Ražīgākais un slavenākais latviešu populārās mūzikas komponists, mūzikas kolektīvu dibinātājs un vadītājs, vairāku sasaukumu Saeimas deputāts.

R. Pauls dzimis Iļģuciemā, tēvs Voldemārs bija strādnieks, māte Alma Matilde – mājsaimniece, jaunākā māsa Edīte – izcila tekstilmāksliniece. V. Pauls spēlēja sitamos instrumentus orķestrī “Mihavo”, sapņoja dēlu izaudzināt par vijolnieku. 1939. gadā Raimonds sāka mācīties klavierspēli 1. Mūzikas institūta bērnudārzā. Pēc pieciem mēnešiem institūtu slēdza, zēns turpināja mācīties privāti. 1941. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene pārcēlās pie Almas Matildes tēva uz Vidrižu pagastu, vēlāk atgriezās Rīgā. R. Pauls neregulāri apmeklēja privātstundas pie profesora Valerija Zosta, pedagoģēm Emmas Eglītes un Jutas Daugules. 1943. gadā sāka mācīties Rīgas 7. pamatskolā. 1944. gadā Pauli atkal bēga uz Vidrižiem, kur sagaidīja kara beigas.

1946. gadā R. Pauls tika uzņemts desmitgadīgajā mūzikas skolā pie Latvijas Valsts konservatorijas (LVK; Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, pedagogi Nikolajs Dange, Aleksandrs Borovskis). Līdz 1949. gadam mācoties 7. pamatskolā, R. Pauls tur spēlēja pavadījumus mākslas vingrotājām, korim, uzstājās koncertos un citos sarīkojumos. Kopš 14 gadu vecuma spēlēja klavieres dažādos deju ansambļos, pakāpeniski apguva improvizācijas mākslu un džeza ābeci, sāka komponēt.

1953. gadā R. Pauls iestājās LVK klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasē, kuru pabeidza 1958. gadā. Jau pirmajā studiju gadā pianists sāka strādāt par koncertmeistaru Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Turpmākajos gados viņš bija pianists Autodarbinieku kluba estrādes orķestrī (1954), Medicīnas darbinieku kluba orķestrī (1955). Spēlēja arī restorānos Rīgā un Jūrmalā, apgūstot džeza klasiku un modes dziesmas.

 Par R. Paula sievu kļuva Svetlana Jepifanova, 1962. gadā piedzima meita Anete.

Kopš 50. gadu vidus R. Paula darbība izvērsās paralēli divos virzienos – koncertdarbībā un komponēšanā. 1956. gadā R. Pauls ar kursabiedru, kontrabasistu Egilu Švarcu izveidoja Rīgas Radiofona estrādes sekstetu (RES), aprīlī Radio ieskaņota pirmā R. Paula dziesma “Nenosūtītā vēstulīte” (ieskaņojusi Valentīna Butāne), kā arī pirmie instrumentālie skaņdarbi.

1957. gadā kopā ar RES R. Pauls kļuva par Rīgas estrādes orķestra (REO, diriģents Ringolds Ore) mūziķi, aktīvi koncertēja, uzstājās koncertos Gruzijā, Armēnijā, Ukrainā. REO repertuārā iekļāva Paula 50. gadu dziesmas “Lai tik līst”, “Mēs tikāmies martā” (ieskaņojis Edgars Zveja). Vairākas dziesmas izdotas skaņuplatēs.

Pēc LVK beigšanas pianistu pieņēma darbā Latvijas PSR Filharmonijā par koncertmeistaru, paralēli viņš komponēja – dziesmas iekļautas REO repertuārā.

1961. gadā mūziķis izveidoja savu instrumentālo trio (klavieres, kontrabass, sitamie instrumenti), ar kuru līdz 60. gadu 2. pusei atskaņoja džezu. Ansamblim sacerēta virkne skaņdarbu, par ciklu “Portreti” R. Pauls ieguva laureāta nosaukumu jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā (1961). Panākumi mudināja sākt mācības LVK kompozīcijas klasē pie profesora Jāņa Ivanova (1962–1965, bez diploma).

1962. gadā R. Pauls tika iecelts par Profesionālās izglītības kultūras nama orķestra “Darba rezerves” vadītāju. Togad radīta pirmā teātra mūzika – Pētera Pētersona lugai “Man 30 gadu” (režisors Alfrēds Jaunušāns) Latvijas PSR Akadēmiskajā drāmas teātrī. Pirmais darbs kinomūzikā ir Gunāra Pieša īsfilma “Nekur vairs nav jāiet” (1963). 1963. gadā sacerēts pirmais balets – “Kubas melodijas”. 

