Filatēlija kā kolekcionēšanas veids izveidojās neilgi pēc pirmo pastmarku izdošanas 1840. gadā un līdz pat mūsdienām ir visplašākā organizētās kolekcionēšanas nozare, kas apvieno vismaz 22 miljonus filatēlistu pasaulē.

Filatēlijas kā kolekcionēšanas objekts ir pastmarkas (nelietotas un lietotas – dzēstas), pasta vērtszīmes uz sūtījumiem, pirmās dienas aploksnes, citi pasta izdevumi, kā arī nodokļu (nodevu) un dzelzceļa markas, arī vinjetes (pamarkas, propagandas, reklāmas), ko lieto pasta sūtījumu noformēšanai. Krāj gan atsevišķu valstu pastmarkas, izvēloties hronoloģiskus ietvarus, gan dažādu valstu pastmarkas atbilstoši izvēlētai tēmai. Populārākās tēmas: flora, fauna, sports, futbols, olimpiskās spēles, transports, pasakas un citas.

Lai arī filatēlija ir individuāls vaļasprieks, jau no tās pirmsākumiem filatēlisti ir vēlējušies savas kolekcijas parādīt citiem un arī salīdzināt ar citu filatēlistu kolekcijām. Pirmsākumos salīdzināms lielums bija kolekcijā esošo pastmarku skaits, vēlāk – visu pasaulē izlaisto pastmarku esamība, bet ar pastmarku izplatības un to daudzveidības palielināšanos kļuva praktiski neiespējami vairs izveidot šādas kolekcijas. Popularitāti ieguva jau specializētas kolekcijas – dažādu valstu pirmo pastmarku, atsevišķas valsts visi pastmarku izdevumi hronoloģiskā secībā, ar tematikas palielināšanos – arī tematiskas kolekcijas, ar gaisa pasta plašāku izmantošanu satiksmei – speciālas gaisa pasta pastmarku kolekcijas. Mūsdienās filatēlijas izstādēs kolekciju – eksponātu lielums ir limitēts ar lapu (rāmju) skaitu – parasti 80 vai 128 lapu apjomā. Kolekcijas tiek vērtētas 100 punktu skalā, kur īpaši tiek skatīta pastmarku vērtība un kvalitāte, zināšanas un personīga izpēte, arī noformējums. 

Lai varētu salīdzināt dažādas filatēlistu kolekcijas un tās novērtēt, tiek izstrādāti speciāli noteikumi un rīkotas izstādes ar žūriju un ekspertu komisiju. Šim mērķim kolekcijas tiek iedalītas atsevišķās filatēlijas klasēs un apakšklasēs. Pašreiz starptautiski noteikts šāds iedalījums:

1) Tradicionālā filatēlija – pastmarkas – to izdošanas vēsture, izmantošana uz visdažādākajiem pasta sūtījumiem, visas iespējamās variācijas un iespieduma kļūdas, paraugiespiedumi. Šī ir visvecākā filatēlijas klase, kas mūsdienās papildu pastmarku katalogos atrodamai informācijai prasa veikt lielu personīgo izpētes darbu. Bieži vien kolekcija ir veltīta vienai vienīgai pastmarkai vai pastmarku izdevumam, parādot pastmarku iespiedlokšņu restaurēšanu, atrodot zīmīgas iezīmes uz atsevišķām pastmarkām. Vienkāršots šādas kolekcijas veids ir kādas valsts pastmarku izkārtojums hronoloģiskā secībā.

2) Tematiskā filatēlija – filatēlijas materiālu izmantošana, padziļināti izpētot kādu īpašu tēmu (piemēram, tauriņš var būt attēlots gan uz pastmarkas, gan iestrādāts tās ūdenszīmē vai būt kā nosaukums kādam citam objektam). Vienkāršots tematiskās filatēlijas variants ir motīvu kolekcija. Šī ir filatēlijas visradošākā klase, jo tēmas oriģinalitāte tiek augstu vērtēta. Mūsdienās tā ir vispopulārākā filatēlijas sadaļa, jo ir iespēja brīvi izvēlēties sev visinteresantāko tēmu, arī filatēlijas materiālu daudzums un daudzveidība rada iespēju veikt padziļinātus pētījumus, piemēram, kādas atsevišķas suņu šķirnes attēlojumi, kāda konkrēta mākslinieka mākslas darbi un citi.

