Pētījumā bieži nepieciešams iegūt ticamu informāciju par liela apjoma personu kopumu vai par masveida parādībām – tūkstošiem vai pat miljoniem vienību. Apsekojums ļauj apkopot informāciju, kas administratīvajos datos nav pieejama, piemēram, iedzīvotāju subjektīvais viedoklis par veselību, labklājību, vēlamo bērnu skaitu ģimenē un tamlīdzīgi.

Pilnā apsekojumā dati tiek apkopoti par visām kopuma vienībām. Par šāda veida apsekojumu tiek uzskatīta tautas skaitīšana, kad uz noteiktu brīdi tiek apkopota informācija par visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šādi apsekojumi ir dārgi un laikietilpīgi. Gadījumos, kad kopumu veido liels vienību skaits (piemēram, valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits vecumā 15–74 gadi), kur veikt pilnīgu novērojumu jeb apsekojumu ir sarežģīti, tiek meklēti paņēmieni, kur, izmantojot zinātniski pamatotas metodes, tiek novērota tikai zināma daļa interesējošā kopuma objektu. Veidojot kopumu reprezentējošu izlasi, iegūst visu kopumu raksturojošu informāciju. Šajā gadījumā tiek veikts izlasveida apsekojums. Apsekojuma izlases vienība var būt gan persona (tiek atlasītas un apsekotas noteiktas personas), gan mājsaimniecība (tiek atlasītas mājsaimniecības, un jautājumi tiek uzdoti par visiem mājsaimniecības locekļiem). Izlase var būt gan 1000 vienību, gan 10 000 un vairāk, atkarībā no kopuma lieluma, kuru reprezentē izlases vienības, gan no apsekojuma kvalitātes prasībām.

Demogrāfiskie apsekojumi tiek organizēti, lai pētītu demogrāfiskos procesus, demogrāfisko izmaiņu cēloņus un sekas (piemēram, dzimstības likumsakarības, iedzīvotāju ideālus un vēlmes ģimenes veidošanā vai migrācijas cēloņus). Daudzās valstīs demogrāfiskie apsekojumi tiek veikti kopā ar veselības apsekojumiem vai arī papildu demogrāfiskie jautājumi tiek ietverti tautas skaitīšanā. Diezgan plaši šāda veida apsekojumi tiek veikti jaunattīstības valstīs, īpaši Āfrikā, kur finansējums parasti tiek saņemts no starptautiskajām organizācijām.

Nozīmīgākais demogrāfiskais apsekojums mūsdienās ir Paaudžu un dzimumu apsekojums (Generations and Gender Survey, GGS), kura mērķis ir uzlabot izpratni par demogrāfisko un sociālo attīstību, faktoriem, kas ietekmē šo attīstību, īpašu uzmanību pievēršot attiecībām starp bērniem un vecākiem (paaudzēm) un attiecībām starp partneriem. Apsekojumu veic Eiropas valstīs, Austrālijā, Japānā. Tas ir paneļveida apsekojums – apsekojumā tiek sekots personai laika gaitā, tiek aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 79 gadiem vismaz trīs viļņos, ar trīs gadu intervālu starp viļņiem. Būtisks aspekts ir apsekojuma salīdzināmība ar Dzimstības un ģimeņu apsekojumu (Fertility and Family Survey, FFS), kas tika veikts 20. gs. 90. gados.

Tā kā demogrāfiskos apsekojumus valstis organizē arvien retāk, nepieciešamos datus, kas izmantojami demogrāfisko procesu analīzei, ir iespējams iegūst arī statistiskajos apsekojumos, kuru pamatmērķis nav demogrāfisko procesu analīze, bet to norise ir regulāra un noteikta ar Eiropas Savienības (European Union) tiesību aktiem. Apsekojumi ietver pamatjautājumus, tai skaitā demogrāfiskos rādītājus, kam tiek pievienoti papildu jautājumi par aktuālām tēmām – ģimeni, migrāciju un tamlīdzīgi.

Nozīmīgākie statistiskie apsekojumi mūsdienās ir Darbaspēka apsekojums (Labour Force Survey, LFS), “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-Statistics on Income and Living Conditions, EU-SILC), Mājsaimniecību budžeta apsekojums (Household Budget Survey, HBS), Pieaugušo izglītības apsekojums (Adult Education Survey, AES) un Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums (European Health Interview Survey, EHIS).

