20. gs. Latvijas ievÄrojamÄkais tautas mÅ«zikas materiÄlu vÄcÄjs. LatvieÅ”u zemkopju folkloras vÄrtÄ«bas padarÄ«dams par jaunrades pamatu, kÄ arÄ« estÄtikas un stilistikas paraugu, izveidojis oriÄ£inÄlu mÅ«zikas nacionÄlo stilu. ViÅa darbÄ«gÄ mūža centrÄ bijusi neatlaidÄ«ga cÄ«Åa par senÄs tautas mÄkslas pamatÄ«guma un vitalitÄtes pÄrtveri un iemiesoÅ”anu profesionÄlajÄ mÅ«zikÄ. Izcils 20. gs. pirmÄs puses kora oriÄ£inÄlmÅ«zikas autors, koru kustÄ«bas un dziesmu svÄtku tautiskuma veicinÄtÄjs.
Emilis Melngailis
latvieŔu komponists, mūzikas folklorists, kordiriģents, mūzikas kritiķis, publicists
Saistītie Ŕķirkļi
Emilis Melngailis. RÄ«ga, 20. gs. 20. gadi.
Satura rÄdÄ«tÄjs
IzcelÅ”anÄs
Abi vecÄki nÄkuÅ”i no Raunas pagasta, ZiemeļvidzemÄ. MÄte LÄ«za (dzimusi Mežaka), dziesmu pratÄja. TÄvs JÄkabs Melngailis, Igates pagasta skolotÄjs un rakstvedis, arÄ« muzikants un grÄmatu draugs, LÄdurgas kora bass I VispÄrÄjos latvieÅ”u dziesmu svÄtkos.
Izglītība
E. Melngailis, otrais seÅ”u bÄrnu Ä£imenÄ, mÄcÄ«jÄs LÄdurgas, pÄc tam Raunas draudzesskolÄ, kur turpinÄja arÄ« vecÄku ierÄdÄ«to klavierspÄli. 12 gadu vecumÄ nonÄca Vecpiebalgas draudzesskolas augstÄkajÄ klasÄ, ko vadÄ«ja skolotÄjs ar TÄrbatas UniversitÄtes (tagad Tartu UniversitÄte, Tartu Ćlikool) filoloÄ£ijas studiju un turienes latvieÅ”u studentu vakaru pieredzi KÄrlis Millers (ZariÅu KÄrlis).
RÄ«gas pilsÄtas 1. Ä£imnÄzijÄ (1887ā1892), mitinÄdamies kopÄ«gÄ mÄjoklÄ« ar RÅ«dolfu Blaumani, kurÅ” centÄs E. Melngaili tuvinÄt mÅ«zikai, aizrautÄ«ba ar senajÄm valodÄm turpinÄjÄs. IzveidojÄs pamats vÄlÄkajai interesei par valodniecÄ«bu, savas oriÄ£inÄlas latvieÅ”u rakstÄ«bas izveidei un aizstÄvÄÅ”anai diskusijÄs ar valodniekiem. (TomÄr visos galvenajos E. Melngaiļa darbu izdevumos viÅa dzÄ«ves laikÄ Å”o oriÄ£inÄlo rakstÄ«bu, kurÄ gandrÄ«z pilnÄ«gi atmestas garumzÄ«mes, izdevÄji ir respektÄjuÅ”i.) Otra Ä£imnÄzijas laika aizrauÅ”anÄs ā matemÄtika un Å”aha spÄle, kurÄ E. Melngailis visu mūžu guva izcilus panÄkumus.
