Ventspils ir pilsēta Kurzemē, viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Ventspils atrodas Kurzemes ziemeļrietumos, tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ventspils atrodas 186 km no Rīgas, 78 km no Talsiem, 58 km no Kuldīgas, 117 km no Liepājas. Pilsētas teritorijas platība ir 58,0 km², no kuriem 38 % ir meži, parki un ūdeņi. Pilsēta robežojas ar Ventspils novada Vārves un Tārgales pagastiem. Pēc iedzīvotāju skaita Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī – 2002. gadā Ventspilī bija 36 432 iedzīvotāju.

Ventspils pilsētas vārda senākā vēsturiski fiksētā forma ir Wynda, tā minēta arī senākajā zināmajā pilsētas zīmogā (1369). Ventspils nosaukums pirms neatkarības iegūšanas oficiāli vācu valodā bija Windau, krievu – Виндава. Latviešu valodā 19. gs. nostiprinājās Ventspils, bet sastopama arī senāka forma, proti, Ventspile. 

Ventspils ģerbonis – purpura laukā ar sudraba tīklojumu sudraba medību rags ar zelta iemuti, stīpu un apmali, virs tā zelta ķetnu krusts. Tas apstiprināts 1925. gadā, 1989. gadā atjaunots. Ventspils pilsētas karogs ir balts, tā balto lauku vertikāli un horizontāli šķērso purpursarkanas joslas, veidojot krustu. Tas apstiprināts 1993. gada 25. martā.

Ventspils logotipā attēlota stilizēta pils un rokrakstā atveidots pilsētas vārds. Krāsu salikums – dzeltens un zils – raksturo sauli un pilsētu pie jūras. Logo simbolika ietver sevī trīs aspektus: vēsturiskais – pils, mūžīgais – jūra, dinamiskais – ar otu veidotais uzraksts Ventspils. Autors – mākslinieks Arnis Grinbergs.

Ģerboņa, karoga un logo lietošanas kārtību nosaka Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi “Par Ventspils pilsētas simboliku” (2018) .

Ventspils apbalvojumi ir Lielā balva (kopš 2000. gada), Balva (kopš 2000. gada) un Atzinības raksts (kopš 2011. gada). Lielo balvu piešķir par izciliem un nozīmīgiem sasniegumiem, kas nesuši Ventspils vārdu Latvijā un pasaulē, kā arī par būtiskiem nopelniem Ventspils pilsētas attīstībā, saimnieciskajā, kultūras un sabiedriskajā darbībā vai citās pilsētai nozīmīgās jomās, Balvu piešķir par augsti profesionālu un godprātīgu darbu kādā atsevišķā, pilsētai nozīmīgā nozarē. Atzinības rakstu piešķir, izsakot pašvaldības pateicību par labi padarītu darbu jebkurā jomā, panākumiem sacensībās, konkursos, olimpiādēs, izstādēs, skatēs, atsevišķu uzdevumu sekmīgu izpildi.

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija Kurzemes kuršu valdnieka Lamekina (Lammekinus rex de Curonia) Ventavas zemes sastāvā ar nosaukumu Sagara (Saggara). 1253. gada līgumā par Kurzemes ziemeļu daļas sadalīšanu, ko noslēdz Kurzemes bīskaps Heinrihs fon Licelburgs (Heinrich von Lützelburg) un Livonijas ordeņa mestrs Andreass no Štīrijas (Andreas von Stirland), tā pieminēta kā Sagare abās Ventas pusēs (Sagare ex ultraque Winda).

Pilsētas veidošanās pirmsākumi saistāmi ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu laikā starp 1253. un 1290. gadu (rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēta 1290. gadā). 1298. gadā minēta baznīca, kas atradās ārpus pils teritorijas un liecināja par plašākas apdzīvotības pastāvēšanu. No 1369. gada zināms pilsētas zīmogs, kurā attēlotie elementi vēlāk kļuva par pilsētas ģerboni, bet pilsētas tiesības netieši minētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļuva par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu – Hanzas – locekli.

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, īpaši hercoga Jēkaba (Jakob Kettler) valdīšanas gados (1642–1682), Ventspils bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Hercogistes lielākā kuģu būvētava, kurā tika uzbūvēti vairāki desmiti kuģi, atrodās pilsētas tiešā tuvumā Ventas kreisajā krastā, tās labajā krastā bija izvietoti kuģu remonta doki. Ventspils šajā laikā bija hercogistes galvenā osta, no kuras kuģi devās braucienos uz hercogistes kolonijām. Kuģu būvētava sekmēja arī koktēlniecības attīstību pilsētā, šeit pastāvēja viena no vadošajām Latvijas baroka laikmeta tēlniecības darbnīcām ar vairāku paaudžu tradīciju pārmantojamību. Šajā laikā Ventspilī dzīvoja apmēram 2000–3000 iedzīvotāju.

