Īsa vēsture
iedzīvotāju izvietojums Latvijā
Latvijas apdzīvojuma sistēma veidojusies ilgstošā laika posmā dažādu vēsturisko notikumu rezultātā. Apdzīvoto vietu tipoloģisko daudzveidību nosaka apdzīvojuma vēsturiskā attīstība Latvijā. Līdz ar iedzīvotāju skaita un izvietojuma izmaiņām ir mainījies iedzīvotāju blīvums.
Saistītie šķirkļi
Liepāja. 2013. gads.
Satura rādītājs
Līdz 1918. gadam
Latvijas teritorijā apmetnēs cilvēki dzīvojuši jau 5‒3. gt. p. m. ē. Vēlākajos gadsimtos uz dabiskiem pauguriem būvētas nocietinātas pilis. Ap pilīm veidojās zemkopju, amatnieku un tirgotāju apdzīvotas vietas. Visstraujāk apdzīvotas vietas veidojās ap satiksmes ceļiem, upēm. Tiek vērtēts, ka iedzīvotāju blīvums 13. gs. tagadējā Latvijas teritorijā svārstījies 2,5‒3 cilvēki uz km2.
Latvijas teritorijas apdzīvojuma sistēmas aizsākumi meklējami 9.‒12. gs. 1201. gadā dibināta Rīga, kas pakāpeniski kļuva par politisko, reliģisko un ekonomisko centru un nozīmīgāko pilsētu tagadējās Latvijas apdzīvojuma sistēmā. Turpmākajā attīstībā Rīga saglabāja un nostiprināja savu centrālo lomu apdzīvojuma sistēmā. Nozīmīga Latvijas pilsētu vēsturiskajā attīstībā bija dalība Hanzā.
Mūsdienu urbanizācijas pirmsākumi Latvijas teritorijā aizsākās 19. gs. otrajā pusē. To ietekmēja rūpniecības un transporta – īpaši dzelzceļa tīkla un ostu – attīstība, kā arī dzimtbūšanas atcelšana un lielāka pārvietošanās brīvība lauku iedzīvotājiem. Latvijā sākās strauja pilsētu attīstība, kas turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam. Lai gan 1800.‒1914. gadā neveidojās jaunas pilsētas, urbanizācijas process norisinājās strauji un pilsētnieku īpatsvars šajā periodā pieauga no 7,3 % līdz 40,3 %. Rīgā šajā periodā iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz septiņas reizes, Liepājā pat deviņas reizes. Strauja pilsētu attīstība notika kopš 19. gs. 60. gadiem. Daugavpils un Liepāja šajā periodā pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Jelgavu.
1914. gadā pirms Pirmā pasaules kara Rīga bija kļuvusi par ievērojamu Baltijas reģiona rūpniecības un finanšu centru. Pilsētā atradās vairāki nozīmīgi rūpniecības objekti, un tā bija svarīga Krievijas Impērijas osta. 1914. gadā iedzīvotāju blīvums Latvijas teritorijā bija pieaudzis līdz 40 cilvēkiem uz km2, bet lauku apvidos tas bija 23 cilvēki uz km2.
1918.‒1940. gads
Pēc Pirmā pasaules kara muižu īpašumi tika sadalīti agrārās reformas rezultātā. Veidojās jaunsaimniecības, bet bijušie muižu centri bieži turpināja funkcionēt kā nozīmīgas lauku apdzīvotās vietas – pagasta centri.
Karadarbības un piespiedu migrācijas izraisītie iedzīvotāju zudumi, kā arī rūpniecības objektu evakuācija ievērojami ietekmēja pilsētās dzīvojošo skaitu. Iedzīvotāju blīvums Latvijā 1920. gadā bija samazinājies līdz 25 cilvēkiem uz km2, bet līdz 1939. gadā atkal pieaudzis līdz 31 cilvēkam uz km2. Lauku iedzīvotāju blīvums šajā periodā svārstījies no 18 līdz 20 cilvēkiem uz km2.