Lai iegÅ«tu lÄ«dzekļus studijÄm konservatorijÄ, E. Melngailis trÄ«s gadus (lÄ«dz 1896. gadam) strÄdÄja par mÄjskolotÄju muižÄs un lÄ«dztekus nodevÄs mÅ«zikas paÅ”izglÄ«tÄ«bai, tad devÄs uz DrÄzdenes Konservatoriju. Jau pirms tam JaÅa Jansona-Brauna apceres āDomas par jaunlaiku literatÅ«ruā (1894) iespaidÄ E. Melngailis ievietoja avÄ«zÄ āDienas Lapaā plaÅ”u rakstu (1895), kurÄ visa sava laika latvieÅ”u mÅ«zika pÄrsteidzÄ«gi nokritizÄta par plaÄ£iÄtismu un diletantismu. Sekoja pretreakcija, tomÄr E. Melngailis bija pievÄrsis uzmanÄ«bu latvieÅ”u mÅ«zikas trÅ«kumiem un nostiprinÄjis Ärpusnieka reputÄciju. Viena gada studijÄs DrÄzdenÄ tika apgÅ«tas galvenokÄrt kora zinÄ«bas, arÄ« dažas teorÄtiskÄs disciplÄ«nas un kompozÄ«cija pie vÄcu komponista FÄliksa DrÄzekes (Felix August Bernhard Draeseke), bet mÅ«zikas tautiskuma meklÄjumos E. Melngailis nolÄma doties uz PÄterburgas Konservatoriju, kur nonÄca pÄc IgaunijÄ pavadÄ«ta mÄjskolotÄja gada. KompozÄ«cijas studijas pie krievu komponista Nikolaja Rimska-Korsakova (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ½Š“ŃŠµŠµŠ²ŠøŃ Š ŠøŠ¼ŃŠŗŠøŠ¹-ŠŠ¾ŃŃŠ°ŠŗŠ¾Š²) bija sekmÄ«gas lÄ«dz brÄ«dim, kad E. Melngailis sÄka iebilst pret sava skolotÄja veikto krievu komponista Modesta Musorgska (ŠŠ¾Š“ŠµŃŃ ŠŠµŃŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠŃŃŠ¾ŃŠ³ŃŠŗŠøŠ¹) operas āBoriss Godunovsā (ŠŠ¾ŃŠøŃ ŠŠ¾Š“ŃŠ½Š¾Š², 1869) redakciju, uzskatÄ«dams to par operas oriÄ£inalitÄti nivelÄjoÅ”u. Abu konflikta dÄļ E. Melngaili no konservatorijas izslÄdza, un viÅÅ” kursu absolvÄja kÄ eksternis (1901).
ProfesionÄlÄ un sabiedriskÄ darbÄ«ba
PÄterburgas gados (lÄ«dz 1906. gadam) E. Melngaiļa nozÄ«mÄ«gÄkais darbs bija mÅ«zikas kritiÄ·a pienÄkumi (1902ā1904) lielÄkajÄ vÄcvalodÄ«gajÄ laikrakstÄ St. Petersburger-Zeitung. TajÄ viÅÅ” aizstÄvÄja āVarenÄs kopasā (ŠŠ¾Š³ŃŃŠ°Ń ŠŗŃŃŠŗŠ°) komponistu M. Musorgska un Aleksandra Borodina (ŠŠ»ŠµŠŗŃŠ°Š½Š“Ń ŠŠ¾ŃŃŠøŃŃŠµŠ²ŠøŃ ŠŠ¾ŃŠ¾Š“ŠøŠ½) oriÄ£inalitÄti un tautiskumu pret viÅa laika PÄterburgas komponistu akademizÄcijas tendencÄm. Iztiku deva vÄcu valodas skolotÄja darbs dažÄdÄs skolÄs un mÄjskolotÄja ienÄkumi augstmaÅu Ä£imenÄs. JaunradÄ Ä¼oti svarÄ«ga bija ap 30 Latgales daudzbalsÄ«bas paraugu pierakstÄ«Å”ana no Kara medicÄ«nas akadÄmijas studenta Antona Skrindas (latgalieÅ”u Ontons Skrynda) un viÅa ieteiktajiem teicÄjiem (1900). Å Ä« jaunatklÄtÄ tautas daudzbalsÄ«ba E. Melngailim bija tik svarÄ«ga, ka tajÄ fiksÄto oriÄ£inÄlo piebalsu harmoniju un balsu virzÄ«bu, piemÄram, apdarinot korim pierakstÄ«to astoÅbalsÄ«go dziesmu āKam man beja bolta pukeā (1903ā1904), viÅÅ” atstÄja gandrÄ«z nemainÄ«tu.
