā iesvētību dienā. 1881. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Rainis un Aspazija. Melluži, 1904.–1905. gads.

Rainis un Aspazija. Melluži, 1904.–1905. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Aspazija. Jūrmala, 1905. gads.

Aspazija. Jūrmala, 1905. gads.

Fotogrāfs Jānis Rieksts (J. Reeksts). Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī. 20. gs. 20. gadi.

Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Latvijas Valsts arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Raiņa un Aspazijas atgriešanās Rīgā pēc trimdas Šveicē 1920. gada 10. aprīlī.

Raiņa un Aspazijas atgriešanās Rīgā pēc trimdas Šveicē 1920. gada 10. aprīlī.

Operators Mārtiņš Lapiņš. Autors Jānis Sīlis. Avots: Latvijas Valsts arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Nozīmīgākie darbi

Aspazija ir simboliskās ideju drāmas iedibinātāja latviešu literatūrā un sociāli asu sadzīves drāmu autore. Nozīmīgākie dramatiskie darbi: “Atriebēja” (1887), “Vaidelote” (1894), “Zaudētas tiesības” (1894), “Ragana” (1895), “Neaizsniegts mērķis” (1895), “Zeltīte” (1901), “Sidraba šķidrauts” (1905), “Aspazija” (1923), “Boass un Rute” (1925), “Torņa cēlājs” (1927), “Zalša līgava” (1928), “Jānis Ziemelis” (1931), “Pūcesspieģelis” (1932), “Velna nauda” (1933). Drāmas “Zaudētas tiesības” un “Neaizsniegts mērķis” raisījušas plašas diskusijas par individuālās un sabiedriskās morāles un sieviešu tiesību jautājumiem.

Aspazija operas "Vaidelote" iestudēšanas laikā. Rīga, 1925. gads.

Aspazija operas "Vaidelote" iestudēšanas laikā. Rīga, 1925. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Aspazijas dzejas mākslai romantisks un filozofiski meditatīvs raksturs, personiskais viņas dzejā cieši savijies ar sabiedriski nozīmīgo, un tās kodolu veido cilvēciskās dzīves jēgas meklējumi, dzīves īstenības un ideāla, sapņa un realitātes, brīvības, patiesības, drosmes, cilvēka brīvas gribas un citi moderno filozofisko dzeju raksturojoši motīvi, arī mīlestība un laime. Dzejoļu krājumi “Sarkanās puķes” (1897), “Dvēseles krēsla” (1904), “Saulainais stūrītis” (1910), “Ziedu klēpis” (1911), “Izplesti spārni” (1920), “Raganu nakts” (1923), “Trejkrāsaina saule” (1926), “Asteru laikā” (1928), “Dvēseles ceļojums” (1933), “Kaisītās rozes” (1936), “Zem vakara zvaigznes” (1942).

Mazāk zināmi, bet nozīmīgi arī Aspazijas prozas darbi – “No atzīšanas koka” (1919), “Zila debess” (1924), “Zelta mākoņi” (1928), “Rudens lakstīgala” (1933), “Mana dzīve” (kopotu rakstu “Mana dzīve un darbi” ievadraksti). No liroepiskajiem darbiem plašāk pazīstami  “Prologs. Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas dienai” (1893; 1904) un “Saules meita” (1894). Publicējusi rakstus par cittautu literatūru un kultūru, popularizējusi Henrika Ibsena (Henrik Johan Ibsen) dramaturģiju Latvijā,  kopā ar Raini tulkojusi Johana Volfgang Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) u. c. pasaules literatūras klasiķu darbus. Bagāts epistolārais mantojums, sarakste ar Raini (1894.–1929. gadā, kopā 2499 vienības), iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālajā reģistrā.

Aspazija un Rainis. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

Aspazija un Rainis. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

Aspazijas darbu ilgtspēju cauri laikiem un mūsdienu jaunrades procesos apliecina tās dzīvotspēja skaņu mākslā. Solo un kora dziesmas ar Aspazijas vārdiem komponējuši Emīls Dārziņš, Jāzeps Mediņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Vītols, Emīls Melngailis, Ādolfs Skulte, Bruno Skulte, Raimonds Pauls, Juris Karlsons, Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns, Ingmars Zemzaris, Arturs Maskats, Ilona Breģe, Kaspars Zemītis, Ieva Parša un citi. Operas žanrā – J. Mediņa “Vaidelote” (1925), Jura Karlsona “Sidraba šķidrauts” (1999), lugas “Zalša līgava” radioiestudējuma (2015) Jāņa Ķirša veidotais skaņu celiņš un citi.