Salīdzinot ar laiku pirms Pirmā pasaules kara, 20. gs. 20. un 30. gados Latvijas apdzīvojumu raksturoja salīdzinoši zemāks urbanizācijas līmenis un lauku apdzīvojuma attīstība. Šajā periodā lielākajiem miestiem tika piešķirts pilsētas statuss (Auce, Krāslava u. c.). Visos Latvijas reģionos veidojās samērā blīvs mazpilsētu tīkls. 1920. gadā Latvijā bija 25 pilsētas, bet 1925. gadā jau 31 pilsēta. 1935 Latvijā bija 60 pilsētas, tai skaitā viena lielpilsēta, trīs vidējpilsētas ar iedzīvotāju skaitu 20‒100 tk, 29 mazpilsētas (2‒20 tk iedzīvotāju) un 26 sīkpilsētas, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedza 2 tk.
1935. gadā Latvijā bija 225960 lauku apdzīvoto vietu. 1936. gadā tikai 145 biezi apdzīvotās vietas lauku apvidos tika klasificētas par ciemiem, biezi apdzīvotu vietu skaits bija daudz lielāks, bet apdzīvojumā dominēja viensētas.
Latvijai raksturīga iedzīvotāju koncentrācija Rīgā un tās apkārtnē. To nosaka Rīgas kā Eiropas līmeņa metropoles vēsturiskā attīstība. Jau 1914. gadā Rīgā dzīvoja vairāk nekā 520 tk iedzīvotāju. Pēc lielo rūpniecības uzņēmumu evakuācijas uz Krievijas reģioniem un Pirmā pasaules kara postījumiem 1920. gadā Rīgā dzīvoja 185 tk iedzīvotāju, 1925. gadā 337 tk, savukārt 1939. gadā iedzīvotāju skaits Rīgā bija pieaudzis līdz 347 tk.
1941.‒1991. gads
Ievērojamākās pārmaiņas Latvijas apdzīvojuma sistēmu skāra pēc Otrā pasaules kara. Izmaiņas apdzīvojuma attīstībā noteica padomju industrializācijas politika un lauksaimniecības kolektivizācija centralizētās plānveida ekonomikas apstākļos. Rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumi tika izvietoti, nerēķinoties ar tirgus apstākļiem un ekonomisko izdevīgumu. Padomju okupācijas periodā liela nozīme apdzīvojuma sistēmas attīstībā bija administratīvajām funkcijām. Straujāk attīstījās apdzīvotās vietas ar rajona centra statusu. Būtiska apdzīvojuma sistēmas izmaiņu īpatnība bija lielā ārējās migrācijas ietekme, kas bija galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls. Arī lielākajos lauku apdzīvojuma centros ne tikai kolektivizācijas, bet ārējās migrācijas ietekmē pieauga iedzīvotāju skaits. Laukos notika apdzīvojuma koncentrācija, lauku centru (ciemu) veidošanās un viensētu tīkla degradācija. Tika atbalstīti 776 perspektīvie ciemi, lai nodrošinātu kopsaimniecību un valsts saimniecību vajadzības. Lielākā daļa lauku apdzīvoto vietu bija atsevišķas viensētas. 1959. gadā pastāvēja 118445 lauku apdzīvotās vietas. 1989. gadā to skaits bija sarucis līdz 64329. Dominēja lauku apdzīvotas vietas ar mazāk nekā pieciem iedzīvotājiem (73,9 %), bet apdzīvoto vietu skaita ar vairāk nekā 100 iedzīvotājiem īpatsvars bija tikai 1,5 %. Padomju okupācijas periodā līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu palielinājās arī iedzīvotāju blīvums Latvijā. 1950. gadā tas bija 30 cilvēki uz km2, 1970. gadā ‒ 39 cilvēki uz km2,1989. gadā jau 41,3 cilvēki uz km2. Padomju periodā tika forsēta industriālā attīstība, līdz ar to pieauga iedzīvotāju skaits pilsētās. 1939. gadā pilsētnieku īpatsvars bija 35 %, savukārt 1950. gadā jau 45 %, 1959. gadā ‒ 53%, bet 1989. gadā urbanizācijas rādītājs sasniedza 70,8 %. Iedzīvotāju skaits Rīgā 1989. gadā sasniedz jau 910 tk.
