"Mikrofona" aptaujas rezultātus noteica Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” klausītāju balsojums, uzvarētājus nosauca īpašā noslēguma koncertā gada beigās (1971–1994). Vairākus gadus aptauja nenotika (1972–1975; 1983).

01.04.1965. Rīgas Radio skanēt sāka jauns radioraidījums ar nosaukumu “Mikrofons”, kas tika ieviests ar kontrpropagandas mērķi piesaistīt klausītājus tieši tajā stundā, kad īsviļņos bija dzirdama “Amerikas balss”. Līdz ar to šai pārraidei tika dotas vislielākās priekšrocības, atļauta relatīva brīvība satura un mūzikas ziņā, kas kļuva par raidījuma ilgdzīvošanas iemesliem. Vienam no “Mikrofona” veidotājiem, žurnālistam un diktoram Gunāram Jākobsonam radās ideja rīkot jaunāko latviešu dziesmu aptauju, kuras uzvarētāju noteiktu raidījuma klausītāji ar savām vēstulēm. Aptaujas nolūks bija veicināt “Mikrofona” popularitāti un jaunu skaņdarbu ienākšanu tā muzikālajā repertuārā. 

1967. gadā G. Jākobsons organizēja pirmo dziesmu aptauju mēneša, tad ceturkšņa robežās, tomēr gaidītās atsaucības nebija. Žurnālists pagarināja aptaujas “Gada populārākā latviešu padomju komponista estrādes dziesma” termiņu līdz 1968. gadam, kad vēstulēs, atklātnēs, arī telefoniski pirmo reizi nobalsoja daži simti “Mikrofona” klausītāju. Uzvarēja Raimonda Paula dziesma “Mežrozīte”. Arī turpmākajos gados par populārākajām kļuva R. Paula dziesmas, aptaujas dalībnieku klāsts paplašinājās, auga tās popularitāte.

1970. gadā par savu mīļāko dziesmu nobalsoja 17 tk klausītāju. G. Jākobsons nolēma sarīkot īpašu koncertu, atskaņojot aptaujas uzvarētājas vienā koncertā.

1971. gadā “Mikrofona” redakcija saņēma 34 tk vēstuļu, koncerts notika gada nogalē Mazajā ģildē (Arodbiedrību padomes kultūras namā), komponistus un dziedātājus sasēdināja pie gara galda, balvā pasniedzot keramikas vāzes. Pēc Latviju cildinošās R. Paula dziesmas “Teic, kur zeme tā” uzvaras radiofona vadība aptauju aizliedza.

1975. un 1976. gadā bija iespēja balsot par savu mīļāko dziesmu radioraidījumā “Melodiju parāde”, kurā tika atskaņoti jaunākie estrādes dziesmu ieraksti.

1976. gadā atkal tika sarīkota “Mikrofona” aptauja. Noslēguma koncerts notika Lielajā ģildē (Latvijas PSR Valsts Filharmonijas lielajā zālē), pavadījumu atskaņoja Latvijas Televīzijas Radio un televīzijas vieglās un estrādes mūzikas orķestris Aļņa Zaķa vadībā, pirmoreiz gada populārāko dziesmu koncertu tiešraidē rādīja arī Rīgas Televīzija (TV). Līdztekus populārākajām dziesmām aptaujas noslēguma koncertos ar šo gadu par tradīciju kļuva jaunu dziesmu atskaņošana.

1977. gadā “Mikrofona” dziesmu aptauja saņēma 11 400 vēstuļu, tās rezultātus pasludināja koncertā 29.12., ko translēja TV. Labāko pieciniekā ierindojās trīs R. Paula dziesmas Mirdzas Zīveres izpildījumā (“Priekšnojauta” – 3. vieta, “Rudens ogle” – 4. vieta; “Ardievas vasarai” – 5. vieta).

