Latvijas teritorijā tautas skaitīšana pirmo reizi notika 1897. gadā. Tās dati liecina, ka vislabvēlīgākais samērs starp vīriešu un sieviešu skaitu Latvijas teritorijā bija 19. gs. beigās, kad vīriešu skaits (49 %) bija gandrīz vienāds ar sieviešu skaitu. Pirmā pasaules kara rezultātā ne tikai ievērojami samazinājās iedzīvotāju kopskaits, bet palielinājās arī disproporcija starp vīriešu un sieviešu skaitu (vīriešu īpatsvars 1920. gadā bija tikai 45,2 %). Pirmskara Latvijas Republikas 20 gados šī disproporcija nedaudz samazinājās: vīriešu īpatsvars bija pieaudzis līdz 47,0 % pirms Otrā pasaules kara.
Otrais pasaules karš vēl lielākā mērā nekā Pirmais pasaules karš pasliktināja dzimumu skaitliskās attiecības. Vēl 1959. gadā ‒ 15 gadus pēc kara beigām ‒ sieviešu kopskaits par 252 000 pārsniedza vīriešu kopskaitu, bet vīriešu īpatsvars Latvijā (43,9 %) bija viens no viszemākajiem pasaulē (1. tabula).
| 1. tabula | |||||
| Vīriešu un sieviešu skaita pārmaiņas Latvijā 1897.‒2017. gadā | |||||
| Gadi | Visi iedzīvotāji (tūkstoši cilvēku) | Tajā skaitā | Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, % | Sieviešu skaits uz 1000 vīriešiem | |
| vīrieši | sievietes | ||||
| 09.02.1897. | 1929 | 946 | 983 | 49,0 | 1039 |
| 14.06.1920. | 1596 | 722 | 874 | 45,2 | 1211 |
| 12.03.1935. | 1906 | 891 | 1015 | 46,7 | 1140 |
| 15.01.1959. | 2080 | 914 | 1166 | 43,9 | 1277 |
| 12.01.1989. | 2667 | 1239 | 1428 | 46,5 | 1152 |
| 01.01.2011. | 2075 | 948 | 1127 | 45,7 | 1189 |
| 01.01.2017. | 1950 | 896 | 1054 | 45,9 | 1177 |
| Avots: Zvidriņš, P., Demogrāfija. Rīga, 2003; Centrālā statistikas pārvade. | |||||
Miera laika apstākļos skaitliskās attiecības starp vīriešiem un sievietēm pamazām izlīdzinājās. 1989. gadā sieviešu absolūtais pārsvars saruka līdz 189 000, turklāt vecumā līdz 50 gadiem vīriešu un sieviešu kopskaits jau bija līdzīgs. Tomēr pēc 1989. gada vīriešu īpatsvars atkal pazeminājās. Disproporcijas palielināšanās Latvijā saistīta ar kara sekām, vīriešu augstāko mirstību (mūža ilgums vīriešiem ir par 9‒11 gadiem mazāks nekā sievietēm; 1993.‒1995. gadā šī starpība pārsniedza 12 gadus), dzimstības krasu samazināšanos 20. gs. 90. gados un saglabāšanos zemā līmenī turpmākajos gados (jaundzimušo skaitā prevalēja zēni, bet pazeminātas dzimstības apstākļos saruka to īpatsvars visu iedzīvotāju kopskaitā). Daļēji dzimumu disproporcijas pastiprināšanos sekmēja arī vīriešu paaugstinātā izceļošana, sevišķi 90. gadu sākumā, kad Latviju atstāja daudzi bijušās padomju armijas kontingenti un militārā personāla ģimenes locekļi.