1906. gadÄ E. Melngailis tika vajÄts par sakariem ar nemierniekiem un piespiedu kÄrtÄ izraidÄ«ts uz TaÅ”kentu par valodu skolotÄju kara skolÄ, kur pavadÄ«ja 14 gadus. Pirmajos gados bija jÄdzÄ«vo trÅ«cÄ«gos apstÄkļos, bez mÅ«zikas instrumenta, braucienus uz Baltijas guberÅÄm varas iestÄdes ierobežoja, jaunradi apgrÅ«tinÄja. TomÄr ar laiku E. Melngailis vasaras atvaļinÄjumos ar izciliem panÄkumiem organizÄja un vadÄ«ja sava kora un apvienoto koru koncertus LatvijÄ (1911ā1913), ko izvirzÄ«ja kÄ idejisku alternatÄ«vu RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas rÄ«kotajiem V VispÄrÄjiem latvieÅ”u dziesmu svÄtkiem (1910). PamazÄm tika iegÅ«ta mÅ«ziÄ·a autoritÄte TaÅ”kentas vietÄjÄ pÄrvaldÄ, norÄ«kota uzturÄÅ”anÄs Pamira kalnzemÄ, kur E. Melngailis pierakstÄ«ja vietÄjo tautu dziesmas, kÄ arÄ« braucieni uz Londonu angļu valodas apguvei. Ar Ä£imenes palÄ«dzÄ«bu tika iekÄrtots vÄ«na dÄrzs un neliela piena ferma, kas nodroÅ”inÄja eksistenci pÄc kara skolas likvidÄÅ”anas (1917).
Krievijas PilsoÅu kara gados E. Melngailis sÄka Ä«stenot senu nodomu. Pasaules mÅ«zikas prese jau agrÄk bija iestÄjusies par M. Musorgska operas āBoriss Godunovsā oriÄ£inÄlÄs redakcijas izdevumu, taÄu tam bija nepiecieÅ”ams operu par jaunu instrumentÄt, jo tÄs oriÄ£inÄlÄ orÄ·estra partitÅ«ra tika uzskatÄ«ta par pazuduÅ”u. Tagad to uzÅÄmÄs paveikt E. Melngailis sava TaÅ”kentas dÄrza mÄjiÅÄ. (Operu viÅa instrumentÄcijÄ tieÅ”Äm uzveda NacionÄlajÄ operÄ 1924. gadÄ ā kÄ pasaulÄ pirmo oriÄ£inÄlredakcijas uzvedumu pÄc M. Musorgska nÄves. PÄc tam to instrumentÄjis arÄ« krievu komponists Dmitrijs Å ostakoviÄs, ŠŠ¼ŠøŃŃŠøŠ¹ ŠŠ¼ŠøŃŃŠøŠµŠ²ŠøŃ ŠØŠ¾ŃŃŠ°ŠŗŠ¾Š²ŠøŃ, u. c.) Pirms atgrieÅ”anÄs LatvijÄ E. Melngailis sarakstÄ«ja libretu baletam pÄc pazÄ«stamÄ Turaidas rozes sižeta un nosauca to Ä£imenÄ miruÅ”Äs jaunÄkÄs meitas vÄrdÄ ā āMaijaā. Balets palika neuzvests, bet no tÄ Åemts kora mÅ«zikas Å”edevrs āJÄÅuvakarsā.