Arī “Mikrofona ‘78” noslēguma koncertu rīkoja Lielajā ģildē. Togad cenzūra no aptaujas izslēdza Edgara Liepiņa dziedāto dziesmu “Trīs runči” (R. Pauls – Valdis Artavs), debitēja dziedātāji Sandra Ozolīte, Žoržs Siksna. Vienlaikus ar publikas balsojuma rezultātiem dziesmas vērtēja profesionāļu žūrija, kas par gada labāko dziesmu atzina “Pazaudētās debesis” (R. Pauls – Jānis Peters, izpildīja M. Zīvere). Aptaujas noslēguma koncerti bija ļoti populāri, biļetes uz tiem bija grūti iegādāties. Pakāpeniski šie sarīkojumi ieguva lielu nozīmi latviskuma un tautas kopības izjūtas saglabāšanā.

1979. gadā aptaujā piedalījās 19 komponisti ar 52 dziesmām, par kurām nobalsoja 83 536 klausītāji, noslēguma koncerts notika Dailes teātrī. Žūrijas vērtējumā par 1979. gada labāko estrādes dziesmu tika atzīta "Upei pāri” (R. Pauls – Ojārs Vācietis, izpildīja Aija Kukule). Aptaujā kā komponisti debitēja Jānis Porietis un Adrians Kukuvass. Sevišķa nozīme bija "Dziesma, ar ko tu sāksies?” (Imants Kalniņš – Viktors Kalniņš, izpildīja "Menuets”,  2. vieta),  par ko nākamajā dienā pēc noslēguma koncerta “Mikrofona” redakcija saņēma vēstuli no Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja (LKP CK) ar prasību sniegt paskaidrojumus.

“Mikrofona ‘80” noslēguma koncerts notika Rīgas Sporta pilī, aptaujā piedalījās 24 komponisti ar 60 dziesmām, par kurām nobalsoja gandrīz 21 tk klausītāju. Aptaujā debitēja grupa “Credo”, kuras trīs dziesmas (“Ziņģe par bailēm”, “Neko nevar skaidri zināt”, “Kad mēs iemīlēsim”) iekļuva divpadsmit labāko skaitā. Pirmoreiz par gada populārākās dziesmas izpildītāju kļuva dziedošais aktieris – Imants Skrastiņš. Togad žūrija noteica gada labāko debitantu kompozīcijas jomā, par kuru kļuva Haralds Sīmanis ar dziesmu “Ezers” (Arvīda Ulmes vārdi), par gada labāko dziedātāju tika atzīta A. Kukule.

Jau kopš 70. gadiem dziesmu aptaujas rīkotāji dāvanās no klausītājiem saņēma dažnedažādas lietas – uz “Mikrofona” redakciju tika sūtīti rakstaini cimdi, zeķes, šalles, prievītes, zīmējumi, fotogrāfijas, rupjmaizes klaipi un citas dāvanas. Negaidītas balvas tika pasniegtas aptaujas uzvarētājiem arī uz skatuves – 1980. gadā  R. Paulam uzdāvināja dzīvu sivēnu. Ar šo gadu noslēguma koncertu TV rādīja 1. janvāra vakarā, radio to varēja noklausīties Vecgada vakarā.

1981. gada aptaujā reģistrētas 28 246 vēstules, togad ar 26 dziesmām piedalījās 21 komponists. Par 2. vietas ieguvēju, dziesmu "Tik un tā” (Uldis Stabulnieks – Māra Zālīte, izpildīja U. Stabulnieks) vēstules tika sūtītas vēl pēc aptaujas beigām, kas izraisīja pieņēmumu, ka rezultāti ir viltoti. Debitantu skaitā bija Kaspars Dimiters, grupas “Eolika” un “Dālderi”, kapela “Ornaments”.

1982. gadā sacentās 28 komponistu 64 dziesmas, aptaujai tika nosūtītas vairāk nekā 50 tk vēstules. Pēdējoreiz “Mikrofona” aptaujā uzvarēja R. Paula dziesma – komponists no turpmākas līdzdalības atteicās, dodot vietu jaunajiem. Togad aptaujā debitēja komponisti Ungars Savickis un Imants Paura, grupas “Līvi” un “Sīpoli”.