Padomju okupācijas periodā vairākkārt tika mainīts administratīvais dalījums. 1989. gadā pastāvēja 93 pilsēttipa apdzīvotās vietas. Pēc funkcijām tās tika iedalītas šādi: galvaspilsēta Rīga, ekonomisko reģionu centri (Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Jēkabpils, Valmiera un Gulbene), pārējo 18 rajonu centri, 30 vietējās nozīmes pilsētas, 37 pilsētciemati. Pēc juridiskā statusa bija 56 pilsētas, no tām septiņas republikas pakļautības pilsētas (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Jelgava un Jūrmala). 26 pilsētas bija rajona centri. Padomju okupācijas laikā tika uzbūvētas jaunas pilsētas (Aizkraukle (bijusī Stučka), Olaine) un pilsētciemati (Baloži, Vangaži, Ozolnieki, Kuprava).
Pašreizējais stāvoklis
Iedzīvotāju blīvums Latvijā 1991. gadā bija 41,2 cilvēki uz km2, savukārt 2000. gadā 36,8 cilv. uz km2.
Pēc neatkarības atjaunošanas tika pieņemts jauns administratīvo teritoriju izveidošanas un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas regulējums. Tas neparedzēja padomju okupācijas laikā izveidoto pilsētciematu pastāvēšanu. Tādējādi to statuss atbilstoši pašvaldību lēmumiem un katras konkrētās apdzīvotās vietas lielumam tika pārveidots par pilsētas vai ciema statusu. No 1989. gadā pastāvošajiem 37 pilsētciematiem 90. gadu sākumā šādi pilsētas statusu pieņēmuši 23 pilsētciemati. Pārējie kā lauku ciemi iekļāvās pagastu sastāvā.
Mūsdienu Latvijas apdzīvojumu veido dažāda lieluma pilsētas un lauku apdzīvotās vietas. Pēc administratīvās nozīmes pilsētas iedala galvaspilsētā (Rīga), astoņās republikas pilsētās un 67 novadu pilsētās. Galvaspilsētai un pārējām republikas pilsētām ir pašvaldības tiesības, bet pārējām 67 novada pilsētām ir novada teritoriālā iedalījuma vienības statuss.
2017. gada sākumā Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu veidoja 119 administratīvās teritorijas: deviņas republikas pilsētas (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Jelgava un Jūrmala, Valmiera un Jēkabpils) un 110 novadi. Kopš 2009 pēc administratīvi teritoriālās reformas vietējo pārvaldi veic 119 vietējā līmeņa pašvaldības. Rajonu centri un rajonu pilsētas, kas nav republikas nozīmes pilsētas, iekļāvās novadu administratīvajās teritorijās.
Latvijā pilsētas teritoriāli izvietotas samērā vienmērīgi ‒ uz 1000 km2 ir 1,2 pilsētas. Vidējais attālums starp pilsētām ir apmēram 26 km. 2017. gadā Latvijas pilsētu tīklu veidoja 76 pilsētas, kurās dzīvoja 68 % no valsts iedzīvotāju kopskaita. Šāds urbanizācijas līmenis pēdējo 25 gadu laikā ir nostabilizējies, neskatoties uz būtiskām iedzīvotāju skaita un pieauguma struktūras izmaiņām pilsētu un lauku apdzīvotajās vietās.
