Iedalījums mūsdienās Lai varētu salīdzināt dažādas filatēlistu kolekcijas un tās novērtēt, tiek izstrādāti speciāli noteikumi un rīkotas izstādes ar žūriju un ekspertu komisiju. Šim mērķim kolekcijas tiek iedalītas atsevišķās filatēlijas klasēs un apakšklasēs. Pašreiz starptautiski noteikts šāds iedalījums:
1) Tradicionālā filatēlija – pastmarkas – to izdošanas vēsture, izmantošana uz visdažādākajiem pasta sūtījumiem, visas iespējamās variācijas un iespieduma kļūdas, paraugiespiedumi. Šī ir visvecākā filatēlijas klase, kas mūsdienās papildu pastmarku katalogos atrodamai informācijai prasa veikt lielu personīgo izpētes darbu. Bieži vien kolekcija ir veltīta vienai vienīgai pastmarkai vai pastmarku izdevumam, parādot pastmarku iespiedlokšņu restaurēšanu, atrodot zīmīgas iezīmes uz atsevišķām pastmarkām. Vienkāršots šādas kolekcijas veids ir kādas valsts pastmarku izkārtojums hronoloģiskā secībā.
2) Tematiskā filatēlija – filatēlijas materiālu izmantošana, padziļināti izpētot kādu īpašu tēmu (piemēram, tauriņš var būt attēlots gan uz pastmarkas, gan iestrādāts tās ūdenszīmē vai būt kā nosaukums kādam citam objektam). Vienkāršots tematiskās filatēlijas variants ir motīvu kolekcija. Šī ir filatēlijas visradošākā klase, jo tēmas oriģinalitāte tiek augstu vērtēta. Mūsdienās tā ir vispopulārākā filatēlijas sadaļa, jo ir iespēja brīvi izvēlēties sev visinteresantāko tēmu, arī filatēlijas materiālu daudzums un daudzveidība rada iespēju veikt padziļinātus pētījumus, piemēram, kādas atsevišķas suņu šķirnes attēlojumi, kāda konkrēta mākslinieka mākslas darbi un citi.
3) Pasta vēstures klase – visi materiāli, kas saistīti ar pasta vēstures izpēti, t. sk. pirmsmarku perioda vēstules, pasta tarifu pielietojums, brīvsūtījumi. Visiem kolekcijas objektiem jābūt lietotiem pasta apritē. Šeit pieskaitāmas pasta zīmogu kolekcijas, pētījumi par pasta iestāžu vēsturi un pasta tīkla attīstību. Kā jau nosaukums liecina, šīs klases kolekciju veidošana prasa padziļinātas vēstures zināšanas, te var parādīt arī valstu vēstures svarīgākos notikumus: revolūcijas, karus, jaunu valstu veidošanos. Bieži vien pētījumi skar laikaposmu līdz 19. gs vidum un kolekcijas satur materiālus, kuros nav nevienas pastmarkas. Populāras ir kolekcijas, kas parāda dažādas pasta tarifu izmaiņas vai pasta tīkla attīstību – dzelzceļa pasta sūtījumi, kādas atsevišķas teritorijas pasta nodaļas vai pasta sakari kara laikā.
4) Aerofilatēlija – pasta vēstures klases daļa, kas specializējas gaisa pasta (aviopārvadājumu) sūtījumu izpētē. Šī filatēlijas sadaļa pēta gaisa satiksmes tīkla attīstību un kļuva īpaši populāra 20. gs 20. gados, kad tika izveidotas daudzas jaunas gaisa satiksmes līnijas. Dažreiz krāj arī tikai pirmo lidojumu sūtījumus, īpaša nozīme ir starpkontinentāliem lidojumiem, tai skaitā ar dirižabļiem.
5) Astrofilatēlija – specializācija – pasta sūtījumi uz un no kosmosa kuģiem un kosmiskajām stacijām. Ļoti specifiska sadaļa, kur ir ļoti ierobežots filatēlijas materiālu daudzums, daļa no tā ir filatēlistu iniciēta.
6) Postal Stationery klase iekļauj sūtījumus ar iespiestu pasta vērtszīmi: pastkartes, aploksnes, aerogrammas, vēstuļu lapas un iespieddarbu banderoles. Jau no 19. gs beigām pasta administrācijas sāka lietot unificētas pasta veidlapas, kurās pasta apmaksas zīme jau iestrādāta (nav jāuzlīmē atsevišķi) atbilstoši sūtījuma tarifam. Sākotnēji izveidojusies kā tradicionālās filatēlijas apakšklase, tagad ar lielo materiāla daudzveidību izdalīta atsevišķi.
7) Maksimafilija – maksimumkaršu izpēte. Maksimumkarte ir mākslinieciska pastkarte, kuras attēls veltīts uz markas esošajam objektam un ir zīmogots ar visatbilstošāko zīmogu. Šī klase īpaši populāra Francijā, Grieķijā un Kiprā.
8) Revenue klase – dažādu valsts noteiktu nodevu vai nodokļu iekasēšanai paredzētu marku kolekcionēšana un izpēte. Šeit pieskaitāmas zīmogmarkas, tiesu markas, pieraksta markas, kancelejas nodevu markas un citas. Par filatēlijas klasi atzīta tikai 20. gs. beigās, pirms tam bija atsevišķa kolekcionēšanas sadaļa.
9) Erinnofilija – dažādi objekti, kas izskatās kā markas, bet nav pastmarkas. Piemēram, Ziemassvētku uzlīmes, propagandas markas. Kaut arī dažādu reklāmmarku iespiešana kļuva populāra jau 20. gs. sākumā, daudzviet arī pasta administrācijas izdeva dažādas uzlīmes korespondences noformēšanai, tomēr tā uzskatāma par filatēlijas palīgnozari, jo nav saistīta ar apmaksas gūšanu.
Filatēlijas literatūras klase ietver katalogu, periodisko izdevumu un arī tīmekļa vietņu izstrādi un publicēšanu. Kā atsevišķa filatēlijas klase izstādēs tiek izdalīta jaunatnes filatēlija – šeit vērtējumā uzsvars likts uz kolekcijas kvalitatīvo izstrādi, nevērtējot materiālu retumu.
Mūsdienās popularitāti iegūst Open (atvērtā) klase, kur kolekcijās atļauts iekļaut ierobežotu daudzumu nefilatēlijas materiālu, kas tieši saistīti ar izvēlēto kolekcijas tēmu.
Svarīgs filatēlijas instruments ir pastmarku katalogi, ko parasti izdod atsevišķi filatēlisti vai biedrības un arī lielās filatēlijas tirdzniecības firmas, piemēram, MICHEL (Vācija), Scott (Amerikas Savienotās Valstis, ASV), Stanley Gibbons (Lielbritānija), Yvert et Tellier (Francija), Zumstein (Šveice).
Filatēlisti ir personas, kas nodarbojas ar filatēliju. Filatēlistu vajadzībām tiek izgatavoti speciāli albūmi un vēl virkne dažādu specifisku lietu gan filatēlijas materiālu uzglabāšanai, gan to atpazīšanai un klasifikācijai – perforācijas, papīra atšķirību, krāsu variāciju, ūdenszīmju noteikšanai. Pastāv īpašas filatēlijas firmas, kas specializējas tikai filatēlistu vajadzību apmierināšanai. Arī daudzi lieli izsoļu nami izveidojuši atsevišķas nodaļas filatēlijas materiālu pārdošanai. Dārgākā pārdotā pastmarka ir Britu Gviānas 1856. gadā izdotā 1c – tās cena 2014. gada izsolē bija 9,48 miljoni ASV dolāru.