17. gs. pilsētas vēsturē iezīmējās ar ekoloģiskām problēmām – kāpu smilšu ieplūšanas rezultātā pilsētas senākā daļa uz laiku tika pamesta un pilsētas apdzīvotības centrs tika pārcelts uz mūsdienu Tirgus laukuma rajonu. 1610. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. Poļu–zviedru kara laikā – 1629. gadā – zviedru uzbrukumā tika nodedzināta liela pilsētas daļa un pils, bet Ziemeļu kara laikā mēra epidēmijā 1710.–1711. gadā gāja bojā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju. 1783. gadā Krievijas Impērija uzspieda hercogistei tirdzniecības līgumu, pēc kura liela daļa Ventspils ostas eksporta tika novirzīta caur Rīgu.

1795. gadā hercogisti iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā, Ventspils bija pilskunga tiesas (apgabala), vēlāk – apriņķa (1819) pārvaldes centrs. 1835. gadā tika iesvētīta ampīra stilā celtā Ventspils Nikolaja baznīca. Pēc valdības aicinājuma brīvlaistie zemnieki sāka apmesties kāpu joslā pilsētas rietumu daļā, kur sākās mūsdienu Ostgala veidošanās. 1853. gadā tika dibināta Ventspils kuģu būvētava, kurā Ventspils vācu tirgotāji ik gadu uzbūvēja vienu kuģi. 1868. gadā tika uzcelts plostu tilts pār Ventu, bet 1870. gadā tika nodibināta jūrskola (Navigācijas skola). 1861. gadā tika uzcelta Ventspils baptistu baznīca, 1898. gadā – Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca, 1901. gadā – Ventspils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.

Osta 19. gs. bija vāji attīstīta, līdz gadsimta beigās tika izbūvēta jauna ziemas osta un Krievijas imperators Nikolajs II (Николай II Александрович Романов) apstiprināja ukazu jeb rīkojumu par Ventspils ostas radikālu pārbūvi un Maskavas–Ventspils–Ribinskas dzelzceļa būvi. To īstenojot, 19. gs. beigās–20. gs. sākumā tika izveidota moderna osta ar vairākiem labības elevatoriem un lielu saldētavu, ostas darbnīcām un dzelzceļa līniju, bet eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu. Ventspils no vietēja mēroga ostas pārtapa par nozīmīgu Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu. Strauji attīstījās arī visa pilsēta – iedzīvotāju skaits no 7000 cilvēku 1897. gadā pieauga līdz gandrīz 29 000 cilvēku 1913. gadā. Ostas apgrozījums no 2 miljoniem rubļu 1901. gadā pieauga līdz 130 miljoniem 1913. gadā. Ventspilī 1913. gadā tika uzņemta Latvijas teritorijā pirmā spēlfilma “Kur patiesība?“.

Pilsētas attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tika saspridzinātas vai evakuētas ostas iekārtas, pilsētu pameta liela daļa iedzīvotāju (iedzīvotāju skaits samazinājās 3,5 reizes). 1918. gada 25. novembrī notika pirmā proklamētās neatkarīgās Latvijas laika Ventspils domes sēde. Neatkarības kara laikā 1919. gada 30. janvārī Ventspili ieņēma Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas (LSPR) armija, bet 24. februārī to atkaroja Baltiešu landesvērs. Latvijas armijas vienības pilsētā ierodās 1919. gada 25. jūlijā. Pēc kara beigām Ventspils osta nespēja sasniegt pirmskara kravu apgrozījuma līmeni, un starpkaru periodā zaudēja konkurencē Liepājas ostai. Tā tika izmantota kā zvejniecības un kokmateriālu eksportosta.

Ventspilī 1919. gadā tika izveidota bibliotēka, 1921. gadā pilsētas teritorijai tika pievienota daļa no Sarkanmuižas pagasta, 1924. gadā tika atklāta autobusu satiksme un Ventspils amatnieku ģilde “Brālība”, 1928. gadā tika atklāts muzejs un Tautas konservatorija (mūsdienās Ventspils Mūzikas vidusskola). 1925. gadā notika 1. Ventspils lauksaimniecības un rūpniecības izstāde. 1931. gadā darbu sāka lielākais Latvijas zvejnieku kooperatīvs “Ventspils Zvejnieks”. 1939. gada vasarā darbu sāka jaunuzceltā Silto jūras vannu iestāde Vasarnīcu ielā.

Saskaņā ar Latvijas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) savstarpējās palīdzības paktu, kas tika parakstīts 1939. gada 5. oktobrī, ostā ienāca pirmie padomju kara kuģi, tika uzsākta PSRS bruņoto spēku 46. krasta baterijas izbūve. PSRS Ventspilī izveidoja savu militāro bāzi, kurā novietoja 15. aviācijas iznīcinātāju pulku un 2. sevišķā strēlnieku korpusa bataljonu. Pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas Ventspilī tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 14. jūnija deportācijā no Ventspils un Ventspils apriņķa tika deportēti 661 cilvēku. Kopā tika represēti 904 iedzīvotāji.

Otrā pasaules kara laikā – 1941. gada 1. jūlijā – Vācijas karaspēks okupēja Ventspili. Jau jūlija vidū no Ventspils apriņķa uz pilsētu sāka pārvest ebrejus un izvietot geto. Pirmā masveida slepkavība notika 1941. gada jūlija otrajā pusē, kad Kaziņu mežā nošāva apmēram 300 ebreju vīriešu, 22. septembrī – 67, 26. septembrī – 183, bet 8. oktobrī – 9.

1944. gada oktobrī, veidojoties vācu karaspēka ielenkumam Kurzemē, Ventspils atradās tālu no frontes līnijas. 1944.–1945. gadā no Ventspils un apkārtnes bēgļi ar laivām devās uz Zviedriju. Daļu braucienu organizēja Latvijas Centrālā padome, kuras pārstāvji darbojās pilsētā. Pēdējais kuģis no ostas uz Vāciju, kas evakuēja vācu karavīrus, aizgāja 1945. gada 8. maijā. Kara laikā nozīmīgi zaudējumi pilsētvidei netika nodarīti.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1946. gadā pilsētā tika nodibināts zvejnieku kolhozs “Sarkanā Bāka”. 1949. gada deportācijā tika deportēti 2005 Ventspils un Ventspils apriņķa iedzīvotāji. Tika uzsākta ostas mērķtiecīga attīstība, veidojot to par svarīgu starptautisko kravu tranzīta centru. 20. gs. 60. un 70. gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un citu ķīmisko produktu eksportostu. 1961. gadā darbu sāka Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze, 1977. gadā – Ostas rūpnīcas šķidro ķīmisko produktu pārkraušanas komplekss, 1980. gadā – kālija sāls pārkraušanas komplekss. Sauso kravu apgrozījums 80. gados sasniedza 3 miljonus, bet kopā ar naftas produktiem – 38 miljonus tonnu gadā. Ostas attīstība sekmēja ievērojamu iedzīvotāju migrāciju no citām PSRS republikām. 80. gadu beigās, iedzīvotāju skaitam pārsniedzot 50 000, latviešu īpatsvars bija tikai 43 %. Pilsētas dzīvi nelabvēlīgi ietekmēja ostas uzņēmumu radītais piesārņojums.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā notika ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaiņas, bija vērojama strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. 1993. gadā Ventspili atstāja pēdējais robežapsardzes kuģis un pēdējās Krievijas armijas daļas. Ventspils pakāpeniski ieņēma aizvien nozīmīgāku vietu Latvijas pilsētu vidū – strauji mainījās pilsētvide, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Sekmīgi tika piesaistītas ārzemju investīcijas, uz to pamata tika veidoti arī jauni uzņēmumi.

Ventspils valstspilsētas iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēta pašvaldības lēmējinstitūcija – Dome, kas īsteno pārraudzību pār administrāciju. Dome sastāv no 13 vēlētiem deputātiem. Domi vada domes priekšsēdētājs, priekšsēdētājam ir vairāki vietnieki, kuru pārziņā ir noteiktas pašvaldības darbības jomas. Izpildvaru īsteno Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors un izpilddirektora vietnieki. Domē darbojas četras pastāvīgās komitejas (Finanšu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja, Pilsētas attīstības jautājumu komiteja, Sociālo jautājumu komiteja) un 19 pastāvīgās komisijas (Administratīvā komisija, Apbalvošanas komisija, Atsavināšanas komisija, Ekonomikas un budžeta komisija, Iepirkumu komisija, Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības iepirkuma komisija, Izglītības komisija, Jaunatnes lietu komisija, Kultūras komisija, Likumības komisija, Pilsētas attīstības un vides komisija, Revīzijas komisija, Sabiedrības integrācijas un mazākumtautību komisija, Sociālo lietu komisija, Sporta komisija, Uzņēmējdarbības veicināšanas komisija, Ventspils pilsētas un Ventspils novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, Ventspils vēlēšanu komisija, Veselības aizsardzības komisija), un Konsultatīvā padome mazākumtautību un nepilsoņu jautājumos.

Ventspils domes administrāciju veido Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa, Teritoriālplānošanas un zemes ierīcības dienests, Attīstības pārvalde, Investīciju nodaļa, Projektu ieviešanas nodaļa, Būvniecības administratīvā inspekcija, Dzimtsarakstu nodaļa, Dzīvokļu nodaļa, Ekonomikas un iepirkumu nodaļa, Finanšu nodaļa, Grāmatvedība, Juridiskā nodaļa, Kapitāla pārvaldības nodaļa, Personāla nodaļa, Pilsētas mārketinga nodaļa, Tūrisma informācijas centrs, Vides uzraudzības nodaļa, Vispārējā nodaļa.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes: Ventspils Sociālais dienests, Ventspils Komunālā pārvalde, Ventspils muzejs, Ventspils Pašvaldības policija, Ventspils bibliotēka, Ventspils Digitālais centrs, Ventspils Kultūras centrs, Ventspils osta, Ventspils Izglītības pārvalde, Ventspils pilsētas bāriņtiesa, Ventspils Sporta pārvalde.

Kapitālsabiedrības: pašvaldības SIA “ŪDEKA”, pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts, pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”, pašvaldības SIA “Ventspils poliklīnika”, pašvaldības SIA “Ventspils reiss”, pašvaldības SIA “Ventspils siltums”, pašvaldības SIA “Ventspils tirgus”, SIA “Kurzemes filharmonija”, SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils””, SIA “Vats”, SIA “Ventspils lidosta”, SIA “Venttests”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, SIA” Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”.

Nevalstiskas organizācijas apvieno Ventspils reģionālais nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centrs. Ventspils reģionālajā NVO atbalsta centrā darbojas 21 dalīborganizācija (2022): Biedrība “Bērnu un pusaudžu atbalsta centrs “Nāc līdzi!””, biedrība “Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Paspārne””, pensionāru biedrība “Ventspils liedags”, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Ventspils pilsētas organizācija (LVSADA), Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālā organizācija, biedrība “Ventspils novada sieviešu biedrība ”Spārni””, nodibinājums “Alternatīvās aprūpes centrs “Žēlsirdības māja””, biedrība “Ventspils novada politiski represēto apvienība”, biedrība “VASSA”, biedrība “Integrācijas centrs ”Atvērtās durvis””, nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, biedrība “Mazupītes”, biedrība “Brīvības ceļš”, biedrība “Dzīvojamo māju īrnieku un saimnieku asociācija “Tautas kontrole””, nodibinājums “Daudzfunkcionālais centrs ģimenei, jaunatnei, sabiedrībai “Spēkuguns””, biedrība “Ventspils nacionālo kultūras biedrību asociācija”, biedrība “Ģimenes spēks”, Ventspils vācu kultūras biedrība, biedrība “VentRacing”, biedrība “Ventspils galda hokeja klubs”, Landzes evaņģēliski luteriskā draudze, Integrācijas inkubators, Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas sociālās aprūpes centrs “Landze”, Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas dienas aprūpes centrs “Ventiņmāja” personām ar garīga rakstura traucējumiem un ar invaliditāti, Sociālās un garīgās rehabilitācijas centrs “Vairogs”, Kurzemes Nieru fonds, Ventspils Amatnieku biedrība, biedrība “Diakonijas centrs Ventspilī”, Latvijas Samariešu apvienības Ventspils nodaļa, SIA “Betānija”.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra statistikas datiem deklarēto iedzīvotāju skaits Ventspilī 2022. gada sākumā bija 36 432, no kuriem 54,1 % – sievietes, 45,9 % – vīrieši.

Ventspilī 2021. gada sākumā darbspējas vecumā bija 23 062 iedzīvotāji jeb 62,2 %, līdz darbspējas vecumam bija 5 342 iedzīvotāji jeb 14,4 %, bet virs darbspējas vecuma bija 8 653 iedzīvotāji jeb 23,4 %.

Lielākie uzņēmumi: SIA “Bio-Venta”, biodīzeļa ražošana (2004); a/s “Immer Digital”, plastmasas iepakojumu ražošana (2015); SIA “HansaMatrix Ventspils”, sakaru iekārtu un elektronisko komponentu ražošana (2005); SIA “Kurzemes granulas”, koksnes granulu ražošana (2003); SIA “ARBO Windows”, stikla pakešu, koka un koka un alumīnija logu un durvju ražošana (2011); SIA “Froli Baltic”, poliuretāna putu izstrādājumu ražošana (2005); SIA “Ventspils-Andren”, plastmasas būvelementu ražošana (2009); SIA “TC Steel,” metāla konstrukciju, automobiļu virsbūvju, piekabju un puspiekabju ražošana (2010); SIA “Malmar Sheet Metal”, metālapstrāde (2012); SIA “EuroLSDS”, šķidro kristālu displeju ražošana (2013); SIA ”Ventspils metināšanas rūpnīca”, metālapstrāde (2010); SIA “Hydraulic Bauteile Baltic”, hidraulisko savienojumu ražošana (2014); “Pobeda Confectionery”, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana (2016); SIA “Ventbetons”, betona izstrādājumu ražošana (1992); “Forta Modular”, modulārās būvniecības uzņēmums (2015); SIA “Diana Sveces”, viens no lielākajiem sveču ražotājiem Baltijā (2004); a/s “Ventspils Zivju konservu kombināts”, zivju un jūras produktu konservu ražošana (1991); SIA “Bucher Municipal”, ielu tīrāmo mašīnu ražošana (2004); SIA “VK Ekspedīcija“, transporta pakalpojumi (2005); a/s “Unifreight Logistics”, transporta pakalpojumi (2016); SIA “Rottneros Baltic”, kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība (1995); SIA “MIXD”, reklāma (2017); SIA “BraDava”, jūras zveja, zivju apstrāde (1995); SIA “Sumata”, dīzeļdegvielas vairumtirdzniecība (1995); SIA “Venta FM”, zivju miltu un eļļas ražošana (2006); SIA “Ultraplast EU”, polikarbonāta plākšņu un izstrādājumu ražošana (2017); SIA “Chemispec”, ķīmisko vielu vairumtirdzniecība (2015).

Ventspils brīvostas teritorijas kopējā platība ir 2451,39 hektāri. Pēc pārkrauto kravu apjoma viena no vadošajām ostām Baltijas jūrā, atrodoties vadošo Eiropas ostu saraksta pirmajā divdesmitniekā. 1997. gadā Ventspils osta ieguva brīvās ekonomiskās zonas statusu. Ventspils brīvostā vairāk nekā 500 hektāri paredzēti rūpnieciskajai ražošanai. Uzņēmumu darbības sākumposmā ir pieejams Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (2005) Biznesa inkubatora atbalsts infrastruktūras un pakalpojumu jomā.