| Iedzīvotāju skaita un blīvuma izmaiņas Latvijas statistiskajos reģionos 1991. un 2017. gadā | |||||
| Statistiskais reģions | Iedzīvotāju skaits, tk. | Iedzīvotāju blīvums, cilvēki/km2 | |||
| 1991 | 2017 | izm., % | 1991 | 2017 | |
| Rīga | 900 | 641 | -28,8 | 2 962,0 | 2 109,9 |
| Pierīga | 378 | 365 | -3,5 | 37,3 | 36,0 |
| Vidzeme | 272 | 192 | -29,5 | 17,8 | 12,6 |
| Kurzeme | 366 | 246 | -32,6 | 26,9 | 18,1 |
| Zemgale | 320 | 235 | -26,4 | 29,8 | 21,9 |
| Latgale | 422 | 270 | -36,0 | 29,0 | 18,6 |
| Latvija kopā | 2 658 | 1 950 | -26,6 | 41,2 | 30,2 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde. | |||||
| Pilsētu sadalījums pēc iedzīvotāju skaita | |||||||
| Iedzīvotāju skaits, tk | Pilsētu skaits | ||||||
| 1897 | 1935 | 1959 | 1989 | 2000 | 2011 | 2017 | |
| > 500 | 0 | 0 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |
| 100‒499,9 | 1 | 1 | 0 | 2 | 1 | 0 | 0 |
| 50‒99,9 | 2 | 1 | 2 | 3 | 3 | 4 | 3 |
| 20‒49,9 | 1 | 2 | 4 | 6 | 5 | 5 | 6 |
| 5‒19,9 | 11 | 10 | 16 | 20 | 24 | 24 | 24 |
| 2‒4,9 | 3 | 19 | 24 | 17 | 24 | 20 | 17 |
| < 2 | 2 | 27 | 7 | 7 | 19 | 22 | 25 |
| Pilsētas | 20 | 60 | 54 | 56 | 77 | 76 | 76 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde. | |||||||
Būtiska Latvijas pilsētu tīkla īpatnība ir Rīgas dominējošā loma. Rīga ir vienīgā lielpilsēta ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 500 tk. Galvaspilsētā 2017. gadā dzīvoja 641 tk cilvēku jeb aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju. Rīgai ir ne tikai lielāka pilsēta Baltijas valstīs, bet arī nozīmīga Eiropas līmeņa metropole Baltijas jūras reģionā. Tai ir plašas funkcijas: saimnieciskās, nacionālās kultūras, politiski administratīvās, izglītības un zinātniski pētnieciskās, kā arī dažāda līmeņa, tai skaitā arī augsti specializētu pakalpojumu, funkcijas. Nākamās lielākas pilsētas – Daugavpils un Liepāja ‒ pēc iedzīvotāju skaita ir attiecīgi septiņas un deviņas reizes mazākas par galvaspilsētu. Tas norāda, ka Latvijas pilsētu tīkls ir izteikti monocentrisks. Vairāk par 50 tk iedzīvotāju ir arī Jelgavā.
2017. gada sākumā sešās Latvijas pilsētās iedzīvotāju skaits bija 20‒50 tk. Lielākā no tām bija Jūrmala. Šajā grupā ietilpst tādas republikas pilsētās kā Ventspils, Rēzekne, Valmiera un Jēkabpils, kā arī Ogre, kas atrodas Rīgas aglomerācijā.
Nākamajā pilsētu lieluma apakšgrupā ‒ 5‒20 tk iedzīvotāju ‒ ietilpst 24 Latvijas pilsētas. Visplašāko grupu veido mazās pilsētas ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 5 tk (42). Turklāt daļā no tām (25) iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 tk. Mazo pilsētu kategorijā vairums apdzīvoto vietu ir vietējie pakalpojumu centri. Tā ir raksturīga Latvijas pilsētu tīkla īpatnība. Turklāt mazpilsētas ir izkliedētas visā valsts teritorijā ar lielu to īpatsvaru Ziemeļlatvijā (Vidzemē), Liepājas apkārtnē un gar Daugavu. Vairākās mazpilsētās – Ainažos, Staicelē, Apē, Subatē, Piltenē, Durbē un Pāvilostā ‒ iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā nepārsniedza tūkstoti iedzīvotāju. 2017. gada sākumā mazākā Latvijas pilsēta bija Durbe ar tikai 508 iedzīvotājiem. Lai gan daudzās Latvijas pilsētās kopš 90. gadu sākuma iedzīvotāju skaits sarucis, pilsētas statusu zaudējusi tikai viena apdzīvotā vieta.
