Saeimu ievēlē Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Saeimā var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu. Saeimas vēlēšanām Latvijas teritorija tiek sadalīta piecos daudzmandātu vēlēšanu apgabalos – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes. Katrā apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam. Saeimas vēlēšanu norisi sagatavo un vada Centrālā vēlēšanu komisija.

Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, un tajās var piedalīties arī tie Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā atrodas ārpus Latvijas. Balsošana notiek par iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem, taču Saeimas deputātu vietu sadalē nepiedalās tie deputātu kandidātu saraksti, kas nepārvar t. s. vēlēšanu barjeru – vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā 5 % no nodoto balsu kopskaita. Deputātu kandidātu saraksts iegūst tādu deputātu mandātu skaitu, kas ir proporcionāls par šo sarakstu nodoto vēlētāju balsu skaitam.

Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā. Saeimas deputāti, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu, un par deputātu pilnvaru apstiprināšanu lemj Saeima. Saeimas deputātam ir Satversmē noteiktā deputāta imunitāte, kas ietver deputāta neaizskaramību un deputāta neatbildību. Svarīgākais Saeimas uzdevums ir likumdošana, taču Saeima nav vienīgā institūcija, kurai ir likumdošanas tiesības. Tās pieder arī Latvijas tautai Satversmē noteiktajā kārtībā un apjomā. Saeima tiesīga pieņemt, grozīt, atcelt un atzīt par spēku zaudējušiem likumus un tiesīga grozīt arī Satversmi. Saeima ievēlē Valsts prezidentu, izsaka uzticību un neuzticību Ministru kabinetam (MK), apstiprina amatā tiesnešus, lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, apstiprina starptautiskos līgumus, apstiprina pārskatu par valsts budžeta izpildi, ieceļ Valsts kontrolieri, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu, tiesībsargu un citas amatpersonas, ieceļ ģenerālprokuroru, veic parlamentāro kontroli pār MK darbu, ir tiesīga izsludināt amnestiju, ierosināt tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES).

Reizi gadā ministru prezidents sniedz Saeimai ziņojumu par MK paveikto un iecerēto darbību, bet ārlietu ministrs sniedz ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību ES jautājumos. Reizi gadā arī tiesībsargs sniedz ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Līdz 2007. gadam Satversmes 81. pants deva tiesības MK Saeimas sesiju starplaikā izdot noteikumus ar likuma spēku.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus, bet pirms pilnvaru termiņa beigām Saeimu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma var atlaist vai atsaukt pēc vismaz 1/10 daļas vēlētāju ierosinājuma tautas nobalsošanā. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad šādu Saeimu uz sēdi var sasaukt tikai Valsts prezidents, kas nosaka arī sēdes darba kārtību. Tādas Saeimas pilnvaru termiņš, kas ievēlēta atsauktas vai atlaistas Saeimas vietā, ir īsāks par četriem gadiem.

Saeima uz tās pilnvaru laiku no sava vidus ievēlē Saeimas prezidiju, kas darbojas nepārtraukti un sastāv no pieciem Saeimas deputātiem – Saeimas priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Saeimas prezidijs veic Satversmē, Saeimas kārtības rullī un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, t. sk. sasauc Saeimas sesijas un sēdes, dod atzinumus un virza izskatīšanai ienākušās lietas, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību, lemj par komandējumiem, nosaka iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimas Administrācijā un citās Saeimas struktūrvienībās, lemj par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā, ja to nav noteikusi Saeima, kopā ar Frakciju padomi izlemj ar Saeimas kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoregulētus jautājumus un veic citas organizatoriskas funkcijas.

Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas un Saeimas Prezidija sēdes un rūpējas par kārtību tajās, izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Saeimas lēmumus, kuriem ir vispārēja nozīme. Saeimas priekšsēdētājs pēc amata ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Saeimas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Saeimas sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu un pārzina Saeimas Administrācijas darbus.