Ventspils ostas termināļi:

• SIA “Overseas Estates” (“Baltic Juice Terminal”), dažādu pārtikas lejamkravu pārkraušana (2006);
• SIA “Vars”, šķidro ķīmisko produktu – akrila nitrila pārkraušana (1991);
• SIA “Ventall Termināls”, gaišo naftas produktu pārkraušana (2004);
• SIA “Ventamonjaks”, šķidrā amonjaka pārkraušana (kopš 2007. gada, aktīvā darbība pārtraukta 2022. gadā);
• a/s “Ventbunkers”, naftas produktu pārkraušana (1994);
• SIA “Ventspils nafta termināls”, naftas un naftas produktu pārkraušana (1961);
• SIA “VK Terminal Services”, šķidrā amonjaka, naftas un ķīmisko produktu pārkraušana (2006);
• a/s “Baltic Coal Terminal”, akmeņogļu pārkraušana (2008);
• SIA “Eurohome Latvija”, beramkravu, smagsvara kravu un lielgabarīta projektu kravu pārkraušana (2007);
• a/s “Kālija Parks”, minerālmēslojuma pārkraušana (1993);
• a/s “Ventspils Grain Terminal”, lauksaimniecības produkcijas pārkraušana (2005);
• a/s “Ventspils Tirdzniecības osta”, beramkravu pārkraušana (1994);
• SIA “Noord Natie Ventspils Terminals”, daudzfunkcionāls kravu pārkraušanas centrs, ritošo kravu (ro-ro) terminālis konteineru un ģenerālkravu apstrādei (2000);
• SIA “Reefer Cargo Terminal”, saldēto produktu pārkraušana (2011);
• SIA “Ventplac”, kokmateriālu pārkraušana (1995).

Pilsētā darbojas “Latvijas Pasts”, pieejami banku pakalpojumi.

Ventspils tirgus atrodas vēsturiskajā Tirgus laukumā. Darbojas vairāki tirdzniecības centri un mazumtirdzniecības veikali, kā arī mēbeļu, sporta preču, ziedu, dārzkopības, sadzīves tehnikas, saimniecības preču un optikas veikali, aptiekas un veterinārās aptiekas. Vairāki restorāni, bistro, kafitērijas un krogi nodrošina sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Pilsētā ir vairākas degvielas uzpildes stacijas.  

Ventspils pilsētu savieno vairāki ceļi, piemēram, augstākās kategorijas ceļš (A10 Rīga–Ventspils), reģionālie autoceļi (P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus, P122 Ventspils–Piltene, P124 Ventspils–Kolka, P77 Ventspils–Dundaga), kā arī vietējie autoceļi un pašvaldības ceļi.

Sabiedriskais transports pilsētā: 15 maršruti, pavasara, vasaras un rudens sezonas laikā papildus tiek atvērti maršruti uz dārzkopības kooperatīviem “Kurzeme” un “Akmeņdziras” (2022). Starppilsētu maršruti nodrošina satiksmi ar satiksmi Rīgu, Liepāju, Jelgavu, Kuldīgu un Dundagu, maršruti Ventspils novadā nodrošina satiksmi uz Zirām, Anci, Ugāli, Stikliem, Liepeni, Mazirbi. Darbojas autoosta (uzcelta 1960. gadā, rekonstruēta 2001. gadā). Autobusu pārvadājumus nodrošina pašvaldības SIA “Ventspils reiss”, starppilsētu maršrutos – arī citi pārvadātāji.

Darbojas Ventspils pasažieru terminālis (2007), tiek nodrošināta prāmju satiksme no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā (2022. gadā 24 reisi nedēļā). Regulārus kravu un pasažieru pārvadājumus nodrošina lielākais prāmju operators Eiropā – “Stena Line”.

Lidosta “Ventspils” ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, nodrošināja regulārus aviosakarus ar Rīgu, pēc 2008. gada regulāri lidojumi nav veikti.

Dzelzceļa līnijā Ventspils–Zilupe (Ventspils–Maskava) pasažieru pārvadājumi tika veikti no 1901. gada (kad izbūvēja un atklāja atzaru Ventspils–Tukums un savienoja Ventspili ar tālāko līniju līdz Maskavai) līdz 2011. gadam. Ventspils stacijas pasažieru ēka (atjaunota 2013. gadā) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ūdenspiegādi un kanalizācijas pakalpojumus pilsētā nodrošina pašvaldības SIA “Ūdeka” (1994), bet centralizēti ūdensapgādes pakalpojumi pieejami jau no 1957. gada. Ūdens tiek iegūts no dziļurbumiem ūdens ieguves vietā “Ogsils”, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija darbojas kopš 2005. gada.

Siltumapgādi pilsētā nodrošina pašvaldības SIA “Ventspils Siltums” (1991), ārējo siltumtīklu kopējais garums ir vairāk nekā 45 km un 100 % siltumtrašu ir rekonstruētas ar rūpnieciski izolētām caurulēm (2022).

Atkritumu savākšanu un šķirošanu veic pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” (1945), kura pārziņā atrodas arī pilsētas apzaļumošana, pilsētas ielu uzturēšana, rekonstrukcija un segumu izbūve.

