Lata naudaszīmju grafiskais tēls Uz 1923. gadā emitētās 100 latu naudaszīmes attēlota tautumeita ar rūpniecības simboliem – veseri un zobratu, pie kājām enkurs – jūrniecības simbols un ar virvi apsiets sainis – tirdzniecības simbols, pa kreisi – zemniece ar labības kuli, pie kājām grozs ar augļiem un dārzeņiem – lauksaimniecības simbols, fonā ozols, rūpniecības dūmeņi, lauku mājas. Apakšā, vidū, valsts lielais ģerbonis. Tā attēlojums ir uz visām Latvijas naudaszīmēm.
Tā kā laikā no 1924. līdz 1938. gadam visas LB banknotes tika iespiestas Lielbritānijā un naudaszīmju grafiskos attēlus veidoja angļu mākslinieki, uz Lielbritānijas spiestuvēm tika sūtīti dažādi materiāli – latviskā ornamenta elementi, valstsvīru un kultūras darbinieku portreti, Rīgas, Daugavas un citi dabas skati un tā tālāk. Izmantojot šo materiālu un pievienojot iztēli, spiestuves mākslinieki radīja Latvijas naudu. Daudzām zīmēm meta autori nav zināmi, jo spiestuve mākslinieku un gravieru vārdus neizpauda. Piemēram, uz 1924. gada 50 latu bankas zīmes Rīgas panorāma ir pārzīmēta no fotoattēla, bet rozete un nomināls 50 lati ir darināti pēc Anša Cīruļa meta. 1925. gada 20 latu bankas zīmei izmantots Jāņa Čakstes portrets. 1929. gada 25 latu zīmes ir ar Krišjāni Valdemāru, burinieku un ledlauzi “Krišjānis Valdemārs”, kurš uzbūvēts 1925. gadā Dalmjuirā un bija pats spēcīgākais Baltijas jūrā. Uz 1929. gadā izlaistās 500 latu naudas zīmes ir tautumeita Nīcas tautastērpā olīvzaru ietvarā kā rūpniecības, lauksaimniecības, amatniecības un tirdzniecības simbols, reversa vidū – Latvijas lauku ainava ar Merkura zižļiem abās pusēs. 500 latu nomināla apzīmējums veidots uz stilizētas Dienvidkurzemes saktas fona. 1934. gadā izlaistie 50 lati ir ar LR Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa attēlu, bet 1938. gada 25 lati – ar Riharda Maura veidoto Lāčplēša skulptūru, kas atradās Saeimas nama fasādē, reversā – likteņupe Daugava ar plostiem un raudošu Staburagu.
1925. gada 10 latu kases zīmes rotātas ar ozolu un Merkura zizli, 1926. gada 5 lati – ar tirdzniecības un jūrniecības simboliem, 1933. gada 10 lati – ar tautumeitu. 1935. gada 20 latu Rīgas pils zīmējuma autors ir R. Zariņš, bet vara grebumu darinājis K. Krauze, kurš ir arī 1937. gada 10 latu zīmes autors, uz kuras attēlots sējējs un zvejnieki. 1940. gada 20 latus ar Jelgavas pili un pļāvēju zīmējis Arturs Apinis, gravējis K. Krauze, bet 5 latu maiņas zīmes ar Gaujas tiltu Siguldā zīmējis Harijs Gricēvičs.
LR AP 13.03.1991. izveidotā Naudaszīmju sižetiskā risinājuma komisija atteicās no vēsturisko personu attēlojuma uz naudaszīmēm, kā izņēmumu un simbolu atstājot Krišjāņa Barona portretu uz 100 latu naudaszīmes. Pārējās banknotes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli un krāsas:
5 lati, krāsa – zaļa, ozols un uz sprēslīcas motīva fona kokā griezts saulītes ornamenta attēls,
10 lati, krāsa – violeta, Daugavas ainava un stopa šķēršu saktas attēls,
20 lati, krāsa – brūna, senas latviešu lauku sētas un dreļļu auduma rakstu motīvs,
50 lati, krāsa – zila, sens burukuģis un uz viduslaiku Rīgas nocietinājumu plāna fona – Rīgas mazais ģerbonis (divas sakrustotas atslēgas ar krustu virs tām),
100 lati, krāsa – sarkana, Krišjāņa Barona portrets un Lielvārdes jostas rakstu salikums,
500 lati, krāsa – zeltaina, latviešu tautumeitas portreta cilnis profilā un bronzas vainadziņa rakstu salikums.
Piecsimt latu banknotes averss un reverss. 1992. gads.
Avots: Latvijas Banka.
500 latu naudaszīmē atveidots R. Zariņa darinātais 1929., 1931. un 1932. gadā kaltās 5 latu monētas reversa attēls. Šis profils redzams arī visu 1992. gada un vēlāko laiku izlaiduma banknošu ūdenszīmēs. Vertikālo dominanti visās jaunajās naudaszīmēs veido Lielvārdes jostas fragments. Banknošu reversa darinājumi raksturo tēvutēvu dienu ritumu un darba soli, arī svētku brīžu noskaņas.
Latu monētu veidolam mākslinieks G. Lūsis izvēlējās latvisko dzīvesziņu apliecinošas vērtības: priedes stāds – meži, govs – zeme, lasis – ūdeņi, santīmu monētām – darba cēliena simbolu. Monētu aversā – valsts lielais vai mazais ģerbonis.
Tika kaltas arī lata piemiņas monētas no zelta un sudraba ar nominālvērtībām 1, 5, 10 un 20 lati, kuras nebija paredzētas apgrozībai, lai arī bija derīgas kā maksāšanas līdzeklis, jo to vērtība bija lielāka par nominālvērtību. Jubilejas un piemiņas monētas bija veltījums kādam notikumam, simbolam vai tēlam. Tās parasti izgatavoja no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Jubilejas monētas parasti tika dāvinātas, atstātas piemiņai, ietvertas kolekcijās. Pirmās jubilejas monētas (ar 2, 10 un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 11.1993., atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 75. gadadienu. Kopš 1993. gada LB kopumā izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas, ko saskaņā ar vienoto Eiropas terminoloģiju sauc par kolekcijas monētām. Tika emitētas arī apgrozības īpašās viena lata monētas ar ierobežotu tirāžu, kas apgrozībā gandrīz neparādījās (sākot ar stārķi 2001. gadā līdz paritātes monētai 2013. gadā).
Lata piemiņas un jubilejas monētas (kolekcijas monētas) izceļas ar augstu māksliniecisko līmeni. Tās ir saņēmušas izcilības balvas starptautiskajos monētu mākslas konkursos. Piemēram, 2008. gadā LB emitētā kolekcijas monēta “Latvija”ar 1922. gadā tēlnieka Teodora Zaļakalna radīto dizainu ieguva Pasaules labākās zelta monētas un “Gada monēta 2010” titulu. Kopumā lata monētas dažādos starptautiskajos konkursos ir saņēmušas vairāk nekā 20 izcilības balvu, un šī prakse turpinās ar LB emitētajām eiro monētām.
