Pašreizējais stāvoklis Aprēķini rāda, ka Latvijā 1990.‒2015. gadā piedzimis 304,1 tūkstotis zēnu un 288,9 tūkstoši meiteņu jeb 105,3 zēni uz 100 meitenēm.
Summārā dzimstības koeficienta un atražošanās bruto koeficienta aprēķinu ilustrācijai izmantoti dati par 2015. un 2011. gadu, kad bija pēdējās desmitgades viszemākais dzimstības līmenis (skat. 2. tabulu).
2. tabula. |
Dzimstības vecumkoeficienti 2011. un 2015. gadā (uz 1000 sieviešu attiecīgajā vecumā) |
Gads | Vecums, gadi | Koeficientu summa | Meiteņu īpatsvars (δ) dzimušo kopskaitā |
15‒19 | 20‒24 | 25–29 | 30‒34 | 35‒39 | 40‒44 | 45‒49 |
2011 | 19,72 | 55,76 | 84,76 | 67,99 | 32,61 | 7,20 | 0,23 | 268,27 | 0,487 |
2015 | 18,10 | 64,35 | 103,24 | 93,84 | 49,96 | 11,26 | 0,68 | 341,43 | 0,479 |
Avots: Zvidriņš, P., Demogrāfija, Rīga, 2016. Autora veidota. |
Paaudžu nomaiņai nepieciešams, lai atražošanās neto koeficients nebūtu mazāks par viens. Pretējā gadījumā atražošanās režīms nebūs pietiekams, lai meitu paaudze skaitliski nomainītu māšu paaudzi. Turpretim tad, ja neto koeficients ir lielāks par viens, paaudžu nomaiņa notiks vairāk vai mazāk paplašinātā apjomā ‒ katra jaunākā sieviešu vecumgrupa skaitliski būs lielāka par attiecīgo vecākās paaudzes grupu. Latvijā atražošanās neto koeficients lielāks par viens pēdējo reizi bija 1986.‒1988. gadā (skat. 2. attēlu).
Mirstības pazemināšanās rezultātā samazinās atšķirība starp bruto un neto atražošanās koeficientiem. Latvijā 1990.‒1995. gadā bruto koeficients pārsniedza neto koeficientu par 2,5 %‒3,0 %, bet 2010.‒2015. gadā starpība samazinājusies līdz 1,0 %‒1,5 %.
3. tabula |
Iedzīvotāju atražošanās rādītāji 1990.‒2015. gadā |
| Summārais dzimstības koeficients | Atražošanās bruto koeficients | Atražošanās neto koeficients |
1990 | 2,04 | 0,98 | 0,96 |
1995 | 1,27 | 0,61 | 0,59 |
2000 | 1,24 | 0,61 | 0,59 |
2005 | 1,38 | 0,68 | 0,66 |
2010 | 1,36 | 0,66 | 0,65 |
2015 | 1,71 | 0,82 | 0,81 |
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. |
Latvijā kopš 20. gs. 90. gadu sākuma raksturīga sašaurināta paaudžu nomaiņa. Tās iemesls ir zema, paaudžu vienkāršai nomaiņai nepietiekama dzimstība. Summārais dzimstības koeficients liecina par vienkāršai paaudžu nomaiņai nepietiekamu dzimstības līmeni arī visos sešos Latvijas statistiskajos reģionos un visās deviņās republikas pilsētās. Relatīvi labvēlīgāka situācija 2015. gadā bija Pierīgas reģionā (1,878), Jūrmalā (1,900) un Liepājā (1,887), bet viszemākais summārais koeficients bija Rīgā (1,599) un Latgales reģionā (1,600).
Kalendārajos gados aprēķinātie atražošanās koeficienti var būt pakļauti strukturālām ietekmēm, ja vienlaikus dažādās paaudzēs norisinās agrāk atlikto dzimstību realizācija vai dzimstības atlikšana kādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē. To apstiprina Latvijas situācija 20. gs. 90. gados un 2008.‒2010. gada ekonomiskās krīzes periodā, kad dzimstības un atražošanās rādītāji strauji pazeminājās līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Vēlāk, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, paaugstinājās arī iedzīvotāju atražošanās rādītāji.
Izplatīts veids, kā uzzināt atražošanās līmeni reālajām paaudzēm, ir tautas skaitīšanas vai speciālos apsekojumos iekļauti jautājumi sievietēm par dzimušo bērnu skaitu. Latvijā šādi jautājumi bija 1989. gada tautas skaitīšanā un 2000. gada tautas skaitīšanā, kā arī 1995. gadā veiktajā ģimenes un dzimstības apsekojumā. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem redzams, ka neviena sieviešu reālā paaudze nebija sasniegusi vienkāršai atražošanai nepieciešamo dzimušo skaitu. 20. gs. 30. gados dzimušajām sievietēm vidējais bērnu skaits bija 1,5‒1,6; 40. gados dzimušajām 1,6 bērni un 50. gados dzimušajām 1,6‒1,7 bērni.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām latviešiem bērnu ir vairāk nekā krieviem. Saskaņā ar 1995. gada ģimenes un dzimstības apsekojuma datiem latvietēm 40‒49 gadu vecumā vidēji bija 1,91 bērns, krievietēm – 1,61. Šo sakarību apstiprina arī ikgadējie dzimstības dati etniskajā skatījumā.
4. tabula. |
Dzimstības vecumkoeficienti (vidēji gadā uz 1000 sieviešu) un summārais koeficients |
Gadi | Vecums, gadi | Summārais dzimstības koeficients |
15‒19 | 20‒24 | 25–29 | 30‒34 | 35‒39 | 40‒44 | 45‒49 |
1971‒1975 | 27,9 | 149,4 | 115,8 | 67,7 | 31,1 | 7,1 | 0,4 | 2,00 |
1976‒1980 | 34,4 | 150,2 | 105,8 | 56,2 | 24,9 | 5,9 | 0,3 | 1,89 |
1981‒1985 | 40,7 | 165,2 | 114,4 | 59,3 | 24,5 | 5,3 | 0,3 | 2,05 |
1986‒1990 | 45,0 | 172,2 | 115,2 | 61,8 | 26,0 | 5,7 | 0,3 | 2,13 |
1991‒1995 | 41,5 | 125,5 | 82,4 | 40,8 | 17,4 | 4,1 | 0,2 | 1,56 |
1996‒2000 | 21,9 | 83,1 | 71,1 | 37,5 | 15,9 | 3,9 | 0,2 | 1,17 |
2001‒2005 | 21,8 | 76,5 | 82,0 | 51,6 | 21,6 | 4,6 | 0,2 | 1,29 |
2006‒2010 | 22,9 | 71,3 | 95,8 | 67,8 | 31,7 | 6,8 | 0,3 | 1,48 |
2011‒2015 | 19,6 | 60,5 | 96,1 | 80,2 | 41,4 | 9,1 | 0,4 | 1,54 |
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. |
Reālo paaudžu skatījumā var apkopot arī kalendārajiem gadiem (nosacītajām paaudzēm) rēķinātos dzimstības koeficientus. 4. tabulā attēloti dzimstības vecumkoeficienti laika posmam no 1971. līdz 2015. gadam apkopojumā pa pieciem gadiem un piecgadīgiem vecuma intervāliem. Horizontālā skatījumā pēdējā ailē redzams summārais dzimstības koeficients, kas rāda vislabvēlīgāko situāciju 80. gados un viszemāko atražošanās līmeni 90. gadu otrajā pusē.
Šos pašus vecumkoeficientus iespējams apkopot arī reālo paaudžu (kohortu) skatījumā. Piemēram, sieviešu kohorta, kura 1971.‒1975. gadā bija vecumā 15‒19 gadi, nākamajā vecuma grupā 20‒24 gadi bija 1976.‒1980. gadā, 25‒29 gadi – 1981.‒1985. gadā. Aprēķini rāda, ka arī nākamajām divām kohortām, kurām dzimstība raksturota, sākot ar 1976.‒1980. un 1981.‒1985. gadu, summārais koeficients (attiecīgi 1,88 un 1,81) ir zemāks par atražošanai nepieciešamo minimālo līmeni.
Reālo paaudžu skatījumā dzimstības līmeņa svārstības ir mazāk izteiktas nekā nosacīto paaudžu (kalendāro gadu) skatījumā.