Energoapgādes pakalpojumus pilsētā nodrošina a/s “Latvenergo”, a/s “Augstsprieguma tīkls”, a/s “Sadales tīkls”, SIA “Vats”.

Telekomunikāciju un interneta pakalpojumus piedāvā SIA “LMT”, SIA “Bite”, SIA “Tele2”, SIA “Balticom”, SIA “iLink”.

SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” tika izveidota 2010. gadā, reorganizējot un apvienojot Ventspils un Talsu slimnīcas, tā ir viena no septiņām Latvijas daudzprofilu reģionālajām slimnīcām ārpus Rīgas.

Pilsētā darbojas SIA “Ventspils poliklīnika” (1995), SIA “Dziedinātava”, kas nodrošina rehabilitācijas pakalpojumus (1999), SIA “Miega slimību centrs” Ventspils filiāle, Pārventas poliklīnika (SIA “Kronoss”, 1994), doktorāts “Elite” (1994), Ventspils pirmais doktorāts (2003), Kuldīgas ielas doktorāts (2000), doktorāts Bini (2002), zobārstniecības klīnika “Zinta” (1993), ārstu privātprakses. 

Pilsētā darbojas:

• deviņas pirmsskolas izglītības iestādes – “Zvaigznīte” (1980), “Bitīte” (2010), “Vāverīte” (1968), “Rūķītis” (1977), “Eglīte” (1986), “Saulīte” (1965), “Pasaka” (1987), “Margrietiņa” (1993) un “Varavīksne” (1996) ;
• deviņas vispārizglītojošās dienas skolas – Ventspils Valsts 1. ģimnāzija (1918), Ventspils Centra sākumskola (2003), Ventspils 1. pamatskola (1923), Ventspils 2. pamatskola (1962), Ventspils 3. pamatskola (1959), Ventspils 2. vidusskola (1954), Ventspils 4. vidusskola (1968), Ventspils Pārventas pamatskola (1972), Ventspils 6. vidusskola (1983)
• Ventspils Tehnikums (1907), Ventspils Mūzikas vidusskola(1928), Ventspils Mākslas skola (1992), sporta skola “Spars” (1951);
• dažādas interešu izglītības programmas realizē Ventspils jaunrades nams (1955), Ventspils digitālais centrs (2003) un Ventspils jauniešu māja (2015);
• augstākās izglītības iestāde – Ventspils Augstskola (1997), augstākās izglītības programmās iespējams studēt arī Rīgas Tehniskās universitātes Ventspils studiju un zinātne centrā (Rīgas Tehniskās universitātes Ventspils filiālē), Juridiskās koledžas Ventspils filiālē, Latvijas Universitātes Ventspils filiālē.
• Ventspils zinātnes centrs “VIZIUM” (2022) piedāvā vairāk nekā 80 interaktīvus eksponātus, zinātnes šovus, laboratorijas, konferenču telpas, mācību klases un tehniski radošās darbnīcas, kas iepazīstina ar fiziku, ķīmiju un citām dabaszinātnēm.

Ventspilī atrodas koncertzāle “Latvija” (2019). Lielajā zālē ir 578 skatītāju vietas, šeit atrodas manuālas akustiskas koncertērģeles (ražotas 2019. gadā uzņēmumā Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG) un pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres (2019. gadā radījis klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš). Koncertzāles ēkā atrodas arī Ventspils mūzikas skola.

Teātra nams “Jūras vārti” piedāvā dažādu žanru profesionālo skatuves mākslu – teātra, operas un baleta uzvedumus, klasiskās, populārās, eksperimentālās, tautas un citu žanru mūzikas koncertus, vizuālās un jauno mediju mākslas izstādes, pasākumus bērniem. Lielās zāles ietilpība – 700 vietas, Jaunās zāles ietilpība – 150 vietas. Teātra namu un koncertzāli “Latvija” apsaimnieko SIA “Kurzemes filharmonija” (2009).

Ventspils Kultūras centrs (2001) ir pašvaldības iestāde, kas realizē pašvaldības pasūtījumus kultūras pasākumu, norišu, programmu un projektu jomā. Kultūras centrā darbojas 7 deju kolektīvi un ansambļi, 5 dziesmu ansambļi, 5 vokāli muzikālie ansambļi, 8 vokālie ansambļi, 2 folkloras kopas, 7 kori, 3 orķestri, 2 tautas lietišķās mākslas kolektīvi un Ventspils teātris (1945).

Ventspils muzejs (1928) ir reģionālais muzejs, kurā ir četras struktūrvienības: Livonijas ordeņa pils, Piejūras brīvdabas muzejs (1954), Ziemeļkurzemes amatniecības centrs jeb Ventspils Amatu māja (2007) un Herberta Dorbes memoriālais muzejs “Senču putekļi” (1989.). 2021. gadā muzeja krājumā glabājās vairāk nekā 160 000 muzejisku objektu.

Ventspils bibliotēka (1920) ir pašvaldības iestāde, kuras sastāvā atrodas Ventspils galvenā bibliotēka (1920), Pārventas bibliotēka (1948), Bērnu bibliotēka (1950), Gāliņciema bibliotēka (1954), Augstskolas bibliotēka (1997), Medicīnas bibliotēka (2013), Mūzikas bibliotēka (2019).

Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja (2006) ir daudzfunkcionāls rakstnieku un tulkotājs centrs.

Sporta attīstību Ventspilī veicina moderno sporta būvju tīkls – pilsētas sporta infrastruktūra tiek nemitīgi pilnveidota.

SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” (1994) ir daudzfunkcionāls sporta komplekss, viens no lielākajiem un modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu profesionālā sporta sasniegumu un masu sporta attīstības veicināšanu. Olimpiskā centra “Ventspils” pārvaldībā ir basketbola halle (ietilpība 3000), ledus halle ar vieglatlētikas manēžu, stadions ar diviem futbola laukumiem (ietilpība 3200), vieglatlētikas sektoru, tenisa kortiem, ielu vingrošanas stadions, viesnīca, Ūdens piedzīvojumu parks, sporta halle “Pārventa”, futbola stadions, pludmales volejbola stadions, sporta nams “Centrs”, vasaras skeitparks, Pudmales akvaparks (2002) un Piedzīvojumu parks (2005) ar slēpošanas kalnu “Lemberga hūte” (2005).

Ventspilī darbojas vairāk nekā 30 sporta klubi, kuros iesaistīti apmēram 1700 dalībnieku, tai skaitā vairāk nekā 1200 bērni un jaunieši. Lielākie sporta klubi ir basketbola klubs «Ventspils» (1994), volejbola klubs “Ventspils” (2009), motoklubs “Rodeo”(2005), hokeja klubs “Venta 2002”. Basketbola klubs “Ventspils” ir 10 reizes uzvarējis Latvijas Basketbola līgas čempionātā (2022).

Pašvaldība ar līdzfinansējumu atbalsta basketbola, futbola, hokeja, daiļslidošanas, tenisa, svarbumbu celšanas, motosporta, kērlinga, loka šaušanas, volejbola, pludmales volejbola, virves vilkšanas, triatlona, cīņas sporta (boksa, kikboksa, tekvondo), kā arī Ventspils Augstskolas studentu un Ventspils Tehnikuma audzēkņu sporta nodarbības.

Lai veicinātu sporta attīstību un atzīmētu pilsētas sportistu augstos sasniegumus sportā, kopš 2008. gada ir iedibināta Ventspils valstspilsētas domes gada atzinības piešķiršana sportā. 

Ventspils preses vēsture sākās 19. gs. beigās, kad sāka izdot laikrakstu vācu valodā Windausches Blatt (1898–1914) un laikrakstu krievu valodā “Vindavskij Ļistok” (Виндавскй листок, 1898–1903). Ar pārtraukumiem 20 .gs. sākumā tika izdots Windausche Zeitung (1901–1931). Latviešu preses pirmsākumi Ventspilī saistāmi ar laikrakstiem “Ventspils Ziņotājs” (1903–1907) un “Ventspils Apskats” (1907–1913). 20. gs. pirmajā pusē Ventspilī tika izdoti laikraksti “Ventas Straume” (1911–1914), “Jaunā Avīze” (1912–1915) un “Gaisma” (1911–1912). Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas tika izdota “Ventspils Avīze” (1919, 1933–1934) un īslaicīgajā padomju varas laikā 1919. gadā vienā numurā “Ventspils Komunists”. Starpkaru periodā tika izdoti vairāki izdevumi, piemēram, “Ventspils Atbalss” (1923), “Jaunā Dzīve” (1924–1931), “Jaunais Ventspils Apskats” (1928–1931), nozīmīgākais un ilglaicīgākais – “Ventas Balss” (1921–1940, 1941–1945). Padomju okupācijas laikā, nacionalizējot laikrakstu “Ventas Balss”, tika izdota “Brīvā Venta” (1940, 1945–1962), kas 1962. gadā tika pārdēvēta par “Padomju Ventu” (1962–1989).

Kopš 1989. gada Ventspilī atsāka izdot laikrakstu “Ventas Balss”, bet kopš 2017. gada tiek izdots laikraksts “Ventspilnieks”. Abiem laikrakstiem ir tīmekļa vietnes (www.ventasbalss.lv un www.ventspilnieks.lv).

Ventspils pašvaldības informāciju nodrošina tīmekļa vietne www.ventspils.lv.

SIA “Kurzemes televīzija” (dibināta 2000. gadā, līdz 2010. gadam SIA “Ventspils televīzija”) ir viena no vecākajām reģionālajām televīzijām Latvijā. 

Tūrisma nozari koordinē Ventspils tūrisma informācijas centrs (TIC), kas uztur arī virtuālo vēstniecību www.visitventspils.com (pieejama 8 valodās), kur atrodama informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem un cita būtiska ar tūrismu saistītu informācija, nodrošina Ventspils nemonetārās norēķināšanās līdzekļa – ventu – izplatīšanu. Tūrisma piedāvājumi iekļauj ne tikai daudzveidīgus pilsētas kultūras, vēstures un sporta objektus, bet arī aktīvās atpūtas iespējas dabā, apmeklējot Zilā karoga pludmali, Būšnieku ezera dabas taku, Briežu dārzu, Staldzenes stāvkrastu, pelēkās kāpas zonu un izmantojot apmēram 70 km (2022) veloceliņus, kas nodrošina pilsētai veiksmīgu iekļaušanos EuroVelo tīklā.