Kā spilgta personība radošajā tandēmā ar Raini Aspazija tēlota Jāņa Kalniņa romānā “Rainis” (1977), Roalda Dobrovenska romānā “Rainis un viņa brāļi” (1999) un Ingas Ābeles lugā “Aspazija. Personīgi” (2015). Zigmunds Skujiņš savos darbos “Sātana eņģelis” (1996), “Siržu zagļa uznāciens” (1999) un “Miesas krāsas domino” (2004) rādījis no Raiņa emancipētu Aspaziju.

Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi

Piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (1926), II šķiras Atzinības krusts (1938) un Tēvzemes balva (1939).

Multivide

Aspazija. Rīga, 1920. gads.

Aspazija. Rīga, 1920. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Aspazija 16 gadu vecumā iesvētību dienā. 1881. gads.

Aspazija 16 gadu vecumā iesvētību dienā. 1881. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Rainis un Aspazija. Melluži, 1904.–1905. gads.

Rainis un Aspazija. Melluži, 1904.–1905. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Aspazija. Jūrmala, 1905. gads.

Aspazija. Jūrmala, 1905. gads.

Fotogrāfs Jānis Rieksts (J. Reeksts). Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Aspazija operas "Vaidelote" iestudēšanas laikā. Rīga, 1925. gads.

Aspazija operas "Vaidelote" iestudēšanas laikā. Rīga, 1925. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Aspazija un Rainis. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

Aspazija un Rainis. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī. 20. gs. 20. gadi.

Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Latvijas Valsts arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Raiņa un Aspazijas atgriešanās Rīgā pēc trimdas Šveicē 1920. gada 10. aprīlī.

Raiņa un Aspazijas atgriešanās Rīgā pēc trimdas Šveicē 1920. gada 10. aprīlī.

Operators Mārtiņš Lapiņš. Autors Jānis Sīlis. Avots: Latvijas Valsts arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Aspazija. Rīga, 1920. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • “Atriebēja”
  • latviešu literatūra
  • literatūrzinātne Latvijā
  • kino Latvijā
  • mūzika Latvijā
  • opera Latvijā
  • Rainis
  • “Sidraba šķidrauts”
  • teātris Latvijā
  • "Vaidelote"
  • “Zalša līgava”
  • “Zaudētas tiesības”

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno
  • Kolekcija “Rainis un Aspazija” (RunA)
  • Virtuālā Aspazija – Aspazijas dzejas upe un audioizlase

Ieteicamā literatūra

  • Asars, J., ‘Aspazija un viņas dzeja’, Aspazijas raksti, Sv. Pēterburga, A. Gulbis, 1904, 3.–20. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Aspazijas Raksti, Sv. Pēterburga, A. Gulbis, 1904.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Birkerts, P., Mīlas filozofija Aspazijas lirikā, Rīga, J. Grīnberga apgāds, 1936.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Cimdiņa, A. (sast.), Aspazija un mūsdienas: Dzimums, nācija, radošie izaicinājumi, Rīga, Zinātne, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Cimdiņa, A. (sast.), Kopoti raksti. 1. sējums / Aspazija, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Grīnuma, G. (sast.), Aspazija un Rainis šodienas skatījumā, Rīga, Zinātne, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jablovska, G. (sast.), Aspazija. Rainis. Māja, Rīga, Garā pupa, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kopoti raksti / Aspasija, 1.–10. sējums, Rīga, A. Gulbja apgahdibā, 1920.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Līgotņu Jēkabs, ‘Aspazija’, virsredaktors Bērziņš, L., Latviešu literatūras vēsture, 3. sējums, Rīga, Literatūra, 1935, 141.–161. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mana dzīve un darbi, 6 sējumi, Rīga, A. Gulbis, 1931-[1940].
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Raiņa un Aspazijas gadagrāmata, Västerås, RAF, 1966–1980.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Stahnke, A., Aspazija: Her Life and Her Drama, Lanham, New York, London, University Press of America, 1984.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Stahnke, A. B., Aspazija’s prose : annotated selections of her autobiography, a collection of lyrical prose, Jurmala, Art and Cultur Society, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Viese, S., Gājēji uz mēnessdārzu, Rīga, Liesma, 1990.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Viese, S., Mūžīgie spārni. Stāstījums par Aspazijas dzīvi, Rīga, Jaunā Daugava, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ausma Cimdiņa "Aspazija". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 02.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4063 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana