Talsi, kas pazīstami arī kā deviņu pakalnu pilsēta (Talsu pilskalns, Ķēniņkalns, Tiguļu kalns, Baznīckalns, Dzirnavkalns, Sauleskalns, Leču kalns, Krievragkalns un Vilkmuižas kalns), atrodas Kurzemes ziemeļaustrumos – Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā (Vanemas paugurainē) pie Talsu un Vilkmuižas ezeriem. Talsi atrodas 118 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 78 km no Ventspils, 57 km no Kuldīgas, 147 km no Liepājas, 54 km no Tukuma, 47 km no Mērsraga, 37 km no Rojas. Pilsētas teritorijas platība ir 7,83 km². Kopš 2009. gada Talsi ir Talsu novada administratīvais centrs. Pilsēta robežojas ar Laidzes, Laucienes, Lībagu, Ģibuļu, Valdgales pagastu. Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 8649.

Talsi 1917. gada 15. aprīlī ieguva pilsētas tiesības

Talsu vārds rakstītajos avotos parādās dažādās valodās: latīņu villa Talse, lībiešu Tālsa, vācu Talsen. Latviešu valodā nostiprināts kā Talsi.

Talsu pirmsākumi meklējami kuršu un lībiešu apdzīvotajā teritorijā 10.–12. gs., kad veidojās nocietinātas apdzīvotas vietas. Arheoloģiskie izrakumi Talsu pilskalnā un senlietu atradumi Vilkmuižas ezera dzīlēs liecina, ka sākotnēji šo teritoriju apdzīvoja lībieši, bet vēlāk novadā ieceļoja kurši. No 10. līdz 14. gs. otrajai pusei, saskaņā ar arheoloģiskajiem pētījumiem, Talsu pilskalnā atradās stipri nocietināta kuršu pils un senpilsēta. Vēstures avotos Talsi pirmo reizi minēti 1231. gadā, kad Romas pāvesta vicelegāts Balduīns no Alnas (vācu Baldwin von Alna, franču Baudoin d’Aulne) noslēdza līgumu ar 12 Austrumkursas ciemiem. Talsi tika raksturoti kā Vanemas zemes ciems. 1253. gadā Talsi nonāca Vācu ordeņa Livonijā Kandavas fogtejas teritorijā, Dzirnavu kalnā tika uzsākta mūra pils celtniecība. Darbi tika pabeigti 1434. gadā. 1291. gadā Talsi pieredzēja īslaicīgu žemaišu iebrukumu. Ordeņa pārvaldība 1422. gadā minētajā Talsu miestā (pilsahten to Talsen) sekmēja muižu saimniecisko darbību, amatniecību un tirdzniecību. Talsu fogta pils pastāvēja līdz 1561. gadam, un Talsus aptverošā ordeņa teritorija ziemeļrietumos robežojās ar Kurzemes bīskapiju. Straujāku attīstību Talsi piedzīvoja Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Jēkaba (Jakob Kettler) valdīšanas laikā, kad 1647. gadā tika dibināta dzelzs kausēšanas manufaktūra.

Talsos lielus satricinājumus izraisīja Poļu–zviedru karš (1600–1629), 1657. gada mēris, 1659. gada zviedru postījumi ordeņa pilī, Lielais Ziemeļu karš (1700–1721), mēris 1710. gadā un pilsētas ugunsgrēks 1733. gadā.

Talsu vecpilsēta veidojās 18. gs. beigās un 19. gs. ar jauktu tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības un dzīvojamo ēku apbūvi ap Lielo, Ūdens, Kalēju, Dzirnavu, Kalna un Laidzes ielu pilsētas pakalnos starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 1795. gadā Talsos sāka pieaugt iedzīvotāju skaits un uzplaukt saimnieciskā dzīve. 18. gs. beigās ebreji ieguva atļauju apmesties uz dzīvi Talsos un deva nozīmīgu pienesumu pilsētas ekonomiskajā un sociālajā apritē. 1812. gadā Talsus un citu Kurzemes teritoriju īslaicīgi okupēja Francijas imperatora Napoleona Bonaparta (Napoléon Bonaparte) armija. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija pakļauts Tukuma virspilskungam. 1829. gadā no Kandavas uz Talsiem tika pārceltas administratīvās iestādes – tajās notika svarīgas vietējās muižniecības sanāksmes, kas pilsētiņai sniedza nelielu izaugsmi.

