Zdzislava tēvs, polis Baromejs Romanovskis, bija skaļas balss īpašnieks, māte Dārija – vāciete. Viņas tēvam – baltkrievam Mamonovam – Liepājā piederēja restorāns Hotel Monopol. Ģimenē auga trīs bērni, ikdienas sarunas notika poliski un vāciski. Zdzislavs 1943. gadā sāka mācīties Liepājas Brāļu draudzes nama skolā, tur apguva latviešu valodu. 1944. gadā Romanovski devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvoja Dārijas radi. Zdzislavs mācījās Altštrēlicas vietējā skolā, taču pilsētiņu ieņēma padomju karaspēks un ģimenei steigšus bija jāatgriežas Latvijā.
Dziedoņa bērnība aizritēja pieticīgos materiālos apstākļos, vecāki izšķīrās. Z. Romanovskis divus gadus mācījās Liepājas poļu skolā, tad Liepājas Poruka 1. septiņgadīgā skola. Viņam labi veicās ģeogrāfijā un sportā, grūtības sagādāja latviešu valoda. Bērnībā Zdzislavs par mūziku neinteresējās. 6. klasē zēns pievērsās filatēlijai, kas kļuva par hobiju mūža garumā.
1950. gadā Z. Romanovskis iestājās Liepājas 1. vidusskolā. Māte viņam uzdāvināja velosipēdu, un turpmāk riteņbraukšanā viņš sasniedza labus rezultātus, ieguva republikas jaunatnes čempiona titulu, piedalījās arī Vissavienības mēroga sacensībās. Viņu ieinteresēja trenera darbs. Pēc kursiem Gruzijā Z. Romanovskis atgriezās Liepājā, saņēmis riteņbraukšanas trenera diplomu, un sāka trenēt pilsētas izlasi. Tās sastāvā bija arī Liepājas kartonāžas fabrikas darbiniece Aina Liepa, ar kuru Z. Romanovskis 1956. gadā apprecējās, piedzima meita Anita.
Pēc balss lūzuma Z. Romanovskis ieguva zemu, patīkamu tembru, līdzīgu tolaik populārajam amerikāņu dziedonim Polam Robsonam. To ievēroja klasesbiedrs Jānis Birzkops, kurš paralēli mācījās arī mūzikas vidusskolā, un pierunāja draugu dziedāt. 11. klasē, lai savāktu naudu ekskursijai, klase sarīkoja vakaru ar dziesmām un dejām. Tajā, J. Birzkopa pavadīts, uzstājās arī Zdzislavs. Viņa priekšnesumu dzirdēja skolas kora diriģents Valdis Vikmanis un uzaicināja puisi mācīties Liepājas mūzikas vidusskolā, kur bija direktors.
1954. gadā, pabeidzis Liepājas 1. vidusskolu, Z. Romanovskis iestājās Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē, kā arī Liepājas mūzikas vidusskolas vokālajā klasē (1954–1959; pedagogi Elmārs Majors un Erna Kukaine-Latiševa). Vidusskolā apgūta vijoles un klavieru, vēlāk individuāli arī ģitāras spēle. Mācoties Pedagoģiskajā institūtā, Z. Romanovskis dziedāja vietējā ansamblī (vadītāji Zenta Minde, Voldemārs Bergfrīds). Pēc augstskolas beigšanas (1958) Z. Romanovskis sāka strādāt par matemātikas skolotāju Liepājas vakara vidusskolā.
