Baleta aizsākums Latvijas teritorijā saistāms ar 17. gs. pirmo pusi, kad Rīgā viesojās dažādas aktieru trupas, rosinot pilsētniekos interesi par skatuves mākslu un deju. 1782. gadā vācu komersanta, mākslas mecenāta barona Oto Hermana fon Fītinghofa-Šēla (Otto Hermann von Vietinghoff-Scheel) celtajā Rīgas pilsētas teātra namā darbojās baleta trupa baletmeistara Eliasa Fogta (Elias Vogt) vadībā.

Rīgā, 1860. gadā izrādot franču komponista Čezāres Punji (Cesare Pugni) baletu “Parīzes tirgus” (Le Marché des parisien, 1895) uzstājās krievu izcelsmes franču baletmeistars un dejotājs Mariuss Petipā (franču Michel-Victor-Marius-Alphonse Petipa, krievu Мариус Иванович Петипа). 20. gs. sākumā Rīgā darbojās soliste, pedagoģe un baletmeistare Marieta Balbo. Pie viņas mācījušās pirmās latviešu baletdejotājas Klāra Gentele, Austra Miļēviča-Strazdiņa, Natālija Cveiberga.

1909. gadā Rīgā tika nodibināta pirmā speciālā teātra mākslas skola – Jēkaba Dubura un Zeltmata Latvju dramatiskie kursi, kurā no 1910. gada deju un plastiku pasniedza pirmais latviešu dejotājs Mārtiņš Kauliņš. 1913. gadā komponists un diriģents Pāvuls Jurjāns nodibināja privāto Latviešu operu, kurā M. Kauliņš ar nelielu baleta trupu iestudēja dejas operu izrādēs. 1922. gadā Rīgā no Londonas ieradās krievu klasiskā baleta pedagogs Nikolajs Sergejevs (Николай Григорьевич Сергеев), kurš parakstīja līgumu ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadību par klasisko baletu iestudējumiem. Pirmā baleta izrāde, vācu komponista Pētera Ludviga Hertela (Peter Ludwig Hertel) “Veltīgā uzmanība” (La Fille mal gardée, 1758), notika 01.12.1922. Šo datumu uzskata par Latvijas baleta dzimšanas dienu.

1925.–1932. gadā baleta trupu vadīja baletdejotāja Aleksandra Fjodorova (Александра Александрoвна Федорова). 1929. gadā nozīmīgs notikums Latvijas baletā bija baletdejotāja un horeogrāfa Mihaila Fokina (Михаил Михайлович Фокин) viesošanās Rīgā un dalība poļu komponista Friderika Šopēna (poļu Fryderyk Franciszek Chopin, franču Frédéric François Chopin) baletā “Šopeniāna” (Chopiniana; Les Sylphides, 1893) un “Polovciešu dejās” no krievu komponista Aleksandra Borodina (Александр Порфирьевич Бородин) operas “Kņazs Igors” (Князь Игорь, 1890). 1932. gadā par LNO baletmeistaru kļuva krievu pedagogs un horeogrāfs Anatols Vilzaks (Анатолий Иосифович Вильзак), kura mākslinieciskā darbība bija vērsta uz modernākiem izteiksmes meklējumiem. Savos iestudējumos A. Vilzaks centās iekļaut jaunas kustības un soļus, kas radušies jaunu ritmu, it īpaši džeza, ietekmē. 1933./1934. gada sezonā par LNO baletmeistaru kļuva poļu baletmeistars Mečislavs Pianovskis (Mieczyslaw Pianovsky). Pēc viņa iniciatīvas Rīgas skatītāji iepazina krievu baletdejotājas Annas Pavlovas (Анна Матвеевна Павлова) baleta trupā iestudētos uzvedumus.

Jauns posms latviešu baleta mākslā sākās 09.05.1935. ar baletmeistara Osvalda Lēmaņa un latviešu komponista Jāņa Mediņa oriģinālbaleta “Mīlas uzvara” (pirmais latviešu nacionālais balets) iestudējumu. O. Lēmaņa mākslinieciskās darbības laikā baleta iestudējumos parādījās nacionālas tēmas un tautas deju motīvi.

