Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā par ārpolitikas stratēģijas pamatmērķi tika izvirzīta Latvijas iekļaušana Eiropas procesos. Latvijas ārpolitikas galveno virzienu dokumentā (1992) noteikts, ka skaidri jādeklarē Latvijas vēlme kļūt par Eiropas Kopienas (EK) dalībvalsti desmit gadu laikā. 07.04.1995. Saeima apstiprināja “Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus līdz 2005. gadam”, nosakot, ka Latvijas Republikas (LR) ārpolitikas galvenais uzdevums ir valsts neatkarības nostiprināšana un tās neatgriezeniskuma nodrošināšana. Tas ir sasniedzams, integrējoties Eiropas drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, piedaloties Eiropas politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos procesos. Lai to sasniegtu, obligāti priekšnoteikumi ir parlamentārās demokrātijas attīstība, iekšpolitiskā stabilitāte un ekonomisko reformu nepārtrauktība Latvijā.

06.1993. Eiropadome pirmo reizi atzina, ka Centrālās un Austrumeiropas asociētās valstis varēs kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kad valsts spēs uzņemties dalībvalsts saistības un izpildīt ekonomiskās un politiskās prasības. Šie kritēriji noteica uzdevumus Latvijas integrācijai ES – panākt demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāti, nodrošināt likuma varu, cilvēktiesības, funkcionējošas tirgus ekonomikas darbību, spēju izturēt konkurenci ES tirgū un spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības uzdevumu īstenošanā.

Lai arī Eiropas Parlaments pirmo politisko rezolūciju par atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarībai pieņēma jau 13.01.1983., Baltijas valstu ceļš uz dalību ES sākotnēji Rietumvalstīs un Eiropas institūcijās tika uztverts atturīgi. 27.08.1991. EK atzina Baltijas valstu neatkarību. 28.01.1992. tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp LR un Eiropas Kopienām. 11.05.1992. Latvija un Eiropas Ekonomiskā kopiena (EEK) noslēdza Līgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, vēlāk to aizstāja 18.07.1994. parakstītais Līgums par brīvo tirdzniecību. Šie līgumi bija vērsti uz tirgus atvēršanu, pakāpenisku ievedmuitas atcelšanu un brīvās tirdzniecības plūsmu nodrošināšanu starp Latviju un EKK, taču tajos nebija iekļauta apņemšanās virzīties uz nākamo attiecību stadiju – asociācijas izveidošanu ar EEK. 06.1993. Eiropadome apstiprināja prasības (t. s. Kopenhāgenas kritērijus) jaunajām kandidātvalstīm, lai tās varētu iestāties ES. 12.1994. Eiropadome apstiprināja jauno kandidātvalstu pirmsiestāšanās stratēģiju. 07.04.1995. Saeima pieņēma Latvijas Republikas ārpolitikas koncepciju un definēja prioritātes – integrācija ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (North Atlantic Treaty Organization, NATO). 12.06.1995. Latvija un ES parakstīja Eiropas Asociācijas līgumu, kas stājās spēkā 02.1998. Eiropadome 06.1995. pieņēma “Balto grāmatu” (White Paper) likumdošanas saskaņošanai, nosakot pamatpasākumus ES kandidātvalstīm visās iekšējā tirgus nozarēs un secību, kādā veicama likumdošanas tuvināšana ES likumdošanai. Tas veidoja pamatu likumdošanas salīdzināšanai, izvērtēšanai un pielāgošanai ES likumdošanas kopumam (acquis), 31 sarunu sadaļas atvēršanai un noslēgšanai, kā arī sarunām par nepieciešamajiem pārejas periodiem. 13.10.1995. tika parakstīts pieteikums par Latvijas uzņemšanu ES. 12.1995. Eiropadome uzdeva Eiropas Komisijai sagatavot atzinumus par visām jaunajām kandidātvalstīm, t. sk. Latviju, un to atbilstību uzņemšanas kritērijiem.

