80. gadi Komponists U. Stabulnieks dziesmas sacerēja ar jau gataviem vārdiem, izmantojot dzejnieku dāvinātus rokrakstus, grāmatas un lasot preses izdevumus. Saņemot žurnāla “Karogs” 1981. gada augusta numuru, viņš pievērsa uzmanību M. Zālītes jaunākajam dzejolim, kam oriģinālā nebija nosaukuma, bet tikai trīs zvaigznītes ***. Komponistam savas zemes mīlestības piepildītā dzeja radīja tūlītēju iedvesmu, un viņš sacerēja dziesmu, kurai deva nosaukumu “Tik un tā” – šie vārdi skan dzejoļa pirmā un pēdējā panta beigās. Skaņdarbam ir neordināra forma, jo tas sākas un noslēdzas ar piedziedājumu, vidusdaļā panta tematiskais materiāls izskan divreiz, otrajā reizē – ar dramaturģisku attīstību, veidojot kulmināciju.
Dziesmu U. Stabulnieks piedāvāja iedziedāt aktierim un režisoram Imantam Skrastiņam, kurš gadu iepriekš “Mikrofona ’80” dziesmu aptaujā bija uzvarējis ar Raimonda Paula un Vizmas Belševicas dziesmas “Kamolā tinēja” izpildījumu. I. Skrastiņš atteicās, jo uzskatīja, ka to iedziedāt izcili var pats U. Stabulnieks. Viņš tolaik bija Latvijas radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra pianists, tāpēc savu kompozīciju ieskaņojumus viņam nebija pienākums apstiprināt Latvijas Radio mūzikas komisijā, kurai dziesmas iesniedza ārštata autori, taču bija jāgaida rinda uz ierakstu studiju.
U. Stabulnieks paša aranžējumā dziesmu “Tik un tā” estrādes orķestra pavadībā iedziedāja ātri, skaņu režisors bija Jānis Porietis. Ierakstā viņš izmantoja R. Paula Fender ražojuma Rhodes klavieres, kas todien bija studijā. Pēc laika, kas bija nepieciešams jaundarba apstiprināšanai Latvijas Radio fondos, U. Stabulnieks dziesmu “Tik un tā” iesniedza “Mikrofona ‘81” dziesmu aptaujai. Pēc redakcijas darbinieku piekrišanas dziesma novembra pēdējā dekādē izskanēja ēterā, kad balsošana par aptaujas dziesmām jau tuvojās noslēgumam. Balsojums notika ar vēstuļu starpniecību, tās uz “Mikrofona” redakciju turpināja pienākt arī pēc aptaujas beigām. Pēc noteiktā datuma saņemtie balsojumi netika ieskaitīti kopējā tabulā.
Jau pēc pirmā atskaņojuma U. Stabulnieka sacerējums autora priekšnesumā guva tūlītēju atbalsi klausītājos, kuri saprata, ka dzejolī un sekojoši dziesmā apdziedātais dzimtenes skaistums nebija tikai prieks par krāšņiem rudenīgiem dabas skatiem. Kā dāvanas par lielisko patriotisko dziesmu klausītāji uz radio sūtīja arī puķes, cimdus un citas lietas.
“Mikrofona ‘81” dziesmu aptaujā (Latvijas Radio 1. programmā 31.12.1980.; Latvijas Televīzijās ēterā 01.01.1982.) dziesma “Tik un tā” palika 2. vietā, noslēguma koncertā to izpildīja komponists pie klavierēm, publikas aplausu dēļ dziesma bija jāatkārto. Koncertā sveikt U. Stabulnieku ieradās kamerkoris Ave Sol, kurā komponists iepriekš bija dziedājis, viņš uz skatuves tika iecelts par kora goda biedru un goda lentes turētāju.
Ja rezultātam būtu pieskaitītas arī pēc termiņa atsūtītās vēstules, tad dziesma “Tik un tā” būtu uzvarējusi; 1. vietu 1981. gadā ieguva R. Paula un Leona Brieža “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu”. Togad “Mikrofona” dziesmu aptaujā U. Stabulnieka dziesma “Paliec un neaizej”, ko dziedāja Margarita Vilcāne sasniedza 9. vietu, un paša komponista dziedātā “Margarita” ieņēma 18. vietu.
Dziesma “Tik un tā” ierindojās augstās vietās arī laikraksta “Padomju Jaunatne” dziesmu tabulā “Melodiju parāde” 1982. gadā. Tā ātri nonāca daudzu solistu, ansambļu, koru repertuārā Latvijā, tās skanējuma laikā klausītāji nereti piecēlās kājās, piešķirot skaņdarbam neoficiālas latviskumam veltītas himnas statusu. 1984. gadā “Tik un tā” kļuva par tituldziesmu Larisas Mondrusas skaņuplatei, kas izdota Rietumvācijā.
Turpmāk neviens U. Stabulnieka autorkoncerts neiztika bez “Tik un tā” izpildījuma, visbiežāk noslēgumā; tā arī skanēja arī skaņraža 50. jubilejas koncertā Lielajā Ģildē 1987. gada maijā.
Dziesma tika izraudzīta par nosaukumu komponista autorskaņuplatei “Tik un tā” (1985), ieguva popularitāti trimdas latviešu vidū. Turpmākajos gadu desmitos skaņdarbs bieži skanēja patriotiskas, valstiskas nozīmes sarīkojumos dažādu solistu, kolektīvu priekšnesumā.