Pirmā pastmarka izdota Anglijā 06.05.1840., īstenojot Roulenda Hila (Sir Rowland Hill) izstrādāto pasta reformu, kas paredzēja unificēt un vienkāršot pasta sūtījumu apmaksu. Līdz pastmarku ieviešanai pasta darbinieki veica atzīmes tieši uz sūtījumiem, norādot apmaksas veikšanu un tā apjomu. Reforma paredzēja apmaksu, lietojot īpašas reģistrācijas zīmes, kas atšķiras ar krāsu dažāda svara sūtījumiem un kuras jāuzlīmē uz sūtījuma pirms nosūtīšanas. Tika izgatavotas 1 pensa pastmarkas melnā krāsā sūtījumiem, kas svēra pusunci (16 g) un 2 pensu – zilā krāsā – unci smagu vēstuļu nosūtīšanai.
Pastmarku izmantošanas priekšrocības – viegla uzskaite (pārdoto pastmarku skaits atbilst saņemtās naudas daudzumam), sūtījumu apmaksas kontrole (katram sūtījumu veidam sevišķas pastmarkas, kas atšķiras ar krāsu, formu vai skaidri saskatāmu cenas apzīmējumu), lēta izgatavošana un viegla pielietošana – vienkārši jāuzlīmē uz sūtījuma atbilstoši tarifam.
Pastmarku lietošanas ērtību drīz sāka izmantot arī citas valstis – 1843. gadā tās ieviesa Šveicē (Cīrihes kantona pasts) un Brazīlijā, 1847. gadā – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), 1849. gadā – Beļģijā, Francijā un Bavārijā. Krievijā pastmarkas ieviesa 1857. gadā.
1863. gadā līdztekus Krievijas valsts izdotajām markām Cēsu apriņķī sāka izmantot speciālas pastmarkas, kas bija paredzētas vietējai lietošanai apriņķa robežās, lai nogādātu pasta sūtījumus no valsts pasta kantora līdz saņēmējam, maksājot papildu maksu.
Latvijas pirmās pastmarkas izdotas 18.12.1918. (pārdošanā) un derīgas pasta sūtījumu apmaksai no 27.12.1918. Tās izgatavotas pēc Anša Cīruļa meta ar saules un vārpu sižetu zīmējumā. No 1919. gada novembra līdz 1941. gadam Latvijas pastmarkas izgatavotas Valstspapīru spiestuvē, kuras vadītājs un daudzu Latvijas pastmarku autors bija Rihards Zariņš. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija izdod pastmarkas no 19.10.1991.