Uz 1964. gadu R. Paula pianista kontā bija apmēram tūkstotis koncertu Latvijā un Padomju Savienības dažādās republikās.

1964. gadā R. Pauls kļuva par REO muzikālo vadītāju, galveno diriģentu un pianistu, piedalīdamies ne visos koncertos, kuru gadā bija ap 170. Viņa vadībā orķestra kurss no džeza klasikas un modes dziesmiņām virzījās uz R. Paula mūzikas atskaņošanu. Kopš šī laika mūziķis ieguva uzrunu "Maestro".

1965. gadā savu cieņu pret džezu R. Pauls apliecināja, iestudējot Džordža Gēršvina (George Gershwin) operas “Porgijs un Besa” (Porgy and Bess, 1935) koncertvariantu. Turpmāk ar katru gadu REO repertuārā pieauga R. Paula sacerēto dziesmu skaits. 1967. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR Komponistu savienībā.

1968. gada pavasarī notika pirmais R. Paula autorkoncerts kopā ar REO, atskaņojot deviņas dziesmas ar Alfreda Krūkļa vārdiem, no kurām vairākas “Nepārmet man”, “Mežrozīte”, “Baltijas jūrai”, “Dziesma nenosalst” kļuva par estrādes žanra etalonu. 60. gados, 70. sākumā visvairāk dziesmu sacerētas ar A. Krūkļa un Ziedoņa Purva (“Latgalei”, “Baltā saule”) dzeju. 1969. gadā iznāca R. Paula pirmā skaņuplate “Tev, mana labā”.

Kopā ar REO R. Pauls uzstājās Somijā, Ungārijā, Polijā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) republikās. 1969. gadā plūkti lauri Prāgas Starptautiskajā džeza festivālā un festivālā “Cilvēks un jūra” Rostokā (VDR). 1970. gadā Larisa Mondrusa krievu valodā ieskaņoja R. Paula dziesmu “Zilie lini” (Синий лён), kas kļuva par viņa pirmo starptautisko hitu.

1971. gada pavasarī REO iestudēja R. Paula dziesmu ciklu – teatralizētu uzvedumu “Vecās Rīgas vitrāžas”, kas kļuva par nozīmīgu virsotni viņa skaņraža daiļradē. Tā paša gada rudenī R. Pauls aizgāja no darba REO, lai varētu vairāk laika veltīt kinomūzikas sacerēšanai.

1972. gada sākumā R. Pauls ķērās pie jauna vokāli instrumentālā ansambļa izveides. Par tā mājvietu kļuva Latvijas Radio. Pirmajam sastāvam R. Pauls pieaicināja grupas “Katedrāle” dalībniekus – Gunāru Šimku (ģitāra), Vladimiru Smirnovu (sitamie instrumenti), kā arī basistu Ivaru Galenieku. Vēlāk grupā spēlēja Boriss Bannihs (bass), Vladimirs Boldirevs (sitamie instrumenti), Zigmars Liepiņš (taustiņinstrumenti), Vjačeslavs Mitrohins (ģitāra), Māris Beļickis (ģitāra) un citi. Notika solistu atlases konkurss ar plašu dalībnieku klāstu, tomēr priekšroka tika dota Norai Bumbierei un Viktoram Lapčenokam (vēlāk grupā dziedāja arī Aija Kukule, Mirdza Zīvere, Pārsla Gebharde, Vladislavs Juhņevičs, Vladimirs Sisojevs, Žoržs Siksna). Pirmos koncertus grupu pieteica ar nosaukumu “Studija”. 1974. gadā ansamblis kļuva par Latvijas PSR Valsts Filharmonijas kolektīvu, 1975. gada rudenī ieguva nosaukumu “Modo”.

Grupa kļuva par komponista radošo laboratoriju, tika sagatavota virkne koncertprogrammu, notika koncerti PSRS un ārzemēs. Sekojot mūzikas modes tendencēm, R. Pauls strādāja džezroka, disko un citos stilos, ar “Modo” atskaņoja mūzikla “Māsa Kerija” dziesmas (1978), tapa pirmās kora dziesmas.

1973. gadā R. Paula dziesma (“Manai pilsētai”/“Liepājai”) pirmoreiz tika iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.

