21. gs. LNOB baleta repertuārā ir klasiskā baleta pērles – franču komponista Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) balets “Žizele” (Giselle, ou les Wilis, 1841) un “Korsārs” (Le Corsare, 1856), P. Čaikovska “Gulbju ezers” (Лебединое озеро, 1876), “Riekstkodis” (Щелкунчик, 1892) un “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1889), L. Minkusa “Dons Kihots” (Don Quichotte, 1869), krievu komponista Borisa Asafjeva (Борис Владимирович Асафьев) “Bahčisarajas strūklaka” (Бахчисарайский фонтан, 1932), austriešu komponista Johana Štrausa, dēla (Johann Strauss, Sohn) “Pie zilās Donavas” (An der schönen blauen Donau, 1867). Izrāžu klāsts tiek bagātināts ar laikmetīgās dejas iestudējumiem – 2007. gadā B. Eifmana balets “Anna Kareņina” (Анна Каренина, 2005), kurā izmantota P. Čaikovska mūzika, argentīniešu horeogrāfa Maurisio Vainrota (Mauricio Wainrot) “Tango plus/Ceļojumi” (2009) un slovēņu horeogrāfa Edvarda Klūga (Edward Clug) “Pērs Gints” (2016), kurš savā laikmetīgajā baletā apvienojis pašironiju, absurdu un sirreālismu ar E. Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem. Repertuārā ir mūsdienu komponistu izrādes, oriģinālbaleti (J. Karlsona “Sidraba šķidrauts”, A. Maskata “Bīstamie sakari”, Reiņa Sējāna “Vārna”), kā arī dejas izrādes, kuru tapšanu iedvesmojuši konkrēti skaņdarbi (Pētera Vaska “Klavieru kvartets” – balets “Skaidri neredzams”, A. Maskata “Tango” u. c.). Trupa tiek papildināta ar jauniem māksliniekiem, starptautisku baleta konkursu laureātiem: Elza Leimane, Alise Prudāne, Ieva Rācene, Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Sabīne Guravska, Viktors Seiko, Kārlis Cīrulis un citiem.
21. gs. LNOB izrādēs un viesizrādēs dejojušas pasaules baleta zvaigznes no Krievijas: Uljana Lopatkina (Ульяна Вячеславовна Лопаткина), Svetlana Zaharova (Светлана Юрьевна Захарова), spāniete Lučija Lakarra (Lucia Lacarra), rumāniete Alina Kožokaru (Alina Cojocaru), itāliete Eleonora Abanjato (Eleonora Abbagnato).
Kopš 2011. gada LNOB veiksmīgi īsteno meistardarbnīcu “Iespējams”, kurā skatītāji var izvērtēt jauno klasiskās un laikmetīgās dejas horeogrāfu un dejotāju sniegumu. 1996. gadā par izciliem radošiem sasniegumiem baleta mākslā tika izveidota ikgadējā Helēnas Tangijevas-Birznieces balva, kuru saņēmuši L. Beiris, I. Dumpe, A. Dragone, J. Gurviča, A. Leimanis, Sarmīte Graudiņa, G. Gorbaņovs, Z. Errs, V. Cukanovs, H. Ritenbergs, M. Cers, G. Bāliņa, Palmīra Ziediņa, I. Ābele, Zane Lieldidža-Kolbina.
Latvijas baleta vārds nesaraujami saistīts ar Māra Liepas, Aleksandra Godunova un Mihaila Barišņikova vārdiem. 2017. gadā M. Barišņikovam tika piešķirta Latvijas pilsonība.