Tas bija pēdējais gads, kad noslēguma koncertu vadīja aptaujas dibinātājs G. Jākobsons (iepriekš vadīja divatā ar kolēģi, diktori Ausmu Indriksoni, kura togad aizgāja mūžībā). Par nākamajiem “Mikrofona” diktoriem kļuva Sandra Glāzupa un Dzintris Kolāts. Pakāpeniski aptaujas veidotājiem pievienojās arvien jauni žurnālisti, raidījuma “Mikrofons” redaktori bija Lia Guļevska, Kārlis Grīnbergs, Vizma Apolone, Ingvilda Strautmane, Gundars Venens un citi.

Ja iepriekšējos gados balsošana notika divus, trīs mēnešus pirms gada beigām, tad 1983. gadā tika pasludināts, ka par mīļāko dziesmu varēs balsot visa gada garumā. Ar šādu paziņojumu “Mikrofona” redakcija klajā nāca tikai rudenī, rezultātā balsošana turpinājās visa nākamā gada garumā, un 1983. gada populārākā dziesma tā arī netapa zināma.

“Mikrofona ‘84” noslēguma koncerts notika Tukuma rajona sovhoza “Zemgale” kultūras namā Slampē. Debitantu vidū grupas “Saime”, “Proventus” un dziesmu autors un dziedātājs Ivars Rutmanis, komponists Uldis Marhilēvičs. Togad saņemtas 63 175 vēstules.

“Mikrofona ‘85” aptaujā piedalījās 30 dziesmas, par tām nobalsoja 59 473 klausītāju. Togad debitēja grupa “Jumprava” un Ainars Mielavs, noslēguma koncerts notika Zaķusalā jaunuzceltajā TV kompleksā.

1986. gada dziesmu aptaujas noslēgums izvērtās sarežģīts, jo no LKP CK tika saņemti aizrādījums par tā gada uzvarētājas, “Līvu” dziesmas “Dzimtā valoda” (9145 balsis) nacionālismu. Redakcija atbildēja, ka vārdu autors ir moldāvu dzejnieks Grigore Vieru (rumāņu Grigore Vieru), un ielūdza viņu uz noslēguma koncertu Rīgas Sporta pilī. Saņemts aizrādījums par solista Jāņa Groduma nepatīkamo balss tembru, notika cits ieskaņojums, tomēr koncertā atskaņoja oriģinālu. Aptaujā labāko divdesmitniekā pirmoreiz iekļuva grupas “Turaidas Roze”, “Remix”, “Tukums 3” un “Elpa”.

1987. gadā līdztekus vēstuļu sūtīšanai balsotāji varēja aizpildīt arī īpašas anketas, kopā saņemti vairāk nekā 77 tk balsojumu. Tika ieviesta punktu sistēma, balsot varēja arī noslēguma koncertā. Kopā aptaujā piedalījās 59 dziesmas, koncertā skanēja 13 populārākās, debitēja grupas “Ferrum”, “Metronoms”, “Opus Pro”, “Neptūns”, “Pērkons”, dziedošie aktieri Juris Hiršs un Harijs Ozols. Noslēguma koncertā Rīgas Sporta pilī uzstājās arī Pits Andersons ar grupu “Arhīvs”, kameransamblis “Marana”, Liepājas teātra aktieri ar R. Paula dziesmu popuriju.

1988. gada “Mikrofona” aptaujā piedalījās arī komponists Eduards Rozenštrauhs ar savām dziesmām, kas radikāli izmainīja iepriekš pieņemto sistēmu, ka balsot var par jaunradītām kompozīcijām. Vienlaikus jautājums par populārāko dziesmu attālinājās no ikdienas prioritāšu saraksta, kur aktivizējās Latvijas valstiskās neatkarības ideja.