Pēc neatkarības atjaunošanas notikušās politiskās un sociāli ekonomiskās pārmaiņas būtiski nav veicinājušas Latvijas lauku apdzīvojuma ievērojamu samazināšanos. Iepriekšējā perioda perspektīvie ciemati tagad lauku ciemu statusā turpina pildīt lauku pagastu centru funkcijas, īstenojot administratīvās pārvaldes un atsevišķu pakalpojumu funkcijas. Lauku novadu un pagastu administratīvie centri lielākoties izvietoti lauku apdzīvotajās vietās – ciemos. Ārpus ciemiem saglabājas viensētu tīkls, kas gan pakāpeniski sarūk, pieaugot neapdzīvoto viensētu skaitam. Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija ir galvenais iemesls viensētu izzušanai. Valsts adrešu reģistrā kā adresācijas objekti 2016. gadā reģistrēti 6337 ciemi. Pēc adrešu reģistra datiem, vismazāk ciemu ir Zemgalē, Kurzemē un Pierīgā. Vislielākais ciemu skaits ir reģistrēts Latgalē. Latgale ir unikāla ar to, ka tur pastāvošā sādžu sistēma visu lauku pagasta teritoriju tradicionāli iedala sādžās neatkarīgi no tā, vai tur ir kompakts vai disperss apdzīvojums. Kopš 20. gs. vidus stabila bijusi tendence, ka lielās lauku apdzīvotās vietas straujāk veidojušās Rīgas ietekmes zonā – aglomerācijas robežās. Lielākie ciemi ir Mārupe, Ādaži, Ķekava, Iecava, Carnikava, Ozolnieki. Mūsdienās Rīgas aglomerācijas telpiski funkcionālā struktūra galvenokārt mainās suburbanizācijas ietekmē. Rīgas un attālāku reģionu iedzīvotāji dzīvesvietas izvēlas sev pievilcīgā vidē ārpus galvaspilsētas, bet aktīvi iesaistās darba un mācību svārstmigrācijā uz to. Suburbanizācijas iezīmes ir raksturīgas arī citu Latvijas lielāko pilsētu apkārtnē.
Vidējais iedzīvotāju blīvums Latvijas teritorijā 2017. gadā bija 30,2 cilvēki uz km2. Par valsts vidējo rādītāju augstāks iedzīvotāju blīvums ir ne tikai apdzīvojuma centros – pilsētās un ciemos ‒, bet arī Pierīgā. Rīgā ir arī augstākais iedzīvotāju blīvums – 2110 cilvēki uz km2. Iedzīvotāju blīvumā vērojamas reģionālas atšķirības: Zemgalē – 22 cilvēki uz km2, Kurzemē, Latgalē ‒ 19 cilvēki uz km2. Zemākais iedzīvotāju blīvums ‒ 13 cilvēki uz km2 ‒ ir Vidzemē. Novados zemākais iedzīvotāju blīvums ir Rucavas novadā ‒ četri cilvēki uz km2. Iedzīvotāju blīvums, salīdzinot ar 1991. gadu, ir samazinājies visos reģionos. Salīdzinot ar 1935. gada rādītājiem, tas visvairāk samazinājies Latgalē.
2017. gada sākumā 68,3 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pilsētās, no tiem gandrīz puse pilsētnieku jeb 48 % ‒ galvaspilsētā.
