Latvija atrodas ziemeļu puslodē, austrumos no sākummeridiāna (nulles) jeb Griničas (Lielbritānijā) meridiāna, starp 20°58’ un 28°14’ garuma grādiem un 55°40’ un 58°05’ platuma grādiems. Apmēram 35 % no Latvijas teritorijas atrodas tuvāk par 50 km no Baltijas jūras vai Rīgas līča krasta līnijas. Jūras klātbūtne, atmosfēras cirkulācijas īpatnības, kā arī reljefa īpatnības nosaka klimatiskos un laikapstākļus. Latvijai raksturīgi mazi reljefa absolūtie un relatīvie augstumi, sadrumstalota ainavu mozaīka un augšņu sega.
Kopš 12. gs. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis vairākkārtīgi bijis viens no iemesliem kaimiņvalstu (Krievijas, Vācijas, Polijas un Zviedrijas) teritoriālajai ekspansijai un teritorijas integrācijai citu valstu pakļautībā. 1918. gadā nodibinot Latvijas valsti un 1991. gadā atjaunojot tās neatkarību, pasaulē notika ģeopolitiskās situācijas maiņa un valsts veidošanās un pārveidošanās procesi.
Mūsdienās Latvija ir nozīmīgāko starpvalstu organizāciju dalībvalsts, ir aktīva reģionāla dalībniece Baltijas jūras reģiona organizācijās, pārrobežu un transnacionālajā sadarbībā.
Latvija Eiropā.