A. Baumane bija Latvijas Operas un baleta teātra soliste (1953–1973). Lielu daļu sava radošā mūža viņa veltījusi latviešu skatuviskās dejas attīstībai un pilnveidei, vadot Tautas deju ansambli “Rotaļa” (1977–2002) un radot vairāk nekā 30 oriģinālhoreogrāfijas. A. Baumane bija vairāku Deju svētku virsvadītāja un Goda virsvadītāja.

A. Baumanes bērnība aizritēja Pārdaugavā, tēvs Arturs Baumanis bija šoferis, māte Elza strādāja par sanitāri slimnīcā. Ģimenē auga arī jaunākais brālis Aivars (Aivars Baumanis – žurnālists, diplomāts). Uz pirmo baleta izrādi – Helēnas Tangijevas-Birznieces iestudētais “Korsārs” – vecāki Aiju aizveda trīs četru gadu vecumā. 1945. gadā sāka mācīties Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola) H. Tangijevas-Birznieces klasē, ko pabeidza 1953. gadā.

 Bija precējusies ar baletdejotāju Haraldu Ritenbergu.

Tūlīt pēc baletskolas beigšanas A. Baumane kļuva par Latvijas Operas un baleta teātra solisti un pievērsās savdabīgajam, interesantajam raksturdejas žanram. Divdesmit uz skatuves pavadītajos gados viņa sevi apliecināja kā spožu raksturdejotāju, apveltītu ar lielu skatuvisko pievilcību un temperamentu, izcilu aktiermeistarību un spilgtu māksliniecisko fantāziju.

Feja ubadze, soliste Spāņu dejā krievu komponista Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Pelnrušķīte” (Золушка, 1953) un Sinjora Kapuleti “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта, 1953), soliste Spāņu dejā krievu komponista Aleksandra Glazunova (Александр Константинович Глазунов) “Raimonda” (Раймонда, 1954), Batilde franču komponista Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) “Žizele” (Giselle, 1956), soliste Tiroliešu dejā austriešu komponista Johana Štrausa, dēla (Johann Strauss, Sohn) “Pie zilās Donavas” (An der schönen blauen Donau, 1957), Vedējmāte Alfrēda Kalniņa “Staburadze” (1957), soliste franču komponista Morisa Ravela (Maurice Ravel) “Bolero” (Boléro, 1958), soliste Spāņu dejā krievu komponista Pētera Čaikovska (Петр Ильич Чайковский) “Riekstkodis” (Щелкунчик, 1959), Končita Romualda Grīnblata “Rigonda” (1959), soliste M. Ravela “Spāņu rapsodija” (Rapsodie espagnole, 1961), Karabosa P. Čaikovska “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1962), Kubiešu meitene Raimonda Paula un Egila Švarca “Kubas melodijas” (1963), Anitra norvēģu komponista Edvarda Grīga (Edvard Hagerup Grieg) “Pērs Gints” (Peer Gynt, 1966), Krogusmeita Jāņa Ķepīša “Turaidas Roze” (1966), soliste Mazurkā franču komponista Leo Delība (Clément Philibert Léo Delibes) “Kopēlija” (Coppélia, 1966), soliste Krāsainajā rumbā Ādolfa Skultes “Negaiss pavasarī” (1967), Pamāte Arvīda Žilinska “Sprīdītis” (1968), Vedējmāte Jāņa Mediņa “Mīlas uzvara” (1970) un citas.

20. gs. 60. gados A. Baumane duetā ar baleta partneri Uldi Žagatu koncertēja vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Tas bija laiks, kad tautas deja kļuva aizvien pieprasītāka dažādu koncertbraucienu programmās un U. Žagata sāka sacerēt solodejas. Radās “Jautrais pagrieziens”, “Svētku deja”, “Raibie cimdi” (visām Daiņa Zaķa mūzika). A. Baumane un U. Žagata bija pirmie, kas tautas deju parādīja augstā profesionālā līmenī, izceļot pāru dejas lielās iespējas.

Ar amatierdejotājiem A. Baumane pirmo reizi sastapās Latvijas Valsts universitātes Tautas deju ansamblī (TDA) ”Dancis”, kur baleta partneris Alfrēds Spura, būdams ansambļa vadītājs, uzaicināja viņu par repetitori (1970–1977, ar pārtraukumiem). 