18.12.1996. Ministru kabinets (MK) apstiprināja pirmo Nacionālo programmu integrācijai ES. 16.07.1997. EK pieņēma ES paplašināšanās stratēģiju “Darba kārtība 2000” (Agenda 2000) un publicēja atzinumus par desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm. 26.08.1997. MK apstiprināja memorandu par EK pausto viedokli par Latviju un rīcības programmu, lai uzlabotu darbu integrācijai ES. Eiropadome 12.1997. apstiprināja 10 kandidātvalstu iekļaušanu ES pievienošanās procesā, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijas par pievienošanās sarunu sākšanu ar sešām kandidātvalstīm (Čehiju, Igauniju, Kipru, Poliju, Slovēniju un Ungāriju; Latvija netika iekļauta 1. kārtā). 23.02.1998. Briselē notika pirmā Latvijas un ES Asociācijas padomes sēde. 13.10.1999. EK ikgadējā progresa ziņojumā par ES kandidātvalstīm rekomendēja sākt sarunas ar Latviju. Eiropadome 12.1999. pieņēma lēmumu par sarunu sākšanu ar Latviju. 09.10.2002. EK publicēja pēdējos progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un rekomendēja ES dalībvalstīm noslēgt pievienošanās sarunas ar 10 kandidātvalstīm, t. sk. Latviju. 11.2002. ārkārtas sēdē ES Padome apstiprināja ES apņemšanos pabeigt iestāšanās sarunas ar 10 ES kandidātvalstīm un 04.2003. parakstīt iestāšanās līgumu. 12.2002. Eiropadomē (Kopenhāgenā) tika noslēgtas pievienošanās sarunas ar ES, t. sk. Latviju. 16.04.2003. Atēnās tika parakstīts Līgums par pievienošanos ES. No 01.05.2003. jaunās dalībvalstis, t. sk. Latvija, ieguva iespēju piedalīties ES institūciju darbā novērotāja statusā. 08.05.2003. Saeima apstiprināja izmaiņas LR Satversmē, un 20.09.2003. Latvijā notika tautas nobalsošana par iestāšanos ES. Referendumā “par” nobalsoja 66,97 %, “pret” 32,26 %, piedaloties 71,49 % Latvijas balsstiesīgo. 30.10.2003. Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES. 01.05.2004. Latvija kļuva par ES dalībvalsti.

18.06.2004. Eiropadome vienojās par Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Latvija to ratificēja 02.06.2005. Ņemot vērā negatīvos referenduma rezultātus Francijā un Nīderlandē, līgums spēkā nestājās, bet dalībvalstis vienojās turpināt ES institucionālās sistēmas pilnveides darbu.

05.12.2004. Eiropadome aicināja ES Padomi, Eiropas Komisiju un jaunās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk sagatavoties iekšējās robežkontroles atcelšanai. 06.12.2007. ES Padome apstiprināja lēmumu par iekšējās robežkontroles atcelšanu uz sauszemes un jūras robežas no 21.12.2007 un lidostās no 30.03.2008. Eiropadome 19.10.2007. vienojās par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. 08.05.2008. Latvija ratificēja Lisabonas līgumu. 07.04.2009. Satversmes tiesa atzina likuma “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” atbilstību LR Satversmes 101. pantam. Pēc atkārtota referenduma Īrijā 03.10.2009. Lisabonas līgums stājās spēkā 01.12.2009. Bulgārija un Rumānija pievienojās ES 01.01.2007., Horvātija – 01.07.2013.