19. gs. vidū Talsos bija 1000 iedzīvotāju, 70 māju, luterāņu baznīca vācu un latviešu draudzēm, sinagoga, tirgotavas, darbnīcas, dzirnavas, Hencelta viesnīca (Henzelt Gasthaus), alus brūži un sazarots ceļu tīkls satiksmei ārpus Talsiem. 1870. gadā parādījās ielu bruģējums, 1884. gadā – pirmās laternas. 1886. gadā Talsos bija jau 3000 iedzīvotāju un Lejastalsos veidojās jauns pilsētas centrs. 1863. gadā šeit sāka darboties pirmā privātā elementārskola, 1873. gadā – Talsu miesta privātā apriņķa skola, kuru vadīja valodnieks Kārlis Mīlenbahs. Sāka darboties pirmās Bergeru tirdzniecības uzņēmuma telefona līnijas. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. Pirmā kino izrāde Talsos notika 1902. gadā.

Talsi smagi cieta 1905. gada revolūcijas laikā, kad notika Talsu bruņotā sacelšanās un kaujas ar soda ekspedīciju. Talsos uzceltais Latviešu biedrības nams (1913) veicināja vietējo teātra, dejas, mūzikas un mākslas dzīvi; Ezera laukumā izveidojās tirgus. Pilsēta bija daudzkonfesionāla – darbojās evaņģēliski luteriskā, baptistu, pareizticīgo baznīca un sinagoga –, notika nedēļas un gada tirgi.

Pirmais pasaules karš iedragāja pilsētas attīstību, strauji samazinājās iedzīvotāju skaits. Kara resursu apgādei caur Talsiem tika uzbūvēts šaursliežu dzelzceļa tīkls (Stende, Mērsrags, Roja, Dundaga, Mazirbe, Ventspils). Lai arī Talsi 1917. gadā ieguva pilsētas tiesības, 1919. gada padomju varas, bermontiešu un landesvēra kara darbība aizkavēja pilsētas atjaunošanos. 1919. gadā Talsos un apriņķī tika nodibināta pirmā vidusskola.

Nosacīts uzplaukuma periods Talsos sākās 20. gs. 20.–30. gados pēc Latvijas Republikas proklamēšanas. Attīstījās tautsaimniecība: lauksaimniecības un mežrūpniecības produktu pārstrāde, tirdzniecība, amatniecība, pakalpojumu sfērā: drēbnieku, kurpnieku, adītāju, frizieru un galantērijas nozare, kā arī seglinieku, namdaru, galdnieku, mūrnieku, krāsotāju, jumiķu pakalpojumi. Darbojās maiznīcas, pienotavas, krejotavas, viesnīcas, traktieri, brūži, pārtikas preču tirgotavas un tipogrāfijas.

Talsus pārvaldīja Talsu pilsētas valde un pilsētas galva; darbojās komisijas, tiesu iestādes, notārs, policijas iecirknis. Izglītību nodrošināja Talsu Valsts ģimnāzija, Talsu pilsētas pamatskola, Talsu Valsts mājturības skola, Talsu vācu pamatskola, Talsu ebreju pamatskola. Pilsētā darbojās vairākas bibliotēkas, grāmatu veikals, ārstniecības un veterinārās iestādes, aptiekas. Pilsētā bija 478 dzīvojamās ēkas (mūra – 183, koka – 248, jauktas – 47), lielākoties vienstāvu un divstāvu būves, 1511 dzīvokļu (istabu skaits: 1–6 istabas un vairāk), daudzos bija elektrība, dažos – ūdensvads. 1935. gadā Talsos bija 4116 iedzīvotāju (no tiem latvieši – 82 %, ebreji – 12 %, vācieši – 3,5 %, pārējās tautības – 2,5 %). Darbojās pasts, telegrāfs, telefonu tīkls, dzelzceļa stacija (atjaunota 1930. gadā; ēka vēlāk pārveidota par autoostu), kinoteātris “Auseklis”. Talsos bija aktīva sabiedriskā dzīve, sports (īpaši vieglatlētika un futbols); darbojās vairākas biedrības.