BrÄ«vs no skolas darba, E. Melngailis pÄdÄjos TaÅ”kentas gados aizrautÄ«gi iesaistÄ«jÄs demokrÄtiskas vietÄjÄs mÅ«zikas dzÄ«ves veidoÅ”anÄ. Komponists nevÄlÄjÄs piedalÄ«ties nevienÄ no PilsoÅu kara frontÄm, bet kÄdÄ kaujinieku uzbrukumÄ tika smagi ievainots. ÄrstÄÅ”anÄs turpinÄjÄs vÄl 10.1920., uzsÄkot septiÅu nedÄļu ilgu ceļojumu uz dzimteni dzelzceļa vagonÄ. KÄdÄ no muitas punktiem tika konfiscÄts pierakstÄ«to kalnieÅ”u dziesmu krÄjums.
20. gadu LatvijÄ E. Melngailis ar lielu enerÄ£iju piedalÄ«jÄs daudzÄs kultÅ«ras aktivitÄtÄs, lai arÄ« nevienÄ mÅ«zikas iestÄdÄ pastÄvÄ«gÄ darbÄ neiesaistÄ«jÄs ā bija komponistu organizÄcijas Latvijas SkaÅražu kopa lÄ«dzdibinÄtÄjs (1923), dibinÄja un vadÄ«ja savu kori, ar to koncertÄdams galvenokÄrt laukos, publicistikÄ uzstÄjÄs par ekonomisko un sociÄlo jautÄjumu risinÄÅ”anu un balotÄjÄs SaeimÄ, bija VIāIX VispÄrÄjo latvieÅ”u dziesmu svÄtku organizatoru un virsdiriÄ£entu vidÅ«.
TomÄr visu E. Melngaiļa darbÄ«bu lÄ«dz pat 1941. gadam caurvija folkloras vÄcÄja darbs. MÅ«Å¾Ä pierakstÄ«tas pÄri par 4600 folkloras vienÄ«bu no vairÄk nekÄ 900 teicÄjiem, apceļojot attÄlÄkos Latvijas nostÅ«rus, kur jo labÄk bija saglabÄjusies folkloras vide. Tautas garamantu vÄkÅ”anÄ viÅu raksturoja ne tikai etnogrÄfijas un valodniecÄ«bas entuziasta pieeja, kolekcionÄjot senatnes priekÅ”metus un apvidvÄrdus, bet arÄ« Ŕī sava darba krÄÅ”Åi apraksti periodikÄ. Kļuvis par LatvieÅ”u folkloras krÄtuves MÅ«zikas daļas vadÄ«tÄju (1930), E. Melngailis viens no pirmajiem LatvijÄ pulcinÄja tautas teicÄjus un muzikantus RÄ«gÄ etnogrÄfiskos koncertos.
Sarežģītas izveidojÄs E. Melngaiļa attiecÄ«bas ar padomju okupÄcijas režīmu LatvijÄ. DevÄ«gi tika finansÄtas viÅa folkloras ekspedÄ«cijas paredzÄtÄs LatvieÅ”u mÄkslas dekÄdes MaskavÄ koncertam (1941), kad tika pierakstÄ«ti ap 1000 materiÄlu. PÄc Latvijas atkÄrtotas okupÄcijas ar valdÄ«bas lÄmumu E. Melngailis nominÄli kļuva par jaundibinÄmÄs Latvijas Padomju Komponistu savienÄ«bas Orgkomitejas priekÅ”sÄdi (1945ā1948), bet faktiski tika no darba tajÄ atbÄ«dÄ«ts. SaÅÄma Latvijas PSR Tautas mÄkslinieka nosaukumu (1945). Abos pÄckara dziesmu svÄtkos (1948 un 1950) viÅÅ” tika iecelts par goda virsdiriÄ£entu, bet pÄc 1949. gada deportÄcijÄm, kam pakļÄva arÄ« E. Melngaiļa meitu ar Ä£imeni, 1950. gada dziesmu svÄtkus viÅÅ” ignorÄja. Visus pÄckara gadus lÄ«dz mūža beigÄm lasÄ«ja mÅ«zikas folkloras kursu Latvijas Valsts konservatorijÄ.
Rakstnieki un mÄkslinieki Burtnieku mÄjÄ. RÄ«ga, 1911. gads.
Emilis Melngailis savÄ vÄ«na dÄrzÄ. TaÅ”kenta, ap 1915. gadu.