22.02.2013. Eiropas Komisija publiskoja prognozes 2012.–2014. gadam, kurās Latvijai tika paredzēta ne tikai visstraujākā ekonomiskā izaugsme starp visām ES dalībvalstīm, bet arī norādīts uz atbilstību Māstrihtas līguma kritērijiem. 05.03.2013. Latvijas valdība iesniedza pieprasījumu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sagatavot ārpuskārtas konverģences ziņojumus. 05.06.2013. tika publicēti Eiropas Komisijas un ECB konverģences ziņojumi par Latvijas atbilstību Māstrihtas līguma kritērijiem. 28.06.2013. Eiropadomē Latvija saņēma politisku atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. 01.01.2014. Latvija kļuva par eirozonas 18. dalībvalsti.

12.12.2005. ES Padome apstiprināja lēmumu, ar kuru noteica rotējošo prezidentūru secību ES Padomē. 15.12.2009. MK apstiprināja Rīcības plānu par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015. gadā. Iesaistot nozaru ekspertus, sociālos partnerus un nevalstisko sektoru, 2012. gadā notika plašas diskusijas par sešu mēnešu darba programmu. 24.06.2014. ES Padome apstiprināja valstu trio – Itālijas, Latvijas un Luksemburgas – programmu 18 mēnešiem. 21.10.2014. MK apstiprināja Latvijas prezidentūras ES Padomē sešu mēnešu darba programmas projektu, nosakot trīs prioritātes – konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa, iesaistīta Eiropa. Par prezidentūras logo tika izvēlēts dzirnakmens motīvs.

23.06.2016. Lielbritānijā notika referendums, kurā 51,9 % pilsoņu nobalsoja par izstāšanos no ES. 29.03.2017. Lielbritānijas valdība uzsāka Lisabonas līguma 50. pantā paredzēto procesu, lai izstātos no ES. 25.03.2017. ES 27 valstu un valdību vadītāji tikās Romā, kur ES 60. gadadienā parakstīja jaunu Romas deklarāciju, apņemoties kopīgi strādāt, lai gādātu par drošu, ekonomiski augošu un sociālu Eiropu.

Sagatavošanās process, lai kļūtu par ES un NATO dalībvalsti, bija liels stimuls daudzām nozīmīgām reformām valsts pārvaldē, ekonomikā un tautsaimniecībā. No neatkarības atjaunošanas līdz dalībai ES Latvija spēja radīt nepieciešamo tiesisko ietvaru modernai valsts pārvaldei, stiprināt tās administratīvo kapacitāti, kā arī pārvarēt ekonomisko transformāciju – pāriet no centralizētas plānveida ekonomikas uz atvērtu tirgus ekonomiku. Pēc neatkarības atjaunošanas valdības darba kārtību noteica centriski labējas koalīcijas valdības, kuru izvirzītie mērķi sakrita – dalība ES un NATO. Nozīmīga loma šajā procesā bija toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, pēc kura iniciatīvas 6. Saeimā ievēlēto politisko partiju līderi 14.10.1995. Jūrmalā parakstīja kopīgu deklarāciju par Latvijas integrāciju ES.

Pēc iestāšanās ES Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu. Latvijas nominālais IKP 2004.–2007. gadā pieauga par 33 %, 2006. gadā sasniedza 12 % kāpumu. Globālās finanšu krīzes ietekmē no 2008. gada 2. ceturkšņa līdz 2010. gada 2. ceturksnim Latvijas IKP samazinājās par 25 %, vislielākais kritums bija 2009. gadā – 18 %. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā – 2010. gada 1. ceturksnī tas sasniedza 20,5 %. 2010. gada sākumā pamazām uzlabojās visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. 3. ceturksnī tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9 %) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Ekonomisko izaugsmi veicināja eksports, kas 2010. gadā pieauga par 30 %, un ražošana, kas pieauga par 14 %. 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 43 % no ES valstu vidējā līmeņa, 2015. gadā – 64%.

ES integrācijas procesā iesaistītas vairākas valsts institūcijas. Saeimas Eiropas lietu komisija izveidota 16.11.1995., lai saskaņotu likumdošanu ar ES tiesību aktiem, un no 2001. gada tā pārstāv Saeimu ES jautājumos, no 2004. gada izskata un apstiprina nacionālās pozīcijas ES jautājumos. No 2011. gada saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram jāsniedz ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto ES jautājumos.