 “Rotaļa”

No 1977. līdz 2002. gadam A. Baumane bija Tautas deju ansambļa "Rotaļa" mākslinieciskā vadītāja. “Rotaļā” atklājās A. Baumanes horeogrāfes talants. “Dancī” no A. Spuras viņa bija guvusi pārliecību, ka, lai ansamblis augtu, pilnveidotos, izceltos citu vidū, tam nepieciešams savs repertuārs, oriģināldejas un latviešu deju laikmetīgas, teatrāli dzīvas un spožas apdares. Šis laiks "Rotaļā" bija īpašs ar to, ka tika radītas tagad jau par latviešu tautas dejas klasiku kļuvušās dejas “Latvju polka” (Voldemāra Stūrestepa mūzika), “Plācenītis”, “Tūdaliņ, tagadiņ” (abām Georga Dovgjallo muzikālā apdare), “Rūdolfa smaids” (R. Paula mūzika), “Kur tu augi, daiļa meita” (horeogrāfija veidota kopā ar Modri Gipmani, tautas mūzika G. Dovgjallo apdarē), kā arī veidoti daudzi krāšņi koncertuzvedumi.

Dailes teātra izrādei “Vella kalpi” (režisori Arnolds Liniņš un Juris Kalniņš, 1991) A. Baumane bija kustību konsultante un horeogrāfe. Dejas tapa sadarbībā ar komponistiem R. Paulu un G. Dovgjallo, un “Rotaļa” dejoja, dziedāja un spēlēja kopā ar aktieriem vairāk nekā 100 izrādēs. Viņas vadītajā “Rotaļā” izauguši vairāki Latvijā zināmi deju kolektīvu vadītāji – A. Baumanes brāļadēls Gints Baumanis (“Rotaļas” mākslinieciskais vadītājs no 2002. gada), Gunta Raipala, Iveta Pētersone-Lazdāne, Anita un Jānis Precinieki, Māris Subačs, Dace Adviljone, Zanda Pakere. Paralēli A. Baumane strādājusi arī par tautas deju pasniedzēju Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (tagad – Latvijas Kultūras koledža, 1975–1980) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) horeogrāfijas nodaļā.

A. Baumane bija IX–XII (1985; 1990; 1993; 1998) Deju svētku virsvadītāja, XIII (2003) un XIV (2008) Deju svētku Goda virsvadītāja, VI–IX (1989; 1995; 2000; 2005) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja un svētku “Rīgai-800” (2001) virsvadītāja, Rīgas pilsētas deju kolektīvu, kā arī neskaitāmu deju lielkoncertu virsvadītāja. Deju svētku repertuārā iekļautas A. Baumanes dejas: “Plācenītis”, “Kur tu augi, daiļa meita”, “Rūdolfa smaids”, “Tūdaliņ, tagadiņ”, “Alsuņģietis”, “Gailītis”.

06.1998. Rīgas Sporta manēžā tika rādīts Deju svētku koncertuzvedums “Solis laikā”, kurā dejotāji izpildīja A. Baumanes un Ojāra Graša tieši šim uzvedumam iestudēto koncerta daļu “Pie Dzintara jūras” (tautas ziņģes R. Paula apdarē). 06.2001. Dailes teātrī ar deju lieluzvedumu “Četri meti” tika ievadīti “Rīgai 800” Dziesmu un deju svētki, un A. Baumane kopā ar “Rotaļu” veidoja deju ciklu “Vasaras dziesmas”.

Filmējusies Rīgas kinostudijas spēlfilmās: “Cēloņi un sekas” (režisors Varis Krūmiņš, 1956), “Tava laime” (1960), “Ciklons sāksies naktī” (abām režisore Ada Neretniece, 1966), “Īsa pamācība mīlēšanā” (režisors Imants Krenbergs, 1982), čigānietes Ringlas lomā filmās “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās” (abām režisors Aleksandrs Leimanis, 1972), kā arī Gruzijas kinostudijas spēlfilmā “Ģenerālis un margrietiņas” (režisors Mihails Čiaureli, მიხაილ ჰერურელი, 1963) un citās.

A. Baumane Latvijas baletā atveidojusi virkni aktieriski spēcīgu lomu. Īpaši iezīmīgas bijušas viņas spilgtās un temperamentīgās raksturlomas. Latviešu dejā A. Baumane radījusi savu suverēnu pasauli, kas ir koša, dzīvespriecīga un teatrāla. Viņas veidotās oriģinālhoreogrāfijas nav zaudējušas aktualitāti arī mūsdienās, tās tiek iekļautas Deju svētku repertuārā un dejotas visā Latvijā. Daļa no tām iekļauta 2020. gadā izveidotajā latviešu skatuviskās dejas zelta fondā. A. Baumanes veidotās dejas vairākkārt saņēmušas godalgas Jaunrades deju konkursos. Viņa izaudzinājusi vairākus audzēkņus, kas kļuvuši par vadošo deju kolektīvu vadītājiem un horeogrāfiem.

A. Baumane saņēmusi LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces (1963) un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces (1982) goda nosaukumus. Neatkarīgās Latvijas laikā – Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (1998), apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par izcilu veikumu Latvijas kultūrā. Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte (1999).