Par tās triumfu kļuva 1988. gada noslēguma koncerts un tā gada uzvarētāja, grupas “Remix” dziesma “Pie laika” (U. Marhilēvičs – Igo), 2. vietā ierindojās E. Rozenštrauha “Likteņdzirnas” aktiera Daiņa Porganta sniegumā. Unificētā balsošanas sistēma ar anketām veicināja organizēto balsošanu, ko īstenoja mūziķu draugi, fanu klubi, iezīmējot beigas tai personiskajai un emocionālajai balsošanai, kas aptaujā bija raksturīga iepriekš. Togad saņemti 67 tk balsošanas anketu, pirmoreiz noslēguma koncertā uzstājās trimdas latviešu mūziķi – Austris Grasis ar dēlu Kristapu, grupa “Ludvigs dzird”, Pāvils Johansons. Debitēja “Zodiaks”, “Liepājas brāļi”.

1989. gadā saņemtas 50 644 anketas. Par spīti daudzajām patriotiskajām dziesmām, kas iekļuva labāko piecpadsmitniekā, uzvaru svinēja apolitiska kompozīcija grupas “Pērkons” priekšnesumā. Debitēja no “Turaidas Rozes” izaugušais “Jumis” (“Putnu ceļš”, “No rīta, mazā gaismiņā”) un komponists I. Kalniņš ar savu jauno projektu “NEA” (“Veltījums Tautas frontei”).

Pašmāju mūziķu priekšnesumus noslēguma koncertā papildināja trimdas latvieši: P. Johansons un Rolands Lappuķe; grupas “Skandāls”, “Robis un latvieši” un “Gūzma”. Koncertā debitēja jaundibinātais latviešu dziedātāju kvartets “Dāmu pops”: Ieva Akuratere, Maija Lūsēna, Olga Rajecka-Migliniece un Edīte Baušķeniece, atskaņojot Gata Gaujenieka (“Akacis”) dziesmu “Varbūt rīt”, kas 1990. gada “Mikrofona” dziesmu aptaujā ierindojās 2. vietā.

04.1990. raidījums “Mikrofons” atzīmēja savas pastāvēšanas 25. gadskārtu ar koncertiem, kuros uzstājās tā dziesmu aptaujas uzvarētāji. Radikāli mainījās aptaujas rīkotāju komanda: Elita Mīlgrāve, Gunita Berķe, Normunds Beļskis, Kārlis Vahšteins, mūzikas redaktore Baiba Palkavniece togad organizēja divas paralēlas aptaujas – Rokaptauju un “Vecā ratiņa” (VR) aptauju, – mēģinot žanriski sagrupēt jaundarbus, kuru vidū bija arī vecu dziesmu pārskaņojumi (“Baltā roze”, “Vilciens Rīga-Valka” – kapela “Bumerangs”). 

Balsojums notika divās kārtās – ar iesūtītām anketām, tad klātienē aptaujas noslēguma koncertā 27.12. Rīgas Sporta manēžā. Par sensāciju Rokaptaujā kļuva Ingus un Edītes Baušķenieku 3. vieta ar dziesmu “Milzīte Ilzīte”. 1990. gadā saņemtas 70 tk aptaujas anketas, 1991. gadā balsojumu bija uz pusi mazāk – apmēram 30 tk. Balsot par mīļāko dziesmu atkal varēja arī noslēguma koncerta laikā, kas ne visiem likās pareizi, tāpat kā vienā koncertā 25.12. apvienot Rokaptaujas un VR uzvarētājus.

1980.–1991. gadā izdoti 13 speciāli “Mikrofona” aptaujas dziesmām veltīti ilgspēlējošo skaņuplašu albumi (izņemot 1983; 1985).