1995.–2004. gadā Ministru prezidenta vadībā darbojās Eiropas Integrācijas padome. Tās mērķis bija veidot un sekmēt vienotas politikas īstenošanu Latvijas integrācijai ES. Lai koordinētu Latvijas integrāciju ES, 11.11.1994. izveidoja Eiropas integrācijas biroju, kas 01.12.2003. tika reorganizēts, un tā funkcijas nodotas Valsts kancelejas Eiropas lietu birojam. Kopš 01.02.2005. ES politikas koordinēšana nodota Ārlietu ministrijai (ĀM). 19.10.1999. izveidota LR iestāšanās ES sarunu delegācija ārlietu ministra vadībā, kuru atbalstīja ĀM iestāšanās ES sarunu sagatavošanās grupa, vēlāk ĀM iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāts. 23.12.1997. apstiprināts Vecāko amatpersonu sanāksmes ES integrācijas jautājumos nolikums, kura mērķis ir sekmēt starpministriju sadarbību, lai īstenotu vienotu politiku Latvijas integrācijai ES visos valsts pārvaldes institūciju līmeņos. 05.10.2004. tā pārveidota par Vecāko amatpersonu sanāksmi Eiropas Savienības jautājumos. Nacionālo pozīciju izstrādē aktīvi līdzdarbojas sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas.

Sabiedrības informēšanai par ES politiku 01.02.2005. izveidota Ministru padomes pārraudzībā esošā Eiropas Savienības informācijas aģentūra, no 01.01.2009. šī funkcija nodota Valsts kancelejai, vēlāk ĀM. 1997. gada aprīlī izveidota LR misija ES, kas 01.05.2004. ieguva LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES statusu.

Latvijas iestāšanās procesā ES nozīmīga loma bijusi Valsts prezidentiem G. Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai; Ministru prezidentiem Mārim Gailim, Guntaram Krastam, Andrim Šķēlem un Eināram Repšem; ārlietu ministriem Valdim Birkavam, Indulim Bērziņam un Sandrai Kalnietei, ilggadējam ĀM valsts sekretāram Mārim Riekstiņam. Latvijas prezidentūru ES Padomē sagatavoja un vadīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

12.06.2004. notika EP vēlēšanas, kurās pirmo reizi piedalījās arī 10 jauno ES dalībvalstu pilsoņi. No Latvijas ievēlēja deviņus deputātus. 2004. gada pavasarī tika izvirzīti pirmie Latvijas kandidāti amatiem ES institūcijās. Egils Levits kļuva par tiesnesi Eiropas Kopienas Tiesā (tagadējā Eiropas Savienības Tiesa), un Ingrīda Labucka – Pirmās instances tiesā (tagadējā Vispārējā tiesa), Igors Ludboržs – Revīzijas palātā. Eiropas Komisijas komisāra amatu ieguvuši: Sandra Kalniete – lauksaimniecības politika (2003–2004), Andris Piebalgs – enerģētikas politika (2004–2009) un attīstības palīdzības politika (2009–2014), Valdis Dombrovskis – Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos kopš 2014. gada.

Ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki ES: Juris Kanels (1993–1998), Andris Piebalgs (1998–2003), Andris Ķesteris – LR iestāšanās ES sarunu vadītājs (1999–2003), pirmais LR pastāvīgais pārstāvis ES (2003–2004), Eduards Stiprais – ĀM iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs, iestāšanās ES sarunu vadītāja vietnieks (1999–2004), LR pastāvīgais pārstāvis ES (2004–2007); Latvijas pastāvīgie pārstāvji ES: Normunds Popens (2007–2011), Ilze Juhansone (2011–2015), Sanita Pavļuta-Deslandes (kopš 2015).