Par svarīgu priekšnoteikumu latviešu baleta attīstībā kļuva LNO baletskolas dibināšana (1932). 20. gs. 30. gados latviešu balets kļuva atpazīstams Eiropā. Viesojoties Zviedrijā (1935) un Polijā (1939), tika saņemtas cildinošas atsauksmes, savukārt baleta solists Eižens Mežulis ieguva zelta medaļu starptautiskā baleta mākslinieku konkursā Briselē (1938).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā LNO tika pārdēvēta par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts operas un baleta teātri. LNO pastāvēšanas laika periodā (1919–1944) izveidojās augsti profesionāla baleta trupa ar izciliem baleta solistiem Mirdzu Griķi, Edīti Feiferi, Annu Priedi, Arvīdu Ozoliņu, Aleksandru Lembergu un citiem, no kuriem vairums 1944. gadā devās bēgļu gaitās. 1945. gadā par LPSR Valsts Operas un baleta teātra galveno baletmeistari kļuva Helēna Tangijeva-Birzniece, kuras radošais ieguldījums izpaužas visās dejas mākslas jomās – latviešu oriģinālhoreogrāfiju veidošanā, jauno baleta mākslinieku audzināšanā, klasiskā baleta vērtību saglabāšanā un latviešu tautas dejas attīstībā.

1950. gadā par LNO galveno baletmeistaru kļuva Jevgēņijs Čanga. Viņa iestudējumi atšķīrās ar pārdomātu dramaturģisko darbību, pārskatāmu tās virzību. Nozīmīgākie iestudējumi: komponistu Ādolfa Skultes “Brīvības sakta” (1950), Alfrēda Kalniņa “Staburags” (1957), 1953. gadā – krievu komponista Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта, 1935), 1960. gadā – armēņu komponista Arama Hačaturjana (Արամ Խաչատրյան) “Spartaks” (Спартак, 1956). Trupas vadošie solisti: Velta Vilciņa, Janīna Pankrate, Ināra Gintere, Aija Baumane, Vera Švecova, Artūrs Ēķis, Haralds Ritenbergs, Alfrēds Spura, Valentīns Bļinovs, Vladimirs Cukanovs, Igors Koškins, Juris Kaprālis.

1965.–1968. gadā galvenā baletmeistara vietas izpildītāja bija Irēna Strode, vienlaicīgi strādājot par pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV, dibināta 1948; kopš 2020. gada Rīgas Baleta skola). Viņas klasisko baletu inscenējumi izcēlās ar izsmalcinātu stilu un gaumi. Nozīmīgākie iestudējumi: komponistu Pētera Barisona “Ziedu vija” (1965), Jāņa Ķepīša “Turaidas Roze” (1966). Trupas vadošie solisti: Ināra Ābele, Marta Bilalova, Ausma Dragone, Inta Karule, Vladimirs Geļvans, Modris Cers, Jānis Bīviņš.

1968.–1985. gadā baleta trupas galvenais baletmeistars bija A. Lembergs. Viņa radošās darbības laiks iezīmējās ar vērienīgu baletu iestudējumiem, Rīgas baleta atpazīstamību pasaulē, inovatīviem dejas formu meklējumiem, jauno dejotāju individuālā stila izkopšanu, kā arī ārvalstu horeogrāfu piesaisti. A. Lemberga nozīmīgākie iestudējumi: 1966. gadā norvēģu komponista Edvarda Grīga (Edvard Hagerup Grieg) “Pērs Gints” (Peer Gynt, 1867), 1968. gadā – Arvīda Žilinska “Sprīdītis” (1968), 1971. gadā – franču komponista Žorža Bizē (Alexandre-César-Léopold Bizet) un krievu komponista Rodiona Ščedrina (Родион Константинович Щедрин) “Karmena” (Carmen, 1967).

1976. gadā par vieshoreogrāfu A. Hačaturjana baletam “Gajanē” (Гаянэ, 1942) tika uzaicināts baletmeistars Boriss Eifmans (Борис Яковлевич Эйфман). Šo iestudējumu filmēja Amerikas Savienoto Valstu telekompānija.

70.–80. gadu vadošie baleta solisti: starptautiskā baleta konkursa (Varnā, Bulgārijā) laureāti: Zita Errs (1972), Genādijs Gorbaņovs (1972), Inese Dumpe (1976), Lita Beiris (1980), Lora Ļubčenko (Vissavienības baleta konkursa laureāte, 1976), Larisa Tuisova, Gunta Bāliņa, Aleksandrs Kolbins, Aleksandrs Rumjancevs, Aivars Leimanis, Viesturs Jansons.