Pilsētvidē izvietotas 10 mākslinieciski veidotas strūklakas, lielākā ir “Fregate “Valzivs”” (2016), kas atrodas Lielajā laukumā, divu mākslas projektu “Govju parāde” (2002, 2012) eksponāti (27 gotiņu skulptūras, ko veidojuši Latvijas un ārvalstu mākslinieki), Bērnu pilsētiņa (2000), bērnu rotaļu laukums “Brīnumzeme” (2016), Pārventas Mežaparks, kurā ietilpst bērnu pilsētiņa “Fantāzija” (2002–2006), Jūrmalas parks ar Enkuru taku (2003–2004), Pludmales akvaparks. Apmeklētājiem apskatāms arī ostas Dienvidu mols, Ostas ielas promenāde (2020), Ventspils Piedzīvojumu parks.

2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu “valūtu” – ventus – ar sešiem dažādiem nomināliem: 5, 10, 20, 50, 100 un 500. 100 ventu atbilda 1 latam, bet tie neaizstāja Latvijas nacionālo valūtu latu. 2023. gadā 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto eirovalūtu. Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī, vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Ventspilī ar ventiem var norēķināties 40 tūrisma uzņēmumos un tūrisma objektos. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam “Ventspils Govju parāde 2002”.

Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā atrodas valsts īpaši aizsargājamā teritorija, proti, dabas liegums “Būšnieku ezera krasts”, kas iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 sarakstā, un divi aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – “Staldzenes stāvkrasts” un “Dampeļu atsegums”.

Kultūras pieminekļi:

• Ventspils senpilsēta (13.–17. gs. arheoloģijas piemineklis),
• Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs (13.–20. gs. pilsētbūvniecības piemineklis),
• Ostgals (19.–20. gs. pilsētbūvniecības piemineklis),
• Ventspils viduslaiku pils (13.–19. gs.),
• senkapi (Lielā mēra kapi, 1710.–1711. gads),
• 17.–18. gs. dzīvojamās ēkas (Kuldīgas iela 13, Lielā iela 9, Tirgus iela 7, Tirgus iela 11, Tirgus laukums 1, Kuldīgas iela 2),
• Rātsnams (18. gs.),
• 18. gs. noliktava (Jāņa iela 17),
• Ventspils Svētā Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca (1834–1835),
• Ventspils baptistu baznīca (1895),
• Ventspils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1901),
• Ventspils Loču tornis (1934),
• Ventspils dzelzceļa stacija (1901),
• Ventspils Valsts 1. ģimnāzija (1911–1912),
• Tirdzniecības skola (mūsdienās Ventspils Tehnikuma senais korpuss, 1912. gads),
• Tautas celtniecības objektu komplekss Piejūras brīvdabas muzejā (19.–20.gs.),
• industriālais kultūras piemineklis – Ventspils ostas darbnīcas (1901–1903).

Mākslas pieminekļi: 18.–19. gs. būvelementi un interjera elementi (durvju vērtnes un logi, krāsnis, kāpnes, ērģeles, baznīcu iekštelpu interjers) Ventspils vēsturiskajā centrā.

Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts ir arī senais Tirgus laukums, senākais kinoteātris Latvijā, kas joprojām darbojas nozarē, proti, kino “Rio”, zvejas kuģu “Azova” (1967) un “Grots” (1973) un loču kuģa “Rota”(1967) ekspozīcijas, 35 dažāda tipa vēsturiskie enkuri Jūrmalas parkā. Militārās vēstures piemineklis – 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis (1939), 17. gs. kuģu remonta doku vieta pie Dokupes ietekas Ventā.

Ventspilī dzimuši: jurists, valstsvīrs, Dānijas karaļa kanclers Dītrihs Reinkings (Dietrich Reinkingk); jurists Augusts Frīdrihs Karls fon Rezons (August Friedrich Karl von Raison); mākslas vēsturnieks, profesors Oskars Valdhauers (Oskar Waldhauer); uzņēmēja, filantrope Dorotija Dvorkina (Dorothy Dworkin); gleznotājs Rūdolfs Peders (starptautiski pazīstams kā Frānsiss Rudolfs, Francis Rudolph); komponists Imants Kārlis Ramiņš; politiķis Dzintars Ābiķis; basketbolists un treneris Gundars Vētra; Krievijas politiķis Oļegs Belozjorovs (Олег Белозёров); burātājs, dēkainis Freds Rebels (dzimis Paulis Sproģis); Latvijas Kara flotes admirālis Teodors Spāde; gleznotājs Jānis Tīdemanis; futbolists Fricis Kaņeps; komponists Imants Ramiņš; politiķe Baiba Rivža; mūziķis Andris Daņiļenko; politiķis Ģirts Valdis Kristovskis; treneris Māris Grīva; aktrise Zane Jančevska; bobslejists Sandis Prūsis; šķēpmetējs Ēriks Rags; dziedātājs Jānis Stībelis; bobslejists Gatis Gūts; basketbolists Sandis Buškevics; augstlēcējs Normunds Pūpols; soļotājs Ingus Janevics; svarcēlāja Rebeka Salsabila Ibrahima; vieglatlēte Rūta Kate Lasmane.