Darbaspēka apsekojums ir lielākais Eiropas mājsaimniecību izlasveida apsekojums, kas notiek nepārtraukti. Darbaspēka apsekojuma galvenais mērķis ir iegūt informāciju par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti (nodarbinātību un bezdarbu), raksturot darbaspēku pēc demogrāfiskajām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa), kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, profesijām un citus rādītājus par darba tirgu. Apsekojumā papildus var tikt iekļauti arī jautājumi par migrāciju, migrantu iekļaušanos darba tirgū.

Šobrīd apsekojuma norisi Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka vairākas šim mērķim izstrādātas regulas, tādējādi nodrošinot datu regularitāti, salīdzināmību, kvalitāti Eiropas Savienības ietvaros. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, valstis izmanto vienotus jēdzienus un definīcijas, ievēro Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour Organization) vadlīnijas, izmanto vienotas starptautiskās klasifikācijas (NACE, ISCO, ISCED, NUTS), apkopo informāciju par vienotiem rādītājiem.

“Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” ir ikgadējs mājsaimniecību izlasveida apsekojums. EU-SILC ir Eiropas Savienības apsekojums, kas tiek īstenots visās Eiropas Savienības dalībvalstīs (atbilstoši šim mērķim izstrādātām regulām). Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par iedzīvotāju dzīves apstākļiem (ienākumiem, mājokli, nodarbinātību, veselību u. c.), materiālo nenodrošinātību, monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatoriem, analizējot datus arī pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm – dzimuma, vecuma, ģimenes stāvokļa, valstiskās piederības un citām.

Apsekojums tika sākts 2003. gadā sešās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Norvēģijā. 2004. gadā apsekojums aptvēra 15 dalībvalstis un, sākot ar 2005. gadu, jau visas tā laika ES-25 dalībvalstis, kā arī Norvēģiju un Islandi.

Mājsaimniecību budžeta apsekojums ir mājsaimniecību izlasveida apsekojums, kur galvenais uzsvars tiek likts uz privāto mājsaimniecību izdevumiem par precēm un pakalpojumiem. Līdzīgi kā citos statistiskajos apsekojumos, dati tiek apkopoti arī par dažādām demogrāfiskajām pazīmēm. Apsekojumu veic gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan valstis ārpus Eiropas Savienības. Apsekojuma datus izmanto svarīgiem makroekonomiskiem rādītājiem, piemēram, patēriņa cenu indeksiem (izmantoti kā inflācijas rādītāji) un nacionālajiem kontiem.

Lai gan apsekojums tiek veikts Eiropas Savienības dalībvalstīs, tā dizains, aptvērums, izmantotās metodes atšķiras. Apsekojums netiek reglamentēts ar Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktiem, bet tikai Eiropas Savienības statistikas biroja (EUROSTAT) izstrādātām rekomendācijām.

Apsekojums sākts vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu jau 20. gs. 60. gadu sākumā. EUROSTAT apkopojis un publicējis apsekojuma datus ik pa pieciem gadiem kopš 1988. gada.

Pieaugušo izglītības apsekojums ir personu izlasveida apsekojums, kur personām tiek jautāts par viņu dalību izglītības pasākumos (formālā, neformālā un ikdienas izglītībā). Apsekojuma mērķauditoriju veido cilvēki vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Līdzīgi kā citos statistikajos apsekojumos, dati tiek apkopoti arī par dažādām demogrāfiskajām pazīmēm. Apsekojums notiek reizi piecos gados.

Pirmais apsekojums notika no 2005. gada līdz 2008. gadam 29 valstīs – Eiropas Savienības dalībvalstīs, kandidātvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (European Free Trade Association) valstīs. Šobrīd apsekojuma norisi Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka šim mērķim izstrādāta regula, tādējādi nodrošinot datu salīdzināmību, kvalitāti Eiropas Savienības ietvaros.

Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums sniedz informāciju par iedzīvotāju veselības stāvokli un citām ar veselību saistītām tēmām, pamatojoties uz iedzīvotāju sniegtajām atbildēm, tādējādi ļaujot sagatavot datus par iedzīvotāju subjektīvo skatījumu par veselības stāvokli, tai skaitā pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm. Apsekojumu veic visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ik pēc pieciem gadiem. Apsekojuma norisi Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka šim mērķim izstrādāta regula, tādējādi nodrošinot datu salīdzināmību, kvalitāti ES ietvaros.