SvarÄ«gÄkÄs problÄmas. NozÄ«mÄ«gÄkie darbi
Tautasdziesmas koriem un kora oriÄ£inÄldziesmas ā Å”ie divi žanri padarÄ«ja E. Melngaili par nacionÄlÄs mÅ«zikas klasiÄ·i. Visa viÅa darbÄ«ba un radoÅ”ais darbs ar tautasdziesmu liecinÄja, ka, viÅaprÄt, tautas mÅ«zika ir nevis pagÄtnes relikts vai nostalÄ£ijas objekts, bet joprojÄm plaÅ”u aprindu dzÄ«va un nepiecieÅ”ama mÄkslinieciska izteikÅ”anÄs. Tuvu iepazÄ«tÄ dzÄ«vÄ tautas mÅ«zikas vide viÅu pÄrliecinÄja, ka senajÄ zemkopju folklorÄ ir it kÄ nogulsnÄjusies pati dzÄ«ve, ka tÄ ir dzÄ«ves mÄksla, un Å”o vitÄlo dzÄ«ves pilnestÄ«bas izjÅ«tu ir jÄatbalso arÄ« profesionÄlajÄ mÅ«zikÄ, lai padarÄ«tu to Ä«sti tautisku. Ne tikai senÄs skaÅkÄrtas, bet arÄ« tautas teicÄju sniegtie Ä«patnÄjie sabalsojumi lika E. Melngailim sadzirdÄt tautas mÅ«zikas harmoniju struktÅ«ru citÄdi, nekÄ to latvieÅ”u komponisti bija izjutuÅ”i agrÄk. Stingro diatoniku jeb atteikÅ”anos no hromatiskÄm harmonijÄm ar uzviju kompensÄja tautas mÅ«zikÄ sadzirdÄto mÄ«ksti skanoÅ”o disonanÅ”u kolorÄ«ts, mainÄ«gie kora balsu salikumi, kÄ arÄ« atŔķirÄ«gÄ pieeja katram tautasdziesmas pantam, kas viesa zinÄmu norises dramaturÄ£iju. SamÄrÄ bieži apdare no dziesmas pÄrtapa par it kÄ rituÄlu darbÄ«bu vai žanra ainu.
Savu kora jaunradi E. Melngailis pakÄpeniski publicÄja galvenokÄrt dziesmu burtnÄ«cu sÄrijÄ āBirzÄs i norÄsā (deviÅas burtnÄ«cas, 1902ā1944) un rÄdÄ«ja meistarÄ«bas izaugsmi. Kora rakstÄ«bas virtuozitÄte kulminÄja 20. gs. 30. gados ā 7. un 8. burtnÄ«cÄ. PirmajÄ no tÄm publicÄtais āJÄÅuvakarsā, secÄ«gi apdziedot vakara sagaidÄ«Å”anu, aplÄ«goÅ”anas ainu un izskaÅu ar Äetru tautas melodiju ievijumu un autora ievadu, ir Å”o svÄtku sajÅ«tas nepÄrspÄts koncentrÄts krÄÅ”ÅÄ kora un solistu skanÄjumÄ, polifonijas bagÄtÄ«gÄ izvÄrsumÄ, radoÅ”as izdomas spÄkÄ. Tautas dzÄ«ves vitalitÄte te tieÅ”Äm vairs nav romantiska ilÅ«zija, bet izskan kÄ nezÅ«doÅ”a tieÅ”amÄ«ba. LÄ«ksmi žanra skati ne bez humora dzirksts ir āCÄ«ruļa vedÄ«basā, kur vidusdaÄ¼Ä skan oriÄ£inÄla kora mazurka, un āTautumeita mellacÄ«teā. Å ajÄs dziesmÄs savijas tautas un E. Melngaiļa paÅ”a melodijas. Å Äda dainas teksta pÄrtvere tautasdziesmas stila oriÄ£inÄlmelodijÄ E. Melngaiļa jaunradÄ ar gadiem pieauga, un pamazÄm viÅÅ” tik ļoti savstarpÄji satuvinÄja savu un etnisko fantÄziju, ka abas tÄs it kÄ sajaucÄs.