Pilsētu un tās iedzīvotāju dzīvi būtiski izmainīja padomju okupācija un vācu okupācija. Padomju otrreizējās okupācijas laikā, 1949. gadā, apriņķi tika likvidēti un Talsi kļuva par rajona centru. 50. un 60. gados tika sākta parku un skvēru izbūve. 1959. gadā pirmā tika noasfaltēta Brīvības iela, 1960. gadā – atklāts moderns platekrāna kinoteātris “Auseklis”, uzsākta Sauleskalna brīvdabas estrādes būvniecība 5000 skatītājiem. 1965. gadā tika uzcelts lielākais uzņēmums – metālapstrādes rūpnīca “Talsi” – un jauns universālveikals “Kursa”. Līdz 1967. gadam kursēja šaursliežu mazbānītis. 1971. gadā tika apstiprināts Talsu pilsētas ģenerālplāns, un 1972. gadā sākās Jauntalsu apbūve. 1975. gadā tika atklāta 2. vidusskola un jaunā viesnīca, savukārt 1976. gadā – Talsu administratīvais centrs. 1980. gadā tika atvērts sporta nams un Andreja Pumpura, Dundagas, Rīgas un Darba ielas rajonā uzbūvētas daudzstāvu mājas. Neatkarības atjaunošanas laikā, pēc 1990. gada, pilsētā notika pāreja uz demokrātiskas pārvaldības un tirgus ekonomikas principiem, tika uzcelta Adventistu baznīca un rekonstruēta Romas katoļu baznīca.

Talsu apbūvi raksturo daudzstāvu un mazstāvu dzīvojamo māju un savrupmāju apbūve, publiskā, rūpnieciskā, tehniskā infrastruktūra, dabas pamatņu, apstādījumu un ūdeņu teritorija, perspektīvā – kultūras pieminekļa “Talsu pilsētas vēsturiskais centrs” teritorija. 

Talsu pilsēta kopš 2009. gada ir Talsu novada un reģiona pakalpojumu centrs. Tam ir daudzveidīgi izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālie pakalpojumi, valsts pārvaldes institūciju reģionālās struktūrvienības. Talsu kā reģiona centra ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības virzieni ir ekonomisko aktivitāšu paplašināšana, tūrisma, mājokļu un publisko teritoriju attīstība, Talsu vecpilsētas rekonstrukcija, dabas, kultūrvēsturisko vērtību un rekreācijas teritoriju labiekārtošana, transporta, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju uzlabošana. Pašvaldības kapitālsabiedrības: SIA “Talsu ūdens”, SIA “Talsu namsaimnieks”, SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”. Pašvaldības aģentūras: “Auseklis” un “Tūrisma informācijas centrs”. Talsu pilsētā darbojas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirknis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļa.

Talsos darbojas plašs nevalstisko organizāciju spektrs: biedrības un nodibinājumi izglītības, kultūras, sociālajā, sporta, vides un dzīvnieku aizsardzības jomā, biedrība “Kurzemes NVO centrs” un četras reliģiskās organizācijas (Talsu Evaņģēliski luteriskā draudze, Talsu Romas katoļu draudze, Talsu baptistu draudze, Septītās dienas adventistu Talsu draudze).

Talsu pilsētā galvenie uzņēmējdarbības veidi ir lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrāde, apstrādes rūpniecība, būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas, zinātniskie un tehniskie, informācijas, komunikācijas, tūrisma, skaistumkopšanas pakalpojumi, kravu pārvadājumi, pārtikas ražošana, autotransporta remonts, energoresursu, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana. Pilsētā darbojas Talsu biznesa inkubators, Talsu Komersantu Klubs un daudzi uzņēmumi: SIA “Pindstrup Latvia” (kūdras ieguve), SIA “Krauzers” (mežizstrāde), a/s “Vertex” (mežsaimniecība), SIA “Talce” (ceļu un maģistrāļu būvniecība), a/s “Talsu autotransports” (pasažieru kravu pārvadājumi), SIA “O. Bāres būvmateriāli” (būvmateriālu mazumtirdzniecība), SIA “Talsu Bio-Enerģija” (siltumapgādes sistēmas), SIA “Talsu Spriegums” (elektromontāža), SIA “Lateva” (degvielas tirdzniecība), a/s “Talsu Piensaimnieks” (piena pārstrāde), SIA “Kurzemes Sēklas” (sēklu un mēslošanas līdzekļu mazumtirdzniecība), SIA “VOKA” (būvniecība un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība), SIA “Talsu tipogrāfija” un citi.