Prognozes nākotnei
Paredzams, ka līdz ar iedzīvotāju skaita sarukumu samazināsies arī iedzīvotāju blīvums valstī kopumā. Tāpat turpināsies iedzīvotāju koncentrācija valsts centrālajā daļā, Rīgā un tās apkārtnē.
| Pilsētu iedzīvotāju skaits Latvijā 1989.‒2017. gadā | |||||
|
| 1989 | 1991 | 2000 | 2011 | 2017 |
| Rīga | 910455 | 900455 | 764329 | 659418 | 641423 |
| Daugavpils | 124910 | 127482 | 115265 | 93588 | 84592 |
| Jelgava | 74105 | 72202 | 63652 | 59640 | 56743 |
| Jēkabpils | 30865 | 31252 | 27911 | 24672 | 22412 |
| Jūrmala | 60600 | 60416 | 55718 | 50952 | 48606 |
| Liepāja | 114486 | 113826 | 89448 | 76910 | 69443 |
| 42477 | 43032 | 39233 | 32422 | 28174 | |
| Valmiera | 29190 | 29601 | 27799 | 25226 | 22961 |
| 50646 | 49968 | 43928 | 38824 | 35362 | |
| Ainaži (Salacgrīvas novads) | 1257 | 1266 | 1112 | 866 | 711 |
| Aizkraukle (Aizkraukles novads) | 10100 | 10364 | 9123 | 7856 | 7132 |
| Aizpute (Aizputes novads) | 6199 | 6153 | 5823 | 4561 | 4237 |
| Aknīste (Aknīstes novads) | 1488 | 1503 | 1352 | 1143 | 1036 |
| Aloja (Alojas novads) | 1565 | 1575 | 1500 | 1238 | 1120 |
| Alūksne (Alūksnes novads) | 10913 | 10880 | 9509 | 8082 | 6930 |
| Ape (Apes novads) | 1637 | 1624 | 1381 | 984 | 876 |
| Auce (Auces novads) | 3347 | 3295 | 3212 | 2641 | 2343 |
| Baldone (Baldones novads) | 2058 | 1957 | 2078 | 2315 | 3766 |
| Baloži (Ķekavas novads) | 4050 | 4189 | 3977 | 6010 | 6240 |
| Balvi (Balvu novads) | 9340 | 9557 | 8693 | 7197 | 6334 |
| Bauska (Bauskas novads) | 11684 | 11893 | 10872 | 9538 | 8700 |
| Brocēni (Brocēnu novads) | 3724 | 3680 | 3609 | 3114 | 2779 |
| Cesvaine (Cesvaines novads) | 1970 | 21184 | 1880 | 1579 | 1410 |
| Cēsis (Cēsu novads) | 21123 | 1978 | 18775 | 16714 | 15293 |
| Dagda (Dagdas novads) | 3325 | 3278 | 2814 | 2387 | 2122 |
| Dobele (Dobeles novads) | 15023 | 15398 | 11609 | 10333 | 9272 |
| Durbe (Durbes novads) | 384 | 397 | 464 | 556 | 508 |
| Grobiņa (Grobiņas novads) | 4583 | 4587 | 4318 | 3922 | 3631 |
| Gulbene (Gulbenes novads) | 10346 | 10334 | 9623 | 8346 | 7507 |
| Ikšķile (Ikšķiles novads) | 3445 | 3535 | 3853 | 3806 | 6859 |
| Ilūkste (Ilūkstes novads) | 3275 | 3213 | 3102 | 2563 | 2365 |
| Jaunjelgava (Jaunjelgavas novads) | 2417 | 2348 | 2339 | 2048 | 1890 |
| Kandava (Kandavas novads) | 4631 | 4365 | 3701 | 3874 | 3651 |
| Kārsava (Kārsavas novads) | 3110 | 2920 | 2726 | 2236 | 2003 |
| Krāslava (Krāslavas novads) | 12434 | 12711 | 11414 | 9125 | 7978 |
| Kuldīga (Kuldīgas novads) | 14225 | 14394 | 13742 | 11785 | 10753 |
| Ķegums (Ķeguma novads) | 2148 | 2155 | 2546 | 2282 | 2159 |
| Lielvārde (Lielvārdes novads) | 5915 | 5996 | 5183 | 6257 | 5973 |
| Limbaži (Limbažu novads) | 9985 | 1721 | 9225 | 7810 | 7221 |
| Līgatne (Līgatnes novads) | 1767 | 9909 | 1494 | 1148 | 1015 |