NezÅ«doÅ”a vÄrtÄ«ba ir kora oriÄ£inÄldziesmas, kuru vidÅ« pirmÄs izcilÄkÄs radÄs 20. gs. sÄkuma sociÄlÄs spriedzes un cÄ«Åu gados ā āSenatneā (Rainis) āMÄness starus stÄ«goā (Aspazija), āPamazÄm braucietā (V. PlÅ«dons), āPastarÄ dienaā (Rainis). Divas pÄdÄjÄs vÄlÄk kļuva par E. Melngaiļa ÄetrdaļīgÄ āLatvju rekviÄmaā ievadu un finÄlu. Ar RaiÅa vÄrdiem tapuÅ”i arÄ« 1920. gadu Å”edevri ā āDaba un dvÄseleā, āSirds tik grÅ«taā, savukÄrt ar SvÄto Rakstu vÄrdiem ā paÅ”as spÄcÄ«gÄkÄs garÄ«gÄs kordziesmas latvieÅ”u klasikÄ ā āDÄvida 19. dziesmaā, āDievs ir mans gansā, āDÄvida 42. dziesmaā.
No E. Melngaiļa solodziesmÄm (pÄri par 30) populÄras ir dažas, bet pÄrÄjÄs it kÄ vÄl nepelnÄ«ti neatklÄtas. KamermÅ«zikÄ nozÄ«mi saglabÄjis stÄ«gu kvartets Quasi uno quartetto (1946), kÄ arÄ« agrÄ«nais klavierdarbu cikls āMazi metiā. Simfonisko darbu vidÅ« atzÄ«mÄjami tÄlojumi āVelnu rijaā (1924) un āZilais kalnsā (1926). Lielais izteiksmes kodolÄ«gums, lakonisms un variantu veida attÄ«stÄ«ba, kas ir ietekmÄ«gs spÄks nelielajÄs mÅ«zikas formÄs, lielajÄs simfoniskajÄs partitÅ«rÄs attaisnojÄs tikai daļÄji.
VisÄ jaunrades gaitÄ E. Melngailis risinÄja centrÄlo problÄmu ā padarÄ«t profesionÄlo mÅ«ziku Ä«sti tautisku un demokrÄtisku, balsoties Latvijas senÄs folkloras garÄ un stilÄ, un Å”ajos centienos iedvesmojÄs arÄ« no 19. gs. otrÄs puses PÄterburgas āVarenÄs kopasā komponistu paveiktÄ. Tas viÅam izdevÄs folkloras apdarÄs un kora oriÄ£inÄlmÅ«zikÄ. Å ajos žanros panÄkumu pamats bija ne tikai tautas mÅ«zikas teicamÄ pazÄ«Å”ana un izjÅ«ta, bet arÄ« sasniegtÄ kora rakstÄ«bas meistarÄ«ba, kas uz visiem laikiem izvirzÄ«ja latvieÅ”u komponistiem jaunas mÄrauklas. Kora balsu tembru un iespÄju pÄrvaldÄ«Å”ana, visu kora balsu dabiskÄ melodiskÄ rite E. Melngaiļa darbos padarÄ«ja viÅu par kora komponistu par excellence, un to atzÄ«mÄja arÄ« Rietumeiropas zemju prese Reitera kora vieskoncertu vÄrtÄjumos.
