Lai arī Eiropas Parlaments pirmo politisko rezolūciju par atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarībai pieņēma jau 13.01.1983., Baltijas valstu ceļš uz dalību ES sākotnēji Rietumvalstīs un Eiropas institūcijās tika uztverts atturīgi. 27.08.1991. EK atzina Baltijas valstu neatkarību. 28.01.1992. tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp LR un Eiropas Kopienām. 11.05.1992. Latvija un Eiropas Ekonomiskā kopiena (EEK) noslēdza Līgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, vēlāk to aizstāja 18.07.1994. parakstītais Līgums par brīvo tirdzniecību. Šie līgumi bija vērsti uz tirgus atvēršanu, pakāpenisku ievedmuitas atcelšanu un brīvās tirdzniecības plūsmu nodrošināšanu starp Latviju un EKK, taču tajos nebija iekļauta apņemšanās virzīties uz nākamo attiecību stadiju – asociācijas izveidošanu ar EEK. 06.1993. Eiropadome apstiprināja prasības (t. s. Kopenhāgenas kritērijus) jaunajām kandidātvalstīm, lai tās varētu iestāties ES. 12.1994. Eiropadome apstiprināja jauno kandidātvalstu pirmsiestāšanās stratēģiju. 07.04.1995. Saeima pieņēma Latvijas Republikas ārpolitikas koncepciju un definēja prioritātes – integrācija ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (North Atlantic Treaty Organization, NATO). 12.06.1995. Latvija un ES parakstīja Eiropas Asociācijas līgumu, kas stājās spēkā 02.1998. Eiropadome 06.1995. pieņēma “Balto grāmatu” (White Paper) likumdošanas saskaņošanai, nosakot pamatpasākumus ES kandidātvalstīm visās iekšējā tirgus nozarēs un secību, kādā veicama likumdošanas tuvināšana ES likumdošanai. Tas veidoja pamatu likumdošanas salīdzināšanai, izvērtēšanai un pielāgošanai ES likumdošanas kopumam (acquis), 31 sarunu sadaļas atvēršanai un noslēgšanai, kā arī sarunām par nepieciešamajiem pārejas periodiem. 13.10.1995. tika parakstīts pieteikums par Latvijas uzņemšanu ES. 12.1995. Eiropadome uzdeva Eiropas Komisijai sagatavot atzinumus par visām jaunajām kandidātvalstīm, t. sk. Latviju, un to atbilstību uzņemšanas kritērijiem.
18.12.1996. Ministru kabinets (MK) apstiprināja pirmo Nacionālo programmu integrācijai ES. 16.07.1997. EK pieņēma ES paplašināšanās stratēģiju “Darba kārtība 2000” (Agenda 2000) un publicēja atzinumus par desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm. 26.08.1997. MK apstiprināja memorandu par EK pausto viedokli par Latviju un rīcības programmu, lai uzlabotu darbu integrācijai ES. Eiropadome 12.1997. apstiprināja 10 kandidātvalstu iekļaušanu ES pievienošanās procesā, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijas par pievienošanās sarunu sākšanu ar sešām kandidātvalstīm (Čehiju, Igauniju, Kipru, Poliju, Slovēniju un Ungāriju; Latvija netika iekļauta 1. kārtā). 23.02.1998. Briselē notika pirmā Latvijas un ES Asociācijas padomes sēde. 13.10.1999. EK ikgadējā progresa ziņojumā par ES kandidātvalstīm rekomendēja sākt sarunas ar Latviju. Eiropadome 12.1999. pieņēma lēmumu par sarunu sākšanu ar Latviju. 09.10.2002. EK publicēja pēdējos progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un rekomendēja ES dalībvalstīm noslēgt pievienošanās sarunas ar 10 kandidātvalstīm, t. sk. Latviju. 11.2002. ārkārtas sēdē ES Padome apstiprināja ES apņemšanos pabeigt iestāšanās sarunas ar 10 ES kandidātvalstīm un 04.2003. parakstīt iestāšanās līgumu. 12.2002. Eiropadomē (Kopenhāgenā) tika noslēgtas pievienošanās sarunas ar ES, t. sk. Latviju. 16.04.2003. Atēnās tika parakstīts Līgums par pievienošanos ES. No 01.05.2003. jaunās dalībvalstis, t. sk. Latvija, ieguva iespēju piedalīties ES institūciju darbā novērotāja statusā. 08.05.2003. Saeima apstiprināja izmaiņas LR Satversmē, un 20.09.2003. Latvijā notika tautas nobalsošana par iestāšanos ES. Referendumā “par” nobalsoja 66,97 %, “pret” 32,26 %, piedaloties 71,49 % Latvijas balsstiesīgo. 30.10.2003. Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES. 01.05.2004. Latvija kļuva par ES dalībvalsti.

Eiropadomes sanāksme. No kreisās: Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi (Romano Prodi), Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, LR Ministru prezidents Einars Repše. Kopenhāgena, 12.−13.12.2002.
Fotogrāfs Fernāns Votijs (Fernand Wauthy). Avots: Eiropas Kopienas; Eiropas Komisijas Audiovizuālais dienests, 2002.