1986.–1989. gadā baleta trupas galvenā baletmeistare bija J. Pankrate, kura līdz tam 20 gadus (1966–1986) bija veltījusi Rīgas Operetes teātra baleta trupas izaugsmei. Viņas izpratnē balets ir teātris, kas sintezē daudzas mākslas izpausmes.

1990. gadā sākās operas nama kapitālremonts. Par trupas vadītāju kļuva repetitors un baleta solists M. Cers. Baleta izrādes notika Dailes, Rīgas Operetes teātrī un Kongresu namā. 1992./1993. gada sezonā baleta trupas galvenā baletmeistare bija L. Beiris. Nozīmīgākie iestudējumi: igauņu komponista Ilo Vintera (Ülo Vinter) un latviešu komponista Artura Maskata “Pepija Garzeķe” (1992), 1993. gadā – vācu komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) “Septītā simfonija” (7. Sinfonie, 1812), kas bija kā slavinājums klasiskajam baletam.

Kopš 1993. gada LNO (kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baleta trupas mākslinieciskais vadītājs ir A. Leimanis. Viņš velta uzmanību klasisko baletu atjaunojumiem, sadarbībai ar slaveniem horeogrāfiem. A. Leimaņa nozīmīgākie oriģināliestudējumi un inscenējumi: 1995. gadā – krievu komponistu Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайкoвский) “Frančeska da Rimini" (Франческа да Римини, 1876) – libretists un horeogrāfs; 2015. gadā – Aleksandra Glazunova (Александр Константинович Глазунов) darba “Raimonda” (Раймонда, 1898) inscenējums, kas ļauj ielūkoties brīnumainā viduslaiku pasaulē.

Komisks, krāsains, dzīvespriecīgs – tāds ir komponista Leo Delība (Clément Philibert Léo Delibes) balets “Kopēlija” (Coppélia ou La Fille aux yeux d'émail, 1870), iestudēts 1997. un 2009. gadā, bet austriešu un ungāru komponista Ludviga Minkusa (Aloysius Bernhard Philipp Minkus) darbā “Bajadēra” (La Bayadère, 1877), iestudēts 2012. gadā, A. Leimanis sekojis šī baleta iestudēšanas tradīcijai, kas uzskatāmi demonstrē 19. gs. baleta pantomīmas, raksturdejas, klasiskās dejas, kā arī tāda baleta elementa kā pas d’action spilgtākos paraugus, savukārt komponista Jura Karlsona “Karlsons lido...” (2013) dzīvespriecīgā un krāsainā horeogrāfija aizved skatītājus pasaulē, kur fantāzija saplūst ar īstenību un ilgām pēc īsta drauga. 2018. gadā kā veltījums Latvijas valsts simtgadei LNOB tika iestudēts komponista J. Karlsona un horeogrāfa A. Leimaņa oriģinālbalets “Antonija & Silmači” pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem. Vadošie baleta solisti: Jūlija Gurviča, Viktorija Jansone, Margarita Demjanoka, Baiba Kokina, Juka Mijake-Sokolova, Andrejs Rumjancevs, Igors Pavļēņins, Aleksejs Avečkins, Sergejs Neikšins, Zigmārs Kirilko, Artūrs Sokolovs, Raimonds Martinovs.

Baleta trupa darbojusies arī Liepājas operā (1922–1950), kur par baletmeistariem strādāja Anna Stedelaube (1922–1933), Anna Ekstona (1933–1934), Alberts Kozlovskis (1935–1944). Liepājas operā iestudēti P. Čaikovska “Gulbju ezers”, L. Minkusa “Dons Kihots”, A. Glazunova “Raimonda” un citi baleti. Profesionāla baleta trupa darbojās arī Rīgas Operetes teātrī (1946–1996).