NozÄ«me, novÄrtÄjums, apbalvojumi
E. Melngailis Ä«stenoja demokrÄtisku tautiskumu ne tikai jaunradÄ, bet par to iestÄjÄs arÄ« diriÄ£enta darbÄ un publicistikÄ, it seviŔķi, cÄ«noties par tautasdziesmas vietu dziesmu svÄtku programmÄs. Tas bija seviŔķi svarÄ«gi 20. gs. pirmÄs puses sociÄlo preteŔķību saasinÄÅ”anÄs situÄcijÄ, kad Ŕī iemesla dÄļ saira nacionÄli vienotu svÄtku iespÄjas agrÄkajÄs dziesmu svÄtku zemÄs ā VÄcijÄ, daļÄji SomijÄ. ApstÄkļos, kad atŔķirÄ«gu sociÄlu ideju dÄļ dažÄdu sabiedrÄ«bas slÄÅu repertuÄra prioritÄtes noŔķīrÄs, tautasdziesma dziesmu svÄtkos tomÄr bija pieÅemama visiem, jo tÄ bija ne tikai dzimtÄ valoda, bet arÄ« dzimtÄ mÅ«zika, tÄpÄc tÄ kļuva par latvieÅ”u koru kustÄ«bas vienotÄju un nacionÄla mÄroga dziesmu svÄtku nodroÅ”inÄtÄju ā it seviŔķi, ja par to gan sava kora koncertos, gan dziesmu svÄtku diriÄ£enta tribÄ«nÄ bija iededzies plaÅ”Äm tautas aprindÄm tik tuvs komponists.
E. Melngaiļa izkoptÄ tautasdziesmu pÄrtvere profesionÄlajÄ mÅ«zikÄ atstÄjusi noturÄ«gu tradÄ«ciju ā tÄs iespaids izpaudies daudzu latvieÅ”u komponistu darbÄ«bÄ un nav zudis. TaÄu viÅa attieksme pret tautasdziesmu ir bijusi paraugs un iedvesmas avots arÄ« folkloras kustÄ«bai LatvijÄ, tai nostÄjoties pret folkloras izskaistinÄÅ”anu, kÄ arÄ« iekļaujoties valstiskÄs atmodas procesÄ.
E. Melngaiļa nozÄ«mes oficiÄla atzÄ«Å”ana sÄkÄs it Ä«paÅ”i ar viÅa 75. gadu jubileju 1949. gadÄ. NÄca klajÄ mūža darba fiksÄcija tiem laikiem krÄÅ”Åos izdevumos ā kora dziesmu izlase ā100 dziesmasā, kÄ arÄ« āLatvju dancisā ā greznos audekla vÄkos un mūža drauga JÅ«lija Madernieka grafiskÄ apdarÄ, turklÄt ar saglabÄtu E. Melngaiļa Ä«patnÄjo latvieÅ”u valodas ortogrÄfiju. PÄc tam no 1951. lÄ«dz 1953. gadam iznÄca trÄ«s grezni lielformÄta sÄjumi Ä¢irta Vilka mÄkslinieciskajÄ apdarÄ ar pÄri par 4000 folklorista gaitÄs pierakstÄ«to tekstu un melodiju ā āLatvieÅ”u muzikas folkloras materiÄliā: āI Kursaā, āII Malienaā, āIII Vidienaā.
1945. gadÄ dibinÄto RepublikÄnisko tautas mÄkslas namu pÄc E. Melngaiļa nÄves 1954. gadÄ pÄrdÄvÄja par Emiļa Melngaiļa Tautas mÄkslas namu un, lai arÄ« tas vairÄkkÄrt nosaukumu un pakļautÄ«bu mainÄ«ja, E. Melngaiļa vÄrds tika saglabÄts lÄ«dz 2000. gadam. E. Melngaiļa vÄrdÄ nosaukta iela RÄ«gÄ un JelgavÄ, kÄ arÄ« LiepÄjas MÅ«zikas vidusskola (no 2016. gada ā LiepÄjas MÅ«zikas skola kÄ LiepÄjas Dizaina un mÄkslas vidusskolas struktÅ«rvienÄ«ba). Limbažu novada Vidrižu pagasta Melngaiļos darbojas Emiļa Melngaiļa memoriÄlais muzejs (dibinÄts 1984. gadÄ), pie Igates skolas uzstÄdÄ«ts piemineklis ar E. Melngaiļa bisti (atklÄts 2010. gadÄ), kas darinÄta pÄc Martas Langes skulpturÄlÄ portreta (1949). E. Melngaiļa portretu gleznojis KÄrlis Miesnieks (1946).