1971. gadā sākās R. Paula sadarbība ar dzejnieku Jāni Peteru (“Zilā”, “Ances romance”), 1976. gadā notika R. Paula un Imanta Ziedoņa (“Caurvējā”, “Tā es tevi mīlēšu”) pirmais kopīgais autorvakars Lielajā ģildē. 1977. gadā komponists prezentēja savu daiļradi starptautiskajā mūzikas gadatirgū MIDEM (Marché International du Disque et de l'Edition Musicale) Kannās (Francija). R. Paula dziesmas regulāri guva panākumus “Mikrofona” aptaujās.

Sākot ar 1976. gadu, komponists ik pēc pieciem gadiem rīkoja nozīmīgus jubilejas koncertus, arī to sērijas, atspoguļojot savas daiļrades žanrisko daudzveidību (popmūzika, dziesmu cikli, kora dziesmas, bērnu dziesmas, instrumentālā mūzika).

70. gadu 2. pusē R. Paula dziesmas sāka dziedāt un ieskaņot krievu estrādes zvaigznes Alla Pugačova (Алла Борисовна Пугачёва), Valērijs Ļeontjevs (Валерий Яковлевич Леонтьев), igauņu dziedonis Jāks Joala (Jaak Joala) un citi. 1981. gadā notika viņa pirmais solokoncerts Maskavā, kam sekoja regulāras uzstāšanās citās PSRS pilsētās. Par Vissavienības hitiem kļuva dziesmas Миллион роз, Маэстро (A. Pugačova), Я тебя рисую (J. Joala), Полюбите Пианиста, Зеленый Свет (V. Ļeontjevs).

1978. gadā R. Pauls aizgāja no “Modo”, gadu vēlāk kļūstot par Latvijas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas muzikālo kolektīvu (Radio kora, simfoniskā orķestra, Latvijas Televīzijas un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra) māksliniecisko vadītāju (līdz 1982. gadam).

No 1982. gada R. Pauls bija Latvijas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas Mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada – Mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Pēc R. Paula iniciatīvas radio tika izveidotas štata solistu vietas, kuras ieņēma Ž. Siksna, A. Kukule, vēlāk V. Lapčenoks, Rita Trence, Andris Daņiļenko un citi.

Pēc R. Paula ierosinājuma pie Latvijas Radio un televīzijas estrādes mūzikas orķestra radiofonā izveidoja grupu “Remix” (1985). Šai grupai viņš komponējis dziesmas “Kā senā dziesmā”, “Es sen paņemšu līdz” un citas. Ansamblis ieskaņoja instrumentālos pavadījumus dziesmām latviešu un krievu valodā. 1986. gada vasarā Dzintaru koncertzālē notika pirmais Vissavienības jauno izpildītāju konkurss “Jūrmala”, kura iniciators, arī žūrijas komisijas priekšsēdētājs bija R. Pauls. 2002. gadā tas atdzima kā starptautiskais jauno dziedātāju konkurss “Jaunais vilnis”.

Kopā ar Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestri un solistiem R. Pauls atmodināja interesi par komponista Eduarda Rozenštrauha daiļradi koncertos (1988) un ierakstos.

1980. gadā R. Pauls kļuva par džeza pianisma pedagogu LVK (studenti Uldis Marhilevičs, Helvijs Stengrevics u. c.), ar studentu, pianistu Hariju Bašu vairākos koncertos uzstājās ar regtaimu programmu divām klavierēm.

80. gadu sākumā komponists pievērsās bērnu mūzikai – Emīla Dārziņa vidusskolas zēnu korim sacerēja tautasdziesmu apdares (1980), dziesmas ar Aspazijas (1980), Raiņa vārdiem (1981). Šajā laikā viņš kā komponists un koncertmeistars sāka sadarbību ar Latvijas Radio bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte” (vadītāja Daila Martinsone), kas turpinājās vairāk nekā 30 gadu. To laikā sacerētas dziesmas latviešu un krievu valodā, dziesmu cikli (“Vītola stabules dziesmas”, “Mazs laimīgs zēns” u. c.), mūzikls “Mazais ganiņš”.

1981. gada rudenī R. Pauls ar dziedošo aktieri Imantu Skrastiņu (albums “Sapņu pīpe") devās koncertturnejā pie ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā, uzstājoties arī slavenajā Kārnegija zālē (Carnegie Hall) Ņujorkā. Nozīmīga loma bija R. Paula sadarbībai ar dziedošajiem aktieriem – Edgaru Liepiņu (albums “Trīs runči”), Rolandu Zagorski (“Rīta dziesma”, cikls “Ielu dziesmas”), Jāni Paukštello (“Cielaviņa”, Rozīt mana, nātru dārzā”), ansambli “Mūžīgais unisons”, dziesmās un dziesmu programmās. Par dziesmu vārdu autoru šajā desmitgadē visbiežāk bija Leons Briedis (ap 130 dziesmu: “Dāvāja Māriņa”, “Ap Jāņiem, Mārtiņos”, “Pēc 100 gadiem Piebalgā”, “Smaidas” u. c.).

