Purpura laukā ar sudraba tīklojumu pa kreisi vērsts sudraba medību rags ar zelta iemuti, stīpu un apmali, virs tā zelta ķetnu krusts. Ģerboņa lietošanas kārtību nosaka Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 3 “Par Ventspils pilsētas simboliku” (16.02.2018.).
Saistītie šķirkļi
Ventspils pilsētas ģerbonis.
Satura rādītājs
Ģerboņa attīstības senākais posms
Ventspils ģerboņa attīstības sākumi meklējami ar 1369. gadu datējamā vaska zīmogā, kurā tīklotā laukā novietots medību rags ar ķetnu krustu. Lai gan attēlu vēl nevar uzskatīt par ģerboni, jo tas nav novietots vairogā, atveidotās figūras un to izvietojums ir pamats vēlākajam pilsētas ģerbonim. Krusts simbolizē Vācu ordeņa Livonijas atzaru, norādot uz Ventspili kā ordeņa valstī ietilpstošu pilsētu. Medību raga simbolika ir neskaidra, iespējams, tas saistāms ar apvidus mežaino raksturu un medījamo dzīvnieku bagātību. Tīklojums ir viduslaiku zīmogiem raksturīgs fona aizpildījums bez dziļākas sākotnējās simbolikas. Šos elementus pilsētas ģerbonis saglabāja arī Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā (16.–18. gs.), kad tie pilsētas zīmogos redzami, atveidoti vairogā.
Ventspils pilsētas ģerbonis 1543. gada zīmogā.
Ģerboņa senākais krāsu un metālu lietojums nav zināms. Pirmo reizi ģerbonis aprakstīts 1782. gadā, norādot, ka dalīta vairoga augšējā daļa ir balta (sudraba), tajā zelta “bruņinieku krusts”, bet apakšējā daļa tumši zila, tajā melns rags ar zelta iemutni un apmali, ragu un krustu savieno trīs sarkanas saites. 1837. gadā laikrakstā Das Inland publicētajā aprakstā norādīts, ka vairoga lauks ir melns, tā augšdaļā atveidots sudraba ordeņa krusts, bet zem tā – sudraba medību rags, apkalts ar zeltu.
Oficiālu noformējumu un aprakstu 19. gs. Ventspils ģerbonis kopā ar citām Kurzemes un Zemgales pilsētām ieguva ar 11.03.1846. rīkojumu, kurā sniegts ģerboņa attēls un apraksts, norādot, ka tajā purpursarkanā lauka augšējā daļā attēlots zelta krusts, bet apakšējā – ar zelta riņķīšiem pie dalījuma līnijas piestiprināts sudraba zvejnieku tīkls, bet uz tā trīs zilās saitēs iekārts mednieku rags ar zeltītiem apkalumiem vidū un galos.
Ventspils pilsētas ģerbonis 20. gs.
1846. gadā pieņemtā ģerboņa versija tika izmantota vēl 20. gs. sākumā. Ventspils ģerboņa formu un saturu Latvijas Republikā noteica Heraldiskās komitejas 1925. gadā apstiprinātie Latvijas pilsētu ģerboņi, tajā skaitā arī Ventspils pilsētas