RÄ«gÄ, ViesturdÄrzÄ Dziesmu svÄtku parka memoriÄlajÄ sienÄ iestrÄdÄts E. Melngaiļa skulpturÄls portretcilnis (1973), Melngalvju nama otrÄ stÄva salonÄ ā tÄlnieka Zigurda OzoliÅa darinÄta biste (2004).
Piemineklis komponistam Emilim Melngailim pie Igates skolas. Vidrižu pagasts, 2010. gads.
Emiļa Melngaiļa memoriÄlais muzejs viÅa dzimtas mÄjÄs āMelngaiļiā. Vidrižu pagasts, Igate. 07.2010.
DiskogrÄfija
CD*, Emilis Melngailis, āDanÄi i dainasā vijolei un klavierÄm; StÄ«gu kvartets Quasi uno quartetto (JÄnis Bulavs, vijole; Imants Zemzaris, klavieres; Ilze ZariÅa, vijole; Agnese KanniÅa-LiepiÅa, vijole; Arigo Å trÄls, altvijole; DiÄna OzoliÅa, Äells). BaltAsia foundation, mans01/02**, RÄ«ga, 2002.
Audiokasete, Emilis Melngailis, āLaimes starojumsā, JÄnis SproÄ£is dzied EmÄ«la DÄrziÅa un Emiļa Melngaiļa solodziesmas (JÄnis SproÄ£is, tenors; RÄ«gas Operetes teÄtra kameransamblis JÄÅa Kaijaka vadÄ«bÄ; Ventis Zilberts, klavieres). Memento, Cr 02, RÄ«ga, 1991.
LP***, Emilis Melngailis. Dziesmas. Izlase (Lauma Vanaga, soprÄns; KÄrlis Miesnieks, bass; Maija KrÄ«gena, mecosoprÄns; KÄrlis ZariÅÅ”, tenors; Valdis ZariÅÅ”, vijole; Hermanis Brauns, klavieres). āMelodijaā, M30-36259-60, RÄ«ga, 1975.
LP, Emilis Melngailis. Kora mÅ«zika (LPSR Valsts AkadÄmiskais koris; Latvijas Radio Teodora KalniÅa koris; V. Medne; JÄnis ZÄbers, tenors; D. Gailis un E. RaÄevskis, diriÄ£enti). āMelodijaā, 33D-025119-20, RÄ«ga, 1974.
LP, Emilis Melngailis. Kordziesmas. Izlase (Latvijas PSR Valsts AkadÄmiskais koris; Daumants Gailis, diriÄ£ents). āMelodijaā, Š-15151-52, RÄ«ga, (b. g.).
* kompaktdisks
** kompaktdiska, vinilplates numurs, ko devis izdevÄjs
*** vinilplate
Multivide
Emilis Melngailis. RÄ«ga, 20. gs. 20. gadi.
No kreisÄs: Ä¢ertrÅ«de Elksne (teicÄjas Agates meita) pieraksta tekstus, Barkavas teicÄjas Agate Borozinska un BÄrbala Kokare, kÄ arÄ« Emilis Melngailis pieraksta melodijas. Iepretim teicÄjÄm ā KÄrlis Straubergs. RÄ«ga, 05.03.1930.
Rakstnieki un mÄkslinieki Burtnieku mÄjÄ. RÄ«ga, 1911. gads.
Emilis Melngailis savÄ vÄ«na dÄrzÄ. TaÅ”kenta, ap 1915. gadu.
Piemineklis komponistam Emilim Melngailim pie Igates skolas. Vidrižu pagasts, 2010. gads.
Emiļa Melngaiļa memoriÄlais muzejs viÅa dzimtas mÄjÄs āMelngaiļiā. Vidrižu pagasts, Igate. 07.2010.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Arnolds KlotiÅÅ” "Emilis Melngailis". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Emilis-Melngailis (skatÄ«ts 01.06.2026)