Pilsētā darbojas “Latvijas Pasts”. Pieejami banku pakalpojumi – “Swedbank”, “Luminor”, “SEB”, “Citadele” –, vairāki tirdzniecības centri, mazumtirdzniecības uzņēmumi: t/c “Talsu centrs”, t/c “Rimi”, t/c “Eldo”, daudzfunkcionālais “Jāņa centrs”, t/c “Maxima”. Talsos ir SIA “Spicais”, “Gabriēla”, “Citro” pārtikas veikali, “minitop!”, SIA “Betolli”, “Vālodzīte”, “Drogas”, “Vans” (apģērbi), veikals “Meža Dārzs”, mēbeļu, sporta preču, ziedu, dārzkopības, sadzīves tehnikas, saimniecības preču, optikas veikali. Iedzīvotāji var izmantot degvielas uzpildes stacijas: “Neste”, “Latvijas Nafta”, “Circle K”. Autoveikali: “Talsu Autocentrs”, SIA “Vondera”, SIA “Luks Talsi”, “Inter Cars Latvija”. Ir konditoreja, restorāni, kafejnīcas: SIA “Talsu novada garša”, “Eserika”, Ērikas Busules veikals–kafejnīca, “Ingrid D.”. Aptiekas: “Mēness aptieka”, aptieka “Talsi”, “Latvijas aptieka”, veterinārās aptiekas.  

Talsu pilsētu savieno vairāki ceļi: valsts autoceļš (P125), reģinālie autoceļi Valdgale–Roja (P126), Talsi–Upesgrīva (P127), Sloka–Talsi (P128), Talsu apvedceļš (P129), Talsi–Stende–Kuldīga (P120), kā arī vietējie autoceļi un pašvaldības ceļi. Talsu tuvumā (6 km) atrodas valsts galvenais autoceļš Rīga–Ventspils (A10), 13 km attālumā – valsts nozīmes dzelzceļa līnijas Zilupe–Krustpils–Jelgava–Tukums II–Ventspils stacija Stende.

Sabiedriskais transports pilsētā: Deviņu pakalnu maršruts N1, N2. Vietējos maršrutos: Talsi– Pastende, Talsi–Valdemārpils–Nogale, Talsi–Strazde–Jaunpagasts, Talsi–Dundaga–Vīdale–Kolka, Talsi–Upesgrīva–Roja, Talsi–Ģibzde, Talsi–Upesgrīva–Mērsrags, Talsi–Balgale, Talsi–Roja–Upesgrīva, Talsi–Vandzene–Valdemārpils, Talsi–Lubezere–Jaunciems, Talsi–Sabile–Abavciems, Talsi–Tiņģere, Talsi–Vandzene–Nogale, Talsi–Dundaga–Vīdale. Starppilsētu maršrutos: Talsi–Rīga, Talsi–Ventspils, Talsi–Kuldīga–Liepāja. To nodrošina a/s “Talsu autotransports”, bet starppilsētu maršrutos – arī citi pārvadātāji.

Talsos 85 % mājsaimniecību saņem centralizētu ūdensapgādi no saldūdens pazemes atradnes “Daģi”. Centralizēto siltumapgādi iegūst 40–45 % mājsaimniecību, izmantojot vietējo ražotāju šķeldu. Nodrošināta notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas sistēmu darbība. Atkritumu savākšanu, tai skaitā šķirošanu, veic SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””. Energoapgādes pakalpojumus Talsu pilsētā un novadā nodrošina a/s “Latvenergo”, a/s “Augstsprieguma tīkls”, a/s “Sadales tīkls”, “Latvenergo” pazemes elektronisko sakaru tīkla līnijas un radiosakaru līniju tornis. Talsu novadu šķērso pārvades tīkla 110 kV elektrolīnijas. “Kurzemes loka” projektā notiek 330 kV elektrolīnijas plānošanas darbi. Plānojumā paredzēta dabasgāzes vada izbūve starp Rīgu un Ventspili. Iespējams, būs atzars uz Talsiem. Pilsētā iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejama sašķidrinātā gāze, kuru nodrošina a/s “Latvijas propāna gāze” Talsu Gāzes uzpildes stacija.