80. gadu 1. pusē lielu popularitāti Latvijā izpelnījās R. Paula dziesmas Ingus Pētersona, kā arī grupu “Credo” (“Meitene ar kallu ziediem”, cikls “Melnais kliedziens” u. c.) un “Dālderi” (diskomūzikls “Nāc pie puikām!", 1982) priekšnesumā, notika sadarbība ar grupu “Inversija” un citiem. 1986. gadā R. Pauls sacerēja pirmās dziesmas dziedātājai Laimai Vaikulei, kura tās ar panākumiem atskaņoja krievu valodā, notika kopīgi koncerti. Sadarbība turpinājās līdz 21. gs.

1988. gadā par pirmo Ziemassvētku koncertu Latvijas TV kļuva R. Paula izveidotā dziesmu programma ar A. Daņiļenko, Daini Porgantu, ansambli “Dzeguzīte”. Ar D. Porgantu kopīgā koncertprogrammā 90. gadu sākumā apceļota arī ASV un Kanāda.

Mūzikai kļūstot par hobiju, šajā desmitgadē R. Pauls pievērsās lielas formas darbiem – muzikālajam teātrim. Ar A. Kukuli tapa koncertprogramma “Skumjas acis jums šovakar...” (1993), ar Ausmu Kantāni – dzejas un mūzikas programma “Visi koki dieva doti” (1994). 90. gadu sākumā dziesmu rakstīšana sākās tandēmā ar Guntaru Raču.

1992. gadā notika pirmais R. Paula iedibinātais festivāls “Latvju ziņģe” (1992–2005), iegūstot arvien plašākus mērogus un dalībnieku skaitu. Tas notika vairākās Latvijas pilsētās, arī komponista īpašumā “Līči” Jāņu laikā.

1995. gadā ar lieliem panākumiem tika iestudēts R. Paula un Māras Zālītes mūzikls “Meža gulbji”. 1996. gadā sarīkota virkne nozīmīgu jubilejas koncertu, ko noslēdza brauciens uz ASV un Kanādu. 90. gadu 2. pusē sākas aktīva R. Paula mūzikas ierakstu izdošana Latvijas Radio paspārnē (producents Uldis Duka), ieskaitot senāk radītus skaņdarbus, izlases, tika izveidots duets “Aktieru balle” – J. Paukštello un Harijs Spanovskis, R. Paula dziesmas sāka dziedāt jaunu solistu paaudze – Lauris Reiniks, Normunds Rutulis, Marija Naumova, kam vēlāk pievienojās Ance Krauze un citi.

Atrodot arvien jaunas sava talanta žanriskās izpausmes, R. Pauls turpina komponēt un uzstāties koncertos, viņa mūzika plaši pārstāvēta koncertdzīvē, radio un TV. Būdams izcils jauno talantu atklājējs, viņš palīdzēja labu startu popmūzikā sākt Jānim Stībelim, Intaram Busulim un citiem solistiem, R. Paula dziesmu albumus ieskaņojuši Andris Ērglis, Liene Šomase un Jānis Moisejs, Latvijas Nacionālā teātra aktieru ansamblis “Drama”, grupa “bet bet”, Kristīne Prauliņa, Mārtiņš Ruskis un citi. Vairākkārt "Arēnā Rīga" un Latvijas pilsētās rīkoti R. Paula Dziedāšanas svētki ar plašu koru un solistu pārstāvniecību. Ar R. Paulu sadarbojās starptautiski atzītā operdziedātāja Elīna Garanča (albums un koncerti “Baltās paslēpes”, 2016), diriģents Mariss Jansons (koncerts “Mariss Jansons un Raimonds Pauls”, 2016).

1984. gadā R. Paulu ievēlēja par Latvijas PSR Komponistu savienības valdes sekretāru. 1985. gadā komponists kļuva par LPSR Augstākās padomes deputātu. 1988. gadā iecelts par Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētāju, no 1989. līdz 1993. bija Latvijas kultūras ministrs, kļuva par Latvijas Lielās mūzikas balvas dibināšanas iniciatoru. No 1993. līdz 1998. gadam R. Pauls bija Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos, Latvijas Republikas Saeimas deputāts (1998–2010). No Jaunās partijas ievēlēts 7. Saeimā, no Tautas partijas – 8. un 9. Saeimā.