| Līvāni (Līvānu novads) | 12263 | 12252 | 10379 | 8112 | 7343 |
| Lubāna (Lubānas novads) | 2114 | 2161 | 1988 | 1699 | 1596 |
| Ludza (Ludzas novads) | 11853 | 11552 | 10857 | 8947 | 8071 |
| Madona (Madonas novads) | 9975 | 10207 | 9576 | 8016 | 7206 |
| Mazsalaca (Mazsalacas novads) | 2105 | 2115 | 1766 | 1304 | 1133 |
| Ogre (Ogres novads) | 29656 | 29254 | 26200 | 24909 | 23533 |
| Olaine (Olaines novads) | 14989 | 14779 | 12924 | 12040 | 11132 |
| Pāvilosta (Pāvilostas novads) | 1299 | 1319 | 1206 | 1031 | 908 |
| Piltene (Ventspils novads) | 1193 | 1238 | 1130 | 1075 | 939 |
| Pļaviņas (Pļaviņu novads) | 4415 | 4496 | 4071 | 3438 | 3151 |
| Preiļi (Preiļu novads) | 9421 | 9861 | 8902 | 7285 | 6522 |
| Priekule (Priekules novads) | 3834 | 3840 | 2648 | 2152 | 1985 |
| Rūjiena (Rūjienas novads) | 3982 | 3965 | 3760 | 3162 | 2887 |
| Sabile (Talsu novads) | 1790 | 1797 | 1534 | 1218 | 1350 |
| Salacgrīva (Salacgrīvas novads) | 3481 | 3520 | 3744 | 2943 | 2729 |
| Salaspils (Salaspils novads) | ... | ... | 18153 | 17110 | 16616 |
| Saldus (Saldus novads) | 12330 | 12469 | 12557 | 11413 | 10311 |
| Saulkrasti (Saulkrasti novads) | 3418 | 3337 | 3297 | 3103 | 2813 |
| Seda (Strenču novads) | 2239 | 2187 | 1844 | 1353 | 1150 |
| Sigulda (Siguldas novads) | 11074 | 11062 | 10733 | 10708 | 11332 |
| Skrunda (Skrundas novads) | 5235 | 5088 | 2744 | 2185 | 1970 |
| Smiltene (Smiltenes novads) | 6393 | 6341 | 6318 | 5539 | 5306 |
| Staicele (Alojas novads) | 1380 | 1370 | 1281 | 1032 | 899 |
| Stende (Talsu novads) | 2134 | 2126 | 2071 | 1734 | 1639 |
| Strenči (Strenču novads) | 2222 | 2126 | 1651 | 1415 | 1107 |
| Subate (Ilūkstes novads) | 1041 | 1028 | 819 | 664 | 639 |
| Talsi (Talsu novads) | 13031 | 13112 | 12404 | 10297 | 9264 |
| Tukums (Tukuma novads) | 21439 | 21782 | 18891 | 18444 | 17075 |
| Valdemārpils (Talsu novads) | 1581 | 1591 | 1531 | 1249 | 1222 |
| Valka (Valkas novads) | 8230 | 8155 | 6803 | 5492 | 4718 |
| Vangaži (Inčukalna novads) | 4366 | 4329 | 4126 | 3580 | 3321 |
| Varakļāni (Varakļānu novads) | 2798 | 2711 | 2421 | 1982 | 1853 |
| Viesīte (Viesītes novads) | 2602 | 2541 | 2249 | 1788 | 1580 |
| Viļaka (Viļakas novads) | 2152 | 2123 | 1848 | 1489 | 1309 |
| Viļāni (Viļānu novads) | 4680 | 4896 | 4058 | 3213 | 2938 |
| Zilupe (Zilupes novads) | 2441 | 2235 | 1951 | 1663 | 1469 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde. | |||||
Multivide
Olaines būvniecība 20. gs. 60. gadu beigās.
Rīga. 2017. gads.
Daugavpils. 2013. gads.
Liepāja. 2013. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Zaiga Krišjāne "Iedzīvotāju izvietojums Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/20985-iedz%C4%ABvot%C4%81ju-izvietojums-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)