Pirmo reizi apsekojums tika veikts 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs un tika īstenots no 2006. līdz 2009. gadam. No 2013. gada līdz 2015. gadam apsekojums tika veikts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar regulu.

Lielākais un senākais apsekojums – tautas skaitīšana – veikts jau Senajā Ēģiptē, Romā, Babilonijā, Ķīnā u. c.), tomēr pirmie izlasveida apsekojumi, kuros datu sagatavošanai izmantotas matemātiskās metodes (reprezentatīvas izlases izveide, iegūto datu vispārināšana u. tml.), tika veikti tikai 20. gs. sākumā.

20. gs. vidū tika sākta demogrāfisko apsekojumu veikšana – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un vairākās valstīs Eiropā. Tomēr būtiska nozīme ir datu starptautiskai salīdzināmībai, apsekojumu veikšanai dažādās valstīs pēc vienotas metodoloģijas, tādējādi ļaujot izdarīt plašākus, vispārīgākus secinājumus. Pirmais globālais demogrāfiskais apsekojums ir Starptautiskā Statistikas institūta (International Statistical Institute, ISI) no 1973. līdz 1984. gadam organizētais demogrāfiskais apsekojums, kurā piedalījās 66 valstis (dažas lielās valstis, kā Ķīna, Indija, Brazīlija un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) nepiedalījās) – Vispasaules dzimstības apsekojums (World Fertility Survey, WFS). Apsekojumā tika apkopota informācija par faktoriem, kas ietekmē dzimstību. 90. gados Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) Eiropas Ekonomikas komisija (Economic Commission for Europe, ECE) veica dzimstības un ģimeņu apsekojumu 24 valstīs (galvenokārt Eiropā). Apsekojumā tika analizētas dzimstības un ģimenes struktūras izmaiņas.

Būtiska nozīme sociālo un demogrāfisko procesu norises analīzē ir statistiskajiem apsekojumiem. Pirmie statistiskie izlasveida apsekojumi, kuros izmantotas matemātiskās metodes, veikti, sākot ar 20. gs. sākumu.

Viens no šā brīža lielākajiem apsekojumiem Eiropā – darbaspēka apsekojums – daudzās valstīs sākts jau 20. gs. 50.–60. gados. Mūsdienās lielāko daļu apsekojumu, kas noris Eiropas Savienībā, reglamentē atbilstošā apsekojuma regulas.

Valsts var veikt arī apsekojumu valstiski būtiska jautājuma, problēmas analīzei. Tomēr šādā gadījumā datu salīdzināmība ar citām valstīm būs ierobežota.

Apsekojumu dati ir būtisks datu avots politikas plānošanā. Demogrāfisko un statistisko apsekojumu dati tiek plaši pielietoti labklājības jomā (vērtējot un plānojot pabalstu un pensiju sistēmu, nodarbinātības pasākumus, bezdarbu, dzimumu līdztiesību u. c.), demogrāfisko un ekonomisko procesu analīzē un prognozēšanā, tai skaitā reģionālā aspektā. Apsekojumi, kas veikti pēc starptautiskām rekomendācijām un metodoloģijas, sniedz iespēju salīdzināt valsts rādītājus plašākā mērogā, kā arī izdarīt globālus secinājumus, piemēram, Eiropas Savienības līmenī. Starptautiskās salīdzināmības nodrošināšanā būtiska nozīme ir starptautiskajām organizācijām, kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Pasaules Bankai (World Bank), EUROSTAT u. c., kas strādā pie vienotu definīciju, vienotas metodoloģijas izmantošanas, kā arī veic datu globālu analīzi.

Plaši apsekojumu datus izmanto zinātniskos pētījumos, analizējot dažādu faktoru korelāciju, prognozējot izmaiņu ietekmi uz sociālo procesu attīstību nākotnē. Vienotas metodoloģijas pielietošana dažādu valstu apsekojumos ļauj zinātniekiem veikt plašāka mēroga pētījumus, salīdzināt procesu norisi dažādās valstīs.