R. Pauls ir slavenākais Latvijas komponists, viņa galvenais izteiksmes līdzeklis ir melodija. Viņa muzikālais veikums kompozīcijas jomā nav viendabīgs, tas dalāms vairākos posmos: agrīnie darbi, džeza periods; 60. gadu beigu estrādes sentimentālās dziesmas izveide, kurā izkristalizējas viņa rokraksts. 70. gados R. Pauls caur džezroka posmu nonāca pie perfektas šlāgera formulas radīšanas, ko turpināja izstrādāt arī 80. gados. Paralēli tapa kora dziesmas, maksātas nodevas padomju masu dziesmai, sacerēts daudz dziesmu bērnu ansamblim un zēnu korim.

Otra ne mazāk intensīva darba joma bija R. Paula pianisms – viņš guvis spožus panākumus kā svinga un džeza stila pianists, atskaņoja gan savas dziesmas paša vadīto kolektīvu sastāvā, gan citu autoru darbus, pauda godbijību pret saviem priekštečiem kompozīcijas jomā, interpretējot Dž. Gēršvina, Emīla Dārziņa, Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach) sacerējumus.

Būtiska loma R. Paula daiļrades attīstībā bija viņa producenta, jauno talantu atklājēja, mūzikas modes noteicēja talantam, kā arī izcilajām darba spējām, radot arvien jaunas koncertprogrammas, strādājot pie ierakstiem.

Par R. Paulu uzņemtas vairākas dokumentālās filmas: “Raimonds Pauls” (režisore Laima Žurgina, 1977), “Maestro bez frakas” (režisors Ivars Seleckis, 1985) un citas. Viņa dzīve un daiļrade aprakstīta grāmatās latviešu un krievu valodā, tai veltītas neskaitāmas publikācijas, pārraides radio un TV.

Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1976), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985), LPSR Valsts (1977), LĻKJS (1970), VĻKJS (1981), PSRS Valsts (1985) prēmijas laureāts, Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda biedrs (1992), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1995), Lielās mūzikas balvas (1994; 2016) laureāts, Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva “Vecais zaldāts” (2001), speciālbalva “Dimanta mikrofons” (2016) u. c. 

 2006. gadā Maestro plaukstas atlējums iemūžināts Latvijas rokmūzikas slavas alejā Liepājā.

2022. gadā Daugavpils Universitātes profesors entomologs Arvīds Barševskis komponista R. Paula vārdā nosauca Filipīnās jaunatklātu vaboļu sugu Acronia paulsi Barševskis, 2022.  

R. Paula apmēram 3000 skaņdarbu klāstā galveno vietu ieņem dziesma, kam seko muzikālais teātris, instrumentālā, teātra un kino mūzika. Komponists izveidojis oriģinālu rokrakstu, kurā neapšaubāmi dominē melodija. Sacerētas demokrātiskas, liriskas, dramatiskas dziesmas, šansona tipa skaņdarbi, balādes, ziņģēm radniecīgas dziesmas, asprātīgas 20. gs. sākuma mūzikas stilizācijas, daudz tautisku motīvu. 21. gs. izteiksmes veids kļuva arvien vienkāršāks, tomēr pieredzes iezīmēts un daudzveidīgs.

R. Paulam raksturīgi vienu un to pašu melodiju īstenot kā dziesmu vairākās valodās, arī kā instrumentālo skaņdarbu. Tas apgrūtināja iespēju noteikt darbu kopskaitu un izveidot precīzu skaņdarbu katalogu.

Virkne kino un teātrim sacerētu dziesmu iegājušas apritē ārpus sava izcelsmes avota. Lielākā daļa R. Paula skaņdarbu ieskaņoti, izdoti autorskaņuplatēs, kasetēs, CD, DVD, kā arī dziesmu izlasēs, solistu, kolektīvu un citos albumos. Viņa mūzikas albumi Latvijā daudzkārt guvuši Zelta un Platīna disku apbalvojumus, dziesmas uzvarējušas dažādās aptaujās.

Dziesmas ar Z. Purva, A. Krūkļa, D. Avotiņas, J. Petera, L. Brieža, Austras Skujiņas, Aspazijas, Vizmas Belševicas, Plūdoņa, Raiņa, G. Rača un citu autoru dzeju. Kora dziesmas, dziesmas bērniem, dziesmu cikli.