21. gs. LNOB baleta repertuārā ir klasiskā baleta pērles – franču komponista Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) balets “Žizele” (Giselle, ou les Wilis, 1841) un “Korsārs” (Le Corsare, 1856), P. Čaikovska “Gulbju ezers” (Лебединое озеро, 1876), “Riekstkodis” (Щелкунчик, 1892) un “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1889), L. Minkusa “Dons Kihots” (Don Quichotte, 1869), krievu komponista Borisa Asafjeva (Борис Владимирович Асафьев) “Bahčisarajas strūklaka” (Бахчисарайский фонтан, 1932), austriešu komponista Johana Štrausa, dēla (Johann Strauss, Sohn) “Pie zilās Donavas” (An der schönen blauen Donau, 1867). Izrāžu klāsts tiek bagātināts ar laikmetīgās dejas iestudējumiem – 2007. gadā B. Eifmana balets “Anna Kareņina” (Анна Каренина, 2005), kurā izmantota P. Čaikovska mūzika, argentīniešu horeogrāfa Maurisio Vainrota (Mauricio Wainrot) “Tango plus/Ceļojumi” (2009) un slovēņu horeogrāfa Edvarda Klūga (Edward Clug) “Pērs Gints” (2016), kurš savā laikmetīgajā baletā apvienojis pašironiju, absurdu un sirreālismu ar E. Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem. Repertuārā ir mūsdienu komponistu izrādes, oriģinālbaleti (J. Karlsona “Sidraba šķidrauts”, A. Maskata “Bīstamie sakari”, Reiņa Sējāna “Vārna”), kā arī dejas izrādes, kuru tapšanu iedvesmojuši konkrēti skaņdarbi (Pētera Vaska “Klavieru kvartets” – balets “Skaidri neredzams”, A. Maskata “Tango” u. c.). Trupa tiek papildināta ar jauniem māksliniekiem, starptautisku baleta konkursu laureātiem: Elza Leimane, Alise Prudāne, Ieva Rācene, Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Sabīne Guravska, Viktors Seiko, Kārlis Cīrulis un citiem.

21. gs. LNOB izrādēs un viesizrādēs dejojušas pasaules baleta zvaigznes no Krievijas: Uljana Lopatkina (Ульяна Вячеславовна Лопаткина), Svetlana Zaharova (Светлана Юрьевна Захарова), spāniete Lučija Lakarra (Lucia Lacarra), rumāniete Alina Kožokaru (Alina Cojocaru), itāliete Eleonora Abanjato (Eleonora Abbagnato).

Kopš 2011. gada LNOB veiksmīgi īsteno meistardarbnīcu “Iespējams”, kurā skatītāji var izvērtēt jauno klasiskās un laikmetīgās dejas horeogrāfu un dejotāju sniegumu. 1996. gadā par izciliem radošiem sasniegumiem baleta mākslā tika izveidota ikgadējā Helēnas Tangijevas-Birznieces balva, kuru saņēmuši L. Beiris, I. Dumpe, A. Dragone, J. Gurviča, A. Leimanis, Sarmīte Graudiņa, G. Gorbaņovs, Z. Errs, V. Cukanovs, H. Ritenbergs, M. Cers, G. Bāliņa, Palmīra Ziediņa, I. Ābele, Zane Lieldidža-Kolbina.

Latvijas baleta vārds nesaraujami saistīts ar Māra Liepas, Aleksandra Godunova un Mihaila Barišņikova vārdiem. 2017. gadā M. Barišņikovam tika piešķirta Latvijas pilsonība.

Baleta svētku “Fuettē” (1990; 1991) izveidi ierosināja Latvijas Mūzikas biedrības Deju asociācija. Mākslinieciskais vadītājs bija J. Kaprālis. Svētkos piedalījās Maskavas Lielā teātra (Большой театр), Maskavas Valsts klasiskā baleta (Krievija), teātra “Estonia” (Igaunija), Lietuvas Nacionālās operas un baleta (Lietuvos Nacionalinis operos ir baleto teatras), Novosibirskas (Krievija) baleta solisti, Rīgas un Kijevas horeogrāfijas vidusskolas vecāko kursu audzēkņi.

Ikgadējo starptautisko Baltijas baleta festivālu “No klasikas līdz avangardam” (kopš 1995) rīko L. Beiris. Festivāla programmā ir dažādu dejas žanru izrādes. Ikgadējo festivālu “Baleta zvaigznes Jūrmalā” (kopš 1999) rīko A. Leimanis. Starptautisko Baltijas baleta konkursu (kopš 2013) rīko Regīna Kaupuža, Latvijas Baleta un dejas ģilde, RHV. Godalgotās vietas ieguvuši LNOB mākslinieki: Annija Kopštāle, J. Lubēja, Marta Ozoliņa, A. Prudāne, K. Cīrulis, J. Brauere.