Veselības pakalpojumus sniedz SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāle, SIA “Talsu veselības centrs”, ģimenes ārstu un ārstu speciālistu, zobārstniecības un veterinārās medicīnas privātprakses. 

Talsu pilsētā darbojas:

• vidējās izglītības mācību iestādes: Talsu Valsts ģimnāzija (1919), Talsu 2. vidusskola (1975), Talsu novada vidusskola (1946), Talsu pamatskola (1919), Talsu sākumskola (1992);   
• augstākās izglītības iestāde – Biznesa augstskolas “Turība” Talsu filiāle; 
• pirmsskolas izglītības iestādes: “Sprīdītis” (1949), “Saulīte” (1968), “Zvaniņš” (1973), “Kastanītis”, “Pīlādzītis” (1982), privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Sapnītis”;
• Talsu novada Sporta skola (1952) ar specializāciju basketbolā, badmintonā, biatlonā, florbolā, futbolā, hokejā, riteņbraukšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, volejbolā, vieglatlētikā, vispārējā fiziskajā sagatavotībā, Talsu mūzikas skola (1955), Talsu mākslas skola, SIA “Talsu Kristīgā skola” (1995), Talsu novada Bērnu un jauniešu centrs (2009), kurā iespējams apgūt vizuālo mākslu, tehnisko jaunradi, mūziku, dejas, sportu, teātra mākslu, Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs, Starpnovadu skolēnu pašpārvalžu un jauniešu organizāciju apvienība “TAS.ES” (1996).

Talsu novada pašvaldība piedalās Eiropas Savienības (ES; European Union) pieaugušo izglītības atbalsta projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.  

Talsu Tautas nams (1912) ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde, kurā darbojas vairāki kolektīvi: vīru koris “Dziedonis”, Talsu Evaņģēliski luteriskās draudzes koris “Amenda”, jauniešu teātra studija “Jandāls” un amatieru vizuālās mākslas kopa, sieviešu koris “Vaiva” (1947), jauktais koris “Uz augšu” (1994), senioru koris “Atbalss” (1964), jauniešu deju kolektīvs “Delveri”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Talsu Kurši” (1980), senioru deju kolektīvs “Draudzība” (1972), folkloras kopa “Talsi” (1990), Tautas muzikantu ansamblis “Tals’ trimiš” (2008), Krišjāņa Valdemāra Talsu teātris (1959), pūtēju orķestris “Talsi”, audēju kopa “Talse” (1959), tautas lietišķās mākslas studija “Dzīpars” (1963), Talsu fotoklubs (1999), pašdarbības gleznotāju grupa “Ceturtdienas mākslas mīļu kopa” (2005), modes deju studija “Elfas” (1992), senioru balles deju klubs “TALSU TANGO” (2010). Talsu Tautas nams organizē Talsu pilsētas svētkus, Dižmāras gadatirgu un citus pasākumus.

Talsos darbojas novada muzejs (1923), Latvijas Lauksaimniecības muzejs (1973), Talsu Galvenā bibliotēka (1888) un “Novadpētniecības lasītavas krājums”. Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem un A. Pelēča daiļrades pētniekiem. Pilsētā darbojas Talsu pilsētas bērnu bibliotēka un Talsu Galvenā bibliotēka, Talsu pilsētas Sauleskalna estrāde (1960), kinoteātris “Auseklis”, radošā biedrība “Ciparnīca”, Tals` Keramik`, biedrība “Vīnoga”, Talsu Krūmu mākslas grupa, Talsu novada literātu apvienība un citas.

Talsos darbojas sporta nams, sporta halle, hokeja halle, Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle, stadioni futbolam un skeitparkam, sporta biedrības, klubi un trenažieru zāles. Notiek nacionāla līmeņa basketbola, volejbola un hokeja sacensības. Kopš 1966. gada tiek rīkots autorallijs “Talsi”.