Apmēram 300 instrumentālo skaņdarbu, t. sk. dziesmu instrumentālās versijas, tautasdziesmu apdares, versijas par pazīstamām tēmām, klasikas komponistu skaņdarbu apdares.

Ap 40 darbu, t. sk. dokumentālās filmas, piemēram, “235 000 000” (režisors Uldis Brauns, 1967), “Raganu mēnesis” (režisore Una Celma, 2012), animācijas filmas (Cikls “Čapliniāna”, režisors Arnolds Burovs), spēlfilmās sadarbība ar režisoriem:  

Aleksandru Leimani (“Vella kalpi”, 1970; “Vella kalpi Vella dzirnavās”; 1972, “Melnā vēža spīlēs”, 1975);

Oļģertu Dunkeru (“Klāvs – Mārtiņa dēls”, 1970, “Tauriņdeja” 1971; “Aiz stikla durvīm”, 1978; “Cīrulīši”, 1980; “Lietus blūzs”, 1982);

Aloizu Brenču (“Lielais dzintars”, 1972; “Dāvanas pa telefonu”, 1977; “Ilgais ceļš kāpās”, 1981; “Dubultslazds”, 1985; “Depresija”, 1991; “Duplets” 1992);

Jāni Streiču (“Mans draugs – nenopietns cilvēks”, 1975; “Teātris”, 1978; “Nepabeigtās vakariņas”, 1979; “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, 1981; “Likteņdzirnas”, 1997);

Ēriku Lāci (“Līvsalas zēni”, 1969; “Dāvana vientuļai sievietei”, 1973; “Zem apgāztā mēness”, 1977; “Spāņu variants”, 1980);

Imantu Krenbergu (“Īsa pamācība mīlēšanā”, 1982);

Adu Neretnieci (“Nāve zem buras”, 1976) un citas.

Balets, divas baleta miniatūras, dziesmuspēle “Pāri, kas dabonas” (1977), mūzikli (“Māsa Kerija”, 1979; “Nāc pie puikām”, 1972; “Vella būšana”, 1987; “Meža gulbji”, 1995; “Leģenda par Zaļo jumpravu”, 2000; “Leo. Pēdējā bohēma”, 2010; “Marlēna”, 2011).

Valsts Leļļu teātris (“Saslauku vecis”, 1962; “Četri muzikanti”, 1963; “Runčuks Punčuks”, 1968; “Velniņi”, 1969; “Ginjols Parīzē”, 1971; “Kaķīša dzirnaviņas”, 1973; “Kā ruksītis ciemos gāja”, 1996; “Noslēpumainais hipopotams”, 1998, u. c.

Latvijas Nacionālais teātris (“Man 30 gadu”, 1962; “Ļubova Jarovaja”, 1966; “Draudzes bazārs”, 2006, u. c.)

Dailes teātris (“Filma top”, 1966; “Īsa pamācība mīlēšanā”, 1973; “Atjautīgā aukle”, 1975; “Brands” 1976; “Šerloks Holmss”, 1979; “Elizabete, Anglijas karaliene”, 1980; “Džons Neilands”, 1982; “Grāfs Monte Kristo”, 2000, u. c.)

Liepājas teātris (“Dāmu paradīze”, 2001)

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (“Kabīrijas naktis”, 2002; “Rudmatainais karalis”, 2007, u. c.)

Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotajās aptaujās par gada populārāko dziesmu Latvijā R. Paula dziesmas ieguva 1. vietu: 1968. gads – “Mežrozīte” (Z. Račiņš) 1969. gads – “Dziesma nenosalst” (O. Grinbergs) 1970. gads –  “Baltā saule” (M. Vilcāne) 1971. gads –  “Teic, kur zeme tā” (M. Vilcāne, O. Grinbergs, N. Bumbiere, V. Lapčenoks) 1976. gads – “Mēmā dziesma” (N. Bumbiere, V. Lapčenoks) 1977. gads –  “Par pēdējo lapu” (N. Bumbiere) 1978. gads – “Tai pilsētā” (“Modo”) 1979. gads – “Es aiziet nevaru” (M. Zīvere) 1980. gads – “Kamolā tinēja” (I. Skrastiņš) 1981. gads – “Dāvāja Māriņa” (A. Kukule) 1982. gads – “Cielaviņa” (J. Paukštello)

Skatiet internetā R. Paula mājaslapu "Raimonds Pauls".