08.06.1992. izveidota SIA “Mikrofons”, kura dibinātāji bija Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” veidotāji – E. Mīlgrāve, Guntars Račs, Dzintris Kolāts, B. Palkavniece, vēlāk pievienojās Uldis Duka. SIA darbība aptvēra informatīvi muzikālās programmas “Mikrofons” veidošanu, “Mikrofona” aptaujas organizēšanu un aptaujas noslēguma koncertu rīkošanu, dažādu muzikālo pasākumu rīkošanu, piemēram, “Mikrofona” šlāgervakaru un “Mikrofona” TOP koncertu organizēšanu. Tika izveidota arī “Mikrofona muzikālā televīzija” (MMTV), regulāri notika “Mikrofona Televīzijas vakari” (MTVV), stimulējot ar aptauju saistītas aktivitātes.

1992. gada aptaujas noslēgumā tika rīkota papildus aptauja (anketa vai telefona zvans), lai noteiktu uzvarētāju. Rīgas Sporta manēžā notika trīs koncerti: 25.12. – VR aptaujas noslēgums ar 20 dziesmām, 26.12. – Rokaptaujas Top 20 koncerts, 27.12. – Rokaptaujas noslēgums uz trim skatuvēm M. Zīveres režijā, ar priekšnesumiem uzstājās ne tikai 10 laureāti, bet arī Kaspars Bindemanis un “Liepājas brāļi”.

1992. gada beigās VR aptauja pārcēlās uz LTV, kur izveidojās TV pārraide “Pie vecā ratiņa” (K. Vahšteins, Viola Lāzo). Tās vietā, lai popularizētu latviešu oriģinālšlāgeri, tika izsludināta pirmā “Mikrofona šlāgeraptauja”, kuru organizēja U. Duka. Šīs aptaujas ietvaros notika balsošana, tika rīkoti brīvdabas koncerti ar aptaujas dalībnieku piedalīšanos.

1993. gadā tika svinēta ”Mikrofona” aptaujas 25. jubileja vairākos koncertos, tostarp Rīgas Muzikālajā teātrī, kā arī noteikta aptaujas visu gadu populārākā dziesma, par ko kļuva R. Paula “Mežrozīte” – pirmās aptaujas uzvarētāja.

1993. gadā Latvijas Radio sāka slēgt sadarbības līgumus ar SIA “Mikrofons” par dziesmu aptaujas rīkošanu, taču uzņēmums vairāk pievērsās kasešu produkcijai un tās reklamēšanai, vairāki SIA dibinātāji un dalībnieki turpināja strādāt Latvijas Radio redakcijā “Mikrofons”. Tika sākta “Mikrofona superaptauja”, nosakot nedēļas populārāko mūziķi. Pēc papildus aptaujas “Mikrofona ‘93” rokaptaujas noslēguma koncerts notika LTV Zaķusalā.

1994. gadā Latvijas Radio un SIA “Mikrofons” attiecības sarežģījās, 1995. gadā Radio valde pārtrauca sadarbību ar līdzšinējiem aptaujas veidotājiem. 1994. gada Rokaptaujā un Šlāgeraptaujā uzvarētājus noteica ar balsošanas anketām, kas tika izplatītas presē, arī kā kasešu ieliktņi, līdz ar to rezultātus ietekmēja komerciālais noiets. 01.01.1995. Dailes teātrī pasludināja pēdējos “Mikrofona” aptaujas rezultātus, iepriekš izziņojot populārāko dziesmu pieciniekus. Šis pēc būtības bija mūzikas izdevniecības “Mikrofons” kūrēts pasākums “Mikrofona Gada balva”, tāls no iepriekš demokrātiskās un muzikāli nozīmīgās klausītāju vērtēšanas sistēmas.

2005. gadā par godu raidījuma “Mikrofons” 40. jubilejai aptaujā tika noskaidrota aptaujas visu laiku populārākā dziesmas, par ko kļuva 1976. gada uzvarētāja “Mēmā dziesma”.

Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotās aptaujas par gada populārāko dziesmu Latvijā laureāti:

1968. gads – “Mežrozīte” (R. Pauls – A. Krūklis, izpildīja Zigfrīds Račiņš)

1969. gads – “Dziesma nenosalst” (R. Pauls – A. Krūklis, izpildīja Ojārs Grinbergs)

1970. gads – “Baltā saule” (R. Pauls – Ziedonis Purvs, izpildīja Margarita Vilcāne)

1971. gads – “Teic, kur zeme tā” (R. Pauls – A. Krūklis, izpildīja M. Vilcāne, O. Grinbergs, Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks)

1976. gads – “Tava balss” (“Mēmā dziesma”; R. Pauls – J. Peters, izpildīja N. Bumbiere, V. Lapčenoks)

1977. gads – “Par pēdējo lapu” (R. Pauls – J. Peters, izpildīja N. Bumbiere)

1978. gads – “Tai pilsētai” (R. Pauls – J. Peters, izpildīja “Modo”, M. Zīvere, A. Kukule)

1979. gads – “Es aiziet nevaru” (R. Pauls – Vizma Belševica, izpildīja M. Zīvere)

1980. gads – “Kamolā tinēja” (R. Pauls – V. Belševica, izpildīja I. Skrastiņš)

1981. gads – "Dāvāja Māriņa meitenei mūžiņu” (R. Pauls – Leons Briedis, izpildīja A. Kukule)

1982. gads – “Cielaviņa” (R. Pauls – L. Briedis, izpildīja Jānis Paukštello)

1984. gads – “Lūgums” (U. Marhilēvičs – Ārija Elksne, izpildīja M. Zīvere)

1985. gads – “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” (Zigmars Liepiņš – tautas vārdi, izpildīja M. Zīvere)

1986. gads – “Dzimtā valoda” (A. Virga – G. Vieru, atdzejojis Imants Ziedonis, izpildīja “Līvi”)

1987. gads – “Uzsniga sniedziņš balts” (Āris un Saulceris Ziemeļi – Māris Čaklais, izpildīja Brāļi Ziemeļi)

1988. gads – “Pie laika” (U. Marhilēvičs – Igo, izpildīja “Remix”)

1989. gads – “Mēs pārtiekam viens no otra” (Juris Kulakovs – V. Kalniņš, izpildīja “Pērkons”)

Rokaptaujas, Vecā Ratiņa aptaujas, Šlāgeraptaujas laureāti:

1990. gada Rokaptaujā – “Baltā” (Aigars Krēsla – Aigars Grāvers, izpildīja “Jumprava”)

1990. gada Vecā ratiņa aptauja – “Rudens roze” (Imants Ozols, Elvīra Lippe, izpildīja “Saulkrastu kapela”) 

1991. gada  Rokaptauja – “Peldētājs” (A. Krēsla – Ritvars Dižkačs, izpildīja “Jumprava”) 

1991. gada Vecā ratiņa aptauja – “Man vienalga viss” (Bobs Geldofs, Robert "Bob" Geldof, – G. Račs, izpildīja “Bet Bet” un “Vecie draugi”)

1992. gada  Rokaptauja – “Klusumā” (A. Grāvers – mūzika, vārdi, izpildīja “Jumprava”)

1992. gada Vecā ratiņa aptauja – “Vēji aizpūš gadus” (Aleksandrs Pētersons – mūzika, vārdi, izpildīja “Sandra”)

1993. gada Rokaptauja – “Vakara vējā” (Zigfrīds Muktupāvels – G. Račs, izpildīja “Bet Bet”) 

1993. gada Šlāgeraptauja – “Krustceles” (Aina Vasile – mūzika, vārdi, izpildīja “Zeļļi”)

1994. gada Rokaptauja – “Nāc man līdz” (“Linga”– Gvido Linga, izpildīja “Linga”) 

1994. gada Šlāgeraptauja – “Vēl tu nāc” (Valērijs Meļķis – Aivars Lapšāns, izpildīja “Zeļļi”)

Aptaujā 11 reizes uzvarēja R. Paula dziesmas, četras M. Zīveres izpildītas dziesmas, trīs grupas “Jumprava” dziesmas.