MK apspriež un izlemj jautājumus, kas ietilpst tā kompetencē saskaņā ar LR Satversmi, starptautiskām tiesību normām un likumiem (Ministru kabineta iekārtas likuma 3. pants). MK sastāvu un darbību nosaka Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums (15.05.2008.). MK sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem (Satversmes 55. pants). Kā paredzēts Satversmes 57. pantā, MK sastāvu nosaka Ministru kabineta iekārtas likuma 5. pants, kas laika gaitā ir vairākkārt mainīts atbilstoši politiskajai situācijai un sabiedrības attīstībai. MK izveido persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents (Satversmes 56. pants).
MK jeb valdība demokrātiskā sabiedrībā veic sabiedrības operatīvo pārvaldīšanu un darbojas patstāvīgi. Valdība vada un organizē parlamenta pieņemto likumu piemērošanu, tā tieši ietekmē politisko un sociālo dzīvi valstī. MK ir vairākas funkcijas, no kurām būtiskākās ir leģislatīvā, kreatīvā, finanšu un regulatīvā funkcija. Leģislatīvā funkcija ietver likumprojektu iesniegšanu Saeimā (Satversmes 65. un 63. pants) un noteikumu izstrādāšanu. Kreatīvā funkcija paredz amatpersonu nozīmēšanu civildienestā, kā arī līdzdalību armijas un diplomātiskā dienesta darbinieku iecelšanu. Finanšu funkcija paredz budžeta projekta sastādīšanu un iesniegšanu Saeimā. Regulatīvā funkcija (Satversmes 61. pants) paredz, ka MK apspriež visus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu MK locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus. MK tiešais uzdevums ir uzraudzīt un regulēt valsts administratīvo darbu. MK ir vienīgais subjekts, kas tiesīgs iesniegt budžeta likuma projektu Saeimā (t. s. MK ekskluzīvā kompetence). Ja valsts budžets netiek apstiprināts, MK pienākums ir atkāpties. Latvijā ir divi gadījumi, kad valdība atkāpās, Saeimai noraidot budžeta projektu, – 1926. gadā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība un 2004. gadā Induļa Emša vadītā valdība.
Latvijas politikai raksturīga daudzpartiju sistēma. Latvijā pastāvējusi gan neliela vairākuma, gan papildu vairākuma, gan mazākuma koalīcijas valdība, bet nekad (līdz 2017. gadam) nav bijusi valdība, ko būtu veidojusi viena partija. Tas veicinājis koalīciju valdību veidošanu.
Izpildvara ir cieši saistīta ar likumdevēju (parlamentu), gan apstiprinot valdību, gan panākot parlamenta atbalstu savai darbībai. Parlamentārā demokrātijā tā partija vai partiju kombinācija, kas var iegūt atbalstu uzticības balsojumā parlamentā, veido valdību. Partijas cenšas izveidot tādu valdību, kas būtu spējīga izturēt gan uzticības balsojumus parlamentā, gan arī spētu visatbilstošāk īstenot valdību veidojošo partiju politiskās nostādnes. Politisko partiju pamata uzdevums demokrātiskā sabiedrībā ir novērst draudus demokrātiskai sistēmai.