Saeimai gadā ir trīs sesijas (rudens, ziemas un pavasara), kuru laikā notiek Saeimas kārtējās un, ja nepieciešams, ārkārtas sēdes. Sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Kārtējo sēžu darba kārtību izsludina vismaz 48 stundas pirms sēdes. Saeimas sēdes ir atklātas, bet pēc 10 deputātu, Valsts prezidenta, ministru prezidenta vai ministra pieprasījuma Saeima ar ne mazāk 2/3 klātesošu deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt slēgtu sēdi.

Saeimas sēde var notikt, ja tajā piedalās vismaz 50 deputātu. Izņemot Satversmē īpaši paredzētus gadījumus, Saeima pieņem lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Valsts prezidentu Saeima ievēlē, balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu.

Saeimas darbību reglamentē Satversme, Saeimas vēlēšanu likums (22.05.1995.) un citi normatīvie akti. Iekšējās kārtības un darbības noteikšanai Saeima izstrādā sev Saeimas kārtības rulli. Tas reglamentē arī Saeimas prezidija un komisiju darbību un likumprojektu un citu lietu izskatīšanas kārtību.

Likumprojektus Saeimai var iesniegt Valsts prezidents, MK, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī Satversmē noteiktajos gadījumos un kārtībā 1/10 daļa vēlētāju. Likumprojektus nodod iepriekšējai izskatīšanai Saeimas komisijai, nosakot kādu no tām par atbildīgo komisiju. Likumprojektu nevar iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, ja tas nav iepriekš izskatīts atbildīgajā Saeimas komisijā. Saeima likumprojektus izskata trijos lasījumos, bet divos lasījumos izskata un pieņem likumprojektus, kas atzīti par steidzamiem, gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu, likumprojektus, kas apstiprina starptautiskos līgumus un citus likumprojektus. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta valsts institūciju kompetence, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz 2/3 Saeimas deputātu, un apstiprināšanai nepieciešams 2/3 balsu vairākums. Arī Satversmes grozījumu var izskatīt Saeimas sēdē, ja tajā piedalās vismaz 2/3 deputātu un grozījumus pieņem trīs lasījumos ar vismaz 2/3 balsu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Ja Saeima groza Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. pantu, tad šie Satversmes grozījumi apstiprināmi tautas nobalsošanā. Saeimas pieņemtos likumus Saeimas prezidijs nosūta izsludināšanai Valsts prezidentam.

Ja Saeimai iesniegtā likumprojekta izskatīšana šīs Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts pieņemts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt par šāda likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Ja nepieciešams lēmumu pieņemt balsojot, balsojumi Saeimā notiek atklāti, izņemot Valsts prezidenta vēlēšanas.

Likumprojektu un citu Saeimā izskatāmo lietu apspriešanai un sagatavošanai Saeima ievēlē Saeimas komisijas, kuras sastāv no Saeimas deputātiem. 12. Saeimā pastāvīgi darbojās šādas 16 komisijas: Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Juridiskā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, Izglītības, kultūras un zinātnes, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Valsts pārvaldes un pašvaldības, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Sociālo un darba lietu, Mandātu, ētikas un iesniegumu, Pieprasījumu, Publisko izdevumu un revīzijas, Nacionālās drošības, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības, Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisija. Komisijas ievēlēšanas principus nosaka Saeima, un komisijas darbojas visu Saeimas pilnvaru laiku, arī laikā starp Saeimas sesijām. Atsevišķu uzdevumu veikšanai Saeima var ievēlēt speciālas komisijas. Saeima var izveidot arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas, un tas jādara obligāti, ja to pieprasa vismaz 1/3 Saeimas deputātu.

Komisijas pirmo sēdi sasauc Saeimas sekretārs, un komisija no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju, sekretāru un, ja nepieciešams, arī komisijas priekšsēdētāja biedru. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa biedrs, bet, ja viņi sēdē nepiedalās, tad sēdi vada komisijas sekretārs. Komisijas sēde var notikt, ja tajā piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem. Komisijas sēdes ir atklātas, bet pēc Saeimas vai komisijas lēmuma komisija var rīkot slēgtas sēdes. Komisijai ir tiesības pieprasīt tās darbībai nepieciešamās ziņas no ministriem un viņu padotībā esošajām iestādēm, kā arī pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas. Komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm lietpratējus, un tiem ir padomdevēja tiesības. Komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas.

Ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti Saeimā var izveidot frakciju. Viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā. Frakcijas var apvienoties politiskajos blokos. Frakciju un politisko bloku darbības un taktikas noskaidrošanai un saskaņošanai izveido Frakciju padomi, kura sastāv no Saeimas prezidija un viena katras frakcijas vai politiskā bloka pārstāvja. 

Patstāvīgās Latvijas pirmā likumdevēja iestāde bija Latvijas Tautas padome, kas nebija tautas vēlēta, bet sastāvēja no politisko partiju, nacionālo minoritāšu un Kurzemes un Latgales novadu delegātiem. 18.11.1918. tā proklamēja Latvijas valsti un kā pagaidu parlaments darbojās 18.11.1918.–30.04.1920.

Pirms Saeimas sanākšanas Latvijas tautas pastāvības institūcija bija Latvijas Satversmes sapulce, kura bija pirmā demokrātiski ievēlētā Latvijas tautas pārstāvības institūcija un kuru ievēlēja vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, dodot tiesības piedalīties vēlēšanās arī sievietēm. Satversmes sapulces vēlēšanās vēlētājiem nebija tiesību izdarīt grozījumus iesniegtajos kandidātu sarakstos. Latvijas Satversmes sapulci ievēlēja 17.04. un 18.04.1920., un vēlēšanās piedalījās 84,8 % vēlētāju. Tā darbojās 01.05.1920.–07.11.1922. un sākotnēji sastāvēja no 150 deputātiem, bet vēlāk Satversmes sapulces sastāvu papildināja līdz 152 deputātiem. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Satversmi, agrārās reformas likumus un citus nepieciešamos likumus, tādējādi izpildot šajā laikā parlamenta funkcijas. Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste, kas vienlaikus pildīja arī valsts galvas pienākumus. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Satversmes sapulce izlēma, ka tautas pārstāvības institūcija Latvijā tiks dēvēta par Saeimu un 09.06.1922. pieņēma Likumu par Saeimas vēlēšanām.

1. Saeimu ievēlēja 07.10. un 08.10.1922., vēlēšanās piedalījās 82,2 % vēlētāju, un tā sanāca uz savu pirmo sēdi 07.11.1922. Atbilstoši Satversmei 1. Saeimu ievēlēja uz trīs gadiem pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu pirmajā dienā bija vecāki par 21 gadu. Ar 1. Saeimas sanākšanu beidzās Latvijas Satversmes sapulces pilnvaras. Tautas pārstāvniecības Latvijā pieņemts numurēt, un 2. Saeimu ievēlēja 1925. gadā, 3. Saeimu – 1928. gadā, bet 4. Saeimu – 1931. gadā. Pirmajās trijās Saeimās darbojās 21 pastāvīgā komisija, bet 4. Saeimā – 18 komisijas. 1922.–1931. gadā Saeimas prezidijs sastāvēja no sešiem deputātiem, bet, sākot ar 4. Saeimu, – no pieciem deputātiem, un Saeimas sekretāram bija tikai viens biedrs.

Saeimas vēlēšanas šajā laikā bija zīmīgas ar daudzu deputātu kandidātu sarakstu piedalīšanos. Saeimā ievēlēto deputātu noteikšanas metode un 5 % vēlēšanu barjeras neesamība, lai iegūtu mandātu, deva pārstāvniecības iespēju arī daudzu nelielu interešu grupu pārstāvjiem, un tas noveda pie Saeimas sastāva politiskas sadrumstalotības. 4. Saeimas darbību pārtrauca antikonstitucionālais 15.05.1934. valsts apvērsums, jo, solot Satversmes reformas veikšanu, MK patvarīgi uzņēmās Saeimas funkcijas. Līdz Latvijas okupācijai Saeimas vēlēšanas nenotika, un tās darbība netika atjaunota.

18.03.1990. Latvijā ievēlēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Augstāko padomi (AP), kuras vēlēšanās piedalījās gan Latvijas pilsoņi, gan Latvijas PSR pilsoņi, gan okupācijas karaspēka daļās izvietotās militārpersonas. Uz savu pirmo sēdi tā sanāca 03.05.1990., un 04.05.1990. tā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, pārdevēja sevi par Latvijas Republikas Augstāko padomi un kā pārejas perioda parlaments darbojās 03.05.1990.–05.07.1993.

Satversmes prasībām atbilstošas Saeimas vēlēšanas notika tikai pēc vairāk nekā 60 gadu pārtraukuma. Pēc LR neatkarības atjaunošanas un Latvijas pilsoņu kopuma apzināšanas, balstoties uz LR AP 20.10.1992. pieņemto likumu “Par 5. Saeimas vēlēšanām”, 05.06. un 06.06.1993. notika piektās Saeimas vēlēšanas. Tām bija pieteikti 23 deputātu kandidātu saraksti. Vēlēšanās piedalījās 89,9 % vēlētāju, un 06.07.1993. tā sanāca uz pirmo sēdi. 5. Saeimas pilnvaru laiks bija divi gadi un četri mēneši. 6. Saeima tika ievēlēta 30.09. un 01.10.1995. uz trīs gadiem, un tā sanāca uz pirmo sēdi 07.11.1995. Sākot ar 7. Saeimu, Saeimas vēlēšanas notiek tikai vienu dienu un tās pilnvaru laiks ir četri gadi. 7. Saeimu ievēlēja 03.10.1998., 8. Saeimu – 05.10.2002., 9. Saeimu – 07.10.2006., un 10. Saeimu ievēlēja 02.10.2010.

23.07.2011., balstoties uz Satversmes 48. pantu, pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu notika tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu. Šo ierosinājumu atbalstīja vairāk nekā puse balsotāju (94,3 %), un 10. Saeima tika atlaista. 11. Saeimu ievēlēja 17.09.2011., 12. Saeimu – 04.10.2014.

1. Saeimas priekšsēdētājs bija Frīdrihs Vesmanis, bet no 20.03.1925. – Pauls Kalniņš, kurš bija arī 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs. 5. Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs, 6. Saeimas priekšsēdētāja – Ilga Kreituse, bet no 26.09.1996. – Alfreds Čepānis, 7. Saeimas priekšsēdētājs – Jānis Straume, 8. Saeimas priekšsēdētāja – Ingrīda Ūdre, 9. Saeimas priekšsēdētājs – Indulis Emsis, bet no 24.09.2007. – Gundars Daudze, 10. un 11. Saeimas priekšsēdētāja – Solvita Āboltiņa, 12. un 13. Saeimas priekšsēdētāja – Ināra Mūrniece.

5. Saeimā pastāvīgi darbojās 15 komisijas, 6. un 7. Saeimā – 16 komisijas; 8. un 9. Saeimā – 17 komisijas; 10. un 11. Saeimā – 16 komisijas. Kopā 1.–12. Saeima izveidoja 32 parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Saeimas pieņemtos ārējos normatīvos aktus, vispārējas nozīmes lēmumus vai informāciju par tiem publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kas ir pieejama tīmekļa vietnē “Vestnesis.lv”. Saeimas pieņemtos normatīvos aktus publicē arī elektroniskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas Ziņotājs”, kas ir pieejams tīmekļa vietnē “Saeima.lv”.

Saeimas budžets 2017. gadā bija 20 413 339 eiro, kas ir 0,25 % no valsts konsolidētā budžeta. Papildu 100 Saeimas deputātiem Saeimā ir arī 568 darbinieki, kas sniedz atbalstu Saeimas un tās deputātu darbā. 

Par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā, godprātīgu, apzinīgu un ilggadēju darbu parlamenta darbības nodrošināšanā un veicināšanā, ilglaicīgu un sekmīgu sadarbību parlamenta saimnieciskās un tehniskās darbības nodrošināšanā personas un institūcijas Saeimas prezidijs var apbalvot ar LR Saeimas prezidija Atzinības rakstu.