Talsu novada pašvaldības informatīvais izdevums “Talsu Novada Ziņas” (2009) iznāk reizi mēnesī un ir pieejams visiem novada iedzīvotājiem bez maksas. Tā tirāža – 13550. Laikraksts “Talsu Vēstis” ir neatkarīgais reģionālais medijs (1945). Talsos darbojas arī “Talsu televīzija” (1996) un “Kurzemes Radio” (1997). Telekomunikāciju pakalpojumus Talsos piedāvā SIA “Tet”, SIA “LMT”, SIA “Bite”, SIA “Tele2”, ir pieejami digitālās televīzijas un interneta pakalpojumi. Publiskās pieejas interneta punkti ierīkoti Talsu pašvaldības bibliotēkās. Talsu pilsētā pieejams “Media Centrs Kurzeme” optiskā interneta kabeļpārklājums.

Talsu pilsēta sadarbībā ar Talsu novada tūrisma informācijas centru (“Visit Talsi”) un citiem tūroperatoriem pilsētā, novadā un reģionā piedāvā maršrutus kultūrvēstures, dabas objektu apskatei un aktīvai sezonālai atpūtai (tai skaitā velo, ūdens un pārgājienu tūrismā). Var izmantot tūrisma inventāra nomu, degustācijas, mākslas un amatniecības tradīciju apskati, konferenču, sadzīves tradīciju organizēšanas, ēdināšanas, naktsmītņu un gidu pakalpojumus.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: dabas piemineklis “Talsu dendroloģiskie stādījumi”, četri valsts nozīmes dižkoki. Kultūras pieminekļi arheoloģijā: Talsu pilskalns ar senpilsētu, Talsu viduslaiku pils (Dzirnavkalns), Talsu senkapi, Vilkmuižas ezera senkapi. Arhitektūrā: Talsu luterāņu baznīca (1547), Kupfera kapliča (1806), dzīvojamā ēka Baznīcas laukumā 1 (18. gs.). Pilsētbūvniecībā: Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (16.–19. gs.). Mākslā: Talsu luterāņu baznīcas altāris (19. gs.), kancele (19. gs.), ērģeles (20. gs. 20. gadi), ērģeļu prospekts (20. gs.), epitāfija Ēvaldam Fišeram (1794), kapa plāksne (19. gs.). Vēsturiska notikuma vieta: Talsu Valsts ģimnāzijas direktora Anša Dreimaņa dzīvesvieta (1928). Nozīmīgi kultūras mantojuma objekti: Talsu baptistu baznīca (1936), Talsu Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcas (1887–1889) piemiņas vieta, Talsu sinagogas (19. gs.), piemineklis “Koklētājs” (1938), piemineklis 1905.–1907. gada revolūcijas atcerei (1980).

Talsiem ir bagāta kultūrvēsture. To veidojušas un turpina veidot daudzas ievērojamas personības, piemēram, Karls Amenda (Karl Friedrich Amenda) – mācītājs, mūziķis, Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) tuvs draugs, kurš kalpoja Talsu luterāņu baznīcā. Gleznotājs Frederiks Fībigs (Frédéric Fiebig) dzimis Talsos. Mākslinieki Kārlis Sūniņš un Žanis Sūniņš mācījās un strādāja Talsos, rakstnieks Aleksandrs Pelēcis darbojās pilsētā. Etnogrāfe Ilga Madre mācījās Talsos. Dzejniece Maija Laukmane strādā Talsos. Talsos dzimušas aktrises Kristīne Belicka un Velta Skurstene, kuras šeit arī mācījās, aktieri Juris Bartkevičs, Agris Māsēns, Edgars Samītis, mūziķi Intars Busulis, Raimonds Tiguls, Rihards Zaļupe, tēlniece Arta Dumpe, olimpiskā čempione Vera Zozuļa, basketbolisti Uvis Helmanis, Jānis Strēlnieks, pasaules čempions riteņbraukšanā, olimpietis Romāns Vainšteins, olimpieši šķēpmetēji Madara Palameika, Mārcis Štrobinders, hokejisti Guntis Galviņš, Mārtiņš Raitums. Talsos mācījās mūziķi Jānis Stībelis, Linda Leen, aktieris Rihards Lepers. Talsos strādā olimpietis Rolands Štrobinders.