3) Pasta vēstures klase – visi materiāli, kas saistīti ar pasta vēstures izpēti, t. sk. pirmsmarku perioda vēstules, pasta tarifu pielietojums, brīvsūtījumi. Visiem kolekcijas objektiem jābūt lietotiem pasta apritē. Šeit pieskaitāmas pasta zīmogu kolekcijas, pētījumi par pasta iestāžu vēsturi un pasta tīkla attīstību. Kā jau nosaukums liecina, šīs klases kolekciju veidošana prasa padziļinātas vēstures zināšanas, te var parādīt arī valstu vēstures svarīgākos notikumus: revolūcijas, karus, jaunu valstu veidošanos. Bieži vien pētījumi skar laikaposmu līdz 19. gs vidum un kolekcijas satur materiālus, kuros nav nevienas pastmarkas. Populāras ir kolekcijas, kas parāda dažādas pasta tarifu izmaiņas vai pasta tīkla attīstību – dzelzceļa pasta sūtījumi, kādas atsevišķas teritorijas pasta nodaļas vai pasta sakari kara laikā.

4) Aerofilatēlija – pasta vēstures klases daļa, kas specializējas gaisa pasta (aviopārvadājumu) sūtījumu izpētē. Šī filatēlijas sadaļa pēta gaisa satiksmes tīkla attīstību un kļuva īpaši populāra 20. gs 20. gados, kad tika izveidotas daudzas jaunas gaisa satiksmes līnijas. Dažreiz krāj arī tikai pirmo lidojumu sūtījumus, īpaša nozīme ir starpkontinentāliem lidojumiem, tai skaitā ar dirižabļiem.

5) Astrofilatēlija – specializācija – pasta sūtījumi uz un no kosmosa kuģiem un kosmiskajām stacijām. Ļoti specifiska sadaļa, kur ir ļoti ierobežots filatēlijas materiālu daudzums, daļa no tā ir filatēlistu iniciēta.

6) Postal Stationery klase iekļauj sūtījumus ar iespiestu pasta vērtszīmi: pastkartes, aploksnes, aerogrammas, vēstuļu lapas un iespieddarbu banderoles. Jau no 19. gs beigām pasta administrācijas sāka lietot unificētas pasta veidlapas, kurās pasta apmaksas zīme jau iestrādāta (nav jāuzlīmē atsevišķi) atbilstoši sūtījuma tarifam. Sākotnēji izveidojusies kā tradicionālās filatēlijas apakšklase, tagad ar lielo materiāla daudzveidību izdalīta atsevišķi. 

7) Maksimafilija – maksimumkaršu izpēte. Maksimumkarte ir mākslinieciska pastkarte, kuras attēls veltīts uz markas esošajam objektam un ir zīmogots ar visatbilstošāko zīmogu. Šī klase īpaši populāra Francijā, Grieķijā un Kiprā.

8) Revenue klase – dažādu valsts noteiktu nodevu vai nodokļu iekasēšanai paredzētu marku kolekcionēšana un izpēte. Šeit pieskaitāmas zīmogmarkas, tiesu markas, pieraksta markas, kancelejas nodevu markas un citas. Par filatēlijas klasi atzīta tikai 20. gs. beigās, pirms tam bija atsevišķa kolekcionēšanas sadaļa.

9) Erinnofilija – dažādi objekti, kas izskatās kā markas, bet nav pastmarkas. Piemēram, Ziemassvētku uzlīmes, propagandas markas. Kaut arī dažādu reklāmmarku iespiešana kļuva populāra jau 20. gs. sākumā, daudzviet arī pasta administrācijas izdeva dažādas uzlīmes korespondences noformēšanai, tomēr tā uzskatāma par filatēlijas palīgnozari, jo nav saistīta ar apmaksas gūšanu.

Filatēlijas literatūras klase ietver katalogu, periodisko izdevumu un arī tīmekļa vietņu izstrādi un publicēšanu. Kā atsevišķa filatēlijas klase izstādēs tiek izdalīta jaunatnes filatēlija – šeit vērtējumā uzsvars likts uz kolekcijas kvalitatīvo izstrādi, nevērtējot materiālu retumu.

Mūsdienās popularitāti iegūst Open (atvērtā) klase, kur kolekcijās atļauts iekļaut ierobežotu daudzumu nefilatēlijas materiālu, kas tieši saistīti ar izvēlēto kolekcijas tēmu.

Svarīgs filatēlijas instruments ir pastmarku katalogi, ko parasti izdod atsevišķi filatēlisti vai biedrības un arī lielās filatēlijas tirdzniecības firmas, piemēram, MICHEL (Vācija), Scott (Amerikas Savienotās Valstis, ASV), Stanley Gibbons (Lielbritānija), Yvert et Tellier (Francija), Zumstein (Šveice).

Filatēlisti ir personas, kas nodarbojas ar filatēliju. Filatēlistu vajadzībām tiek izgatavoti speciāli albūmi un vēl virkne dažādu specifisku lietu gan filatēlijas materiālu uzglabāšanai, gan to atpazīšanai un klasifikācijai – perforācijas, papīra atšķirību, krāsu variāciju, ūdenszīmju noteikšanai. Pastāv īpašas filatēlijas firmas, kas specializējas tikai filatēlistu vajadzību apmierināšanai. Arī daudzi lieli izsoļu nami izveidojuši atsevišķas nodaļas filatēlijas materiālu pārdošanai. Dārgākā pārdotā pastmarka ir Britu Gviānas 1856. gadā izdotā 1c – tās cena 2014. gada izsolē bija 9,48 miljoni ASV dolāru.

Filatēlija plašā nozīmē ir vaļasprieks, kura popularitāti veicināja pastmarku plašā pieejamība un iespēja sarakstīšanās ceļā iegūt gan jaunus materiālus, gan jaunus draugus. Daudzās valstīs filatēlija ir izmantota skolu apmācības procesā, jo pastmarku tematika bija veltīta gan nozīmīgiem notikumiem, gan attēlojusi muzeju dārgumus, tādējādi nodrošinot ilustratīvu materiālu, piemēram, vēstures, ģeogrāfijas, bioloģijas vai citu priekšmetu apguvē.

Bieži vien šis vaļasprieks pārvērties par pētniecības nozari, bet filatēlijas ekspertiem ir jābūt izcilām zināšanām papīra tehnoloģijā, ķīmijā un poligrāfijā, kā arī vēsturē, lai varētu atklāt viltojumus.

Filatēlija kā kolekcionēšanas veids nozīmē arī investīciju uzkrāšanu. Bieži vien filatēlisti pēc kādas kolekcijas pilnīgas sakrāšanas to pārdod, lai sāktu kādas jaunas kolekcijas veidošanu. Pastmarku un citu filatēlijas materiālu tirdzniecība ir cieši saistīta ar filatēlistu vēlmi iegūt sev nepieciešamo materiālu. Filatēlijas tirgus ir interesants ar to, ka ir plašs un starptautiski atzīts. To izmanto gan pasta administrācijas, gan starpnieki, gan arī filatēlijas materiālu viltotāji.

Filatēlija tieši saistīta ar sakaru nozari – pasta pakalpojumu sniegšanu, bet, ņemot vērā filatēlijas plašo izplatību pasaulē, daudzas valstis izmanto to gan kā propagandas līdzekli, gan papildu finanšu ieguves līdzekli, piemēram, Sanmarino un Andorai tas ir būtisks budžeta ienākumu avots. Filatēlijas materiālus izlaiž gan suverēnas valstis, gan atsevišķas pasta teritorijas (Grenlande, Ālandu salas u. c.), gan arī neatzītas valstis vai teritorijas (Piedņestra, Abhāzija, Kalnu Karabaha), cenšoties popularizēt savus sasniegumus vai veicinot tūrismu.

Filatēlija kā hobijs ir kolekcionēšanas (krāšanas ar turpmāku sistematizāciju) nozare. Filatēlija kā pētniecība ir pieskaitāma vēstures zinātnei, bet tehnoloģisko procesu izpēte – poligrāfijai.

Filatēlija kā kolekcionēšanas veids izveidojās neilgi pēc pirmo pastmarku izdošanas 06.05.1840. Ir zināma vēstule, kas nosūtīta šajā datumā, un 1992. gada izsolē Cīrihē tā pārdota par 690 000 Šveices franku. Anglijā jau 1846. gadā bija zināmi pastmarku kolekcionāri. Pasaulē vecākā filatēlistu biedrība ir Londonas Karaliskā filatēlistu biedrība (Royal Philatelic Society London), kas dibināta 10.04.1869. Jau 19. gs. beigās filatēlija bija kļuvusi par ļoti populāru kolekcionēšanas veidu, tika izdoti specializēti žurnāli, informatīvi biļeteni, katalogi, apmaiņas klubu biedru saraksti. 20. gs. filatēlijas popularitāte turpināja strauji augt, to veicināja gan jaunu valstu izveidošanās, gan pastmarku tematikas paplašināšanās. Pēc Starptautiskās Filatēlijas federācijas (Federation Internationale de Philatelie; FIP) dibināšanas 1926. gadā tika uzsākta starptautisku izstāžu rīkošana – pirmā pēc vienotiem noteikumiem organizētā filatēlijas izstāde notika 1929. gadā (Exposition Philatélique internationale, 1929) Francijā, Havrā, un pirmā pasaules izstāde notika 1962. gadā Prāgā. No 2004. gada notiek filatēlistu pasaules čempionāti (World Stamp Championship).

Pasta pakalpojumi kā saziņas līdzeklis tiek izmantoti arvien mazāk (tos aizstāj ar telefonu vai interneta saziņu), tomēr uzskatāms, ka arī mūsdienās filatēlija ir vispopulārākais kolekcionēšanas veids. Pasta operatori turpina izdot aizvien vairāk filatēlijas materiālu tieši filatēlistu intereses apmierināšanai, mazāku nozīmi veltot paša pasta pakalpojuma apmaksai.

Sākotnēji galvenie filatēlijas attīstības centri bija Eiropa un Ziemeļamerika, tagad šie centri ir izveidojušies Āzijas valstīs. To veicina pasaules ekonomikas tendences – filatēlija ir populāra ekonomiski attīstītās valstīs ar pietiekami lielu iedzīvotāju pirktspēju.

Katru gadu notiek daudzas starptautiskas filatēlijas izstādes – pasaules, kontinentālas, reģionālas, kā arī nacionālas un mazāka mēroga (pilsētas, novada un citas).

1926. gadā tika dibināta FIP, kuras sastāvā 2020. gadā ir 95 valstu nacionālās un 3 kontinentālās filatēlistu organizācijas.

Kontinentālās filatēlistu organizācijas: Eiropas Filatēlijas asociāciju federācija (Federation of European Philatelic Associations; FEPA); Amerikas Filatēlijas federācija (The Inter-American Federation of Philately; FIAF); Āzijas Filatēlijas federācija (Federation of Inter-Asian Philately; FIAP). Šīs organizācijas veic koordinācijas darbu, organizē pasaules un kontinentālās izstādes, nodrošina tiesnešu (vērtētāju) un ekspertu apmācību un darbu, izstrādā vienotus noteikumus kolekciju novērtēšanai, kā arī veicina filatēlijas attīstības jautājumus sadarbībā ar pasta organizācijām.

Ar filatēliju cieši saistītas arī Starptautiskā Pastmarku katalogu, pastmarku albūmu un filatēlijas žurnālu izdevēju asociācija (International Association of Stamp Catalogue, Stamp Album and Philatelic Magazine Publishers; ASCAT) un Starptautiskā Filatēlijas žurnālistu asociācija (The International Association of the Philatelic Journalists and Authors; AIJP).

Starptautisko organizāciju izdevumi: FIP izdod žurnālu Flash divreiz gadā, FEPA izdevums ir FEPA News – šeit atspoguļota organizāciju iekšējā informācija, dalībvalstu jaunumi, metodiskie norādījumi, kā arī plānoto starptautisko izstāžu saraksti.

Slavenākie filatēlisti – ASV prezidents Franklins Rūzvelts (Franklin D. Roosevelt), Lielbritānijas karalis Džordžs V (George Frederick Ernest Albert of Windsor), karaliene Elizabete II (Queen Elizabeth II), pasaules šaha čempions Anatolijs Karpovs (Анатолий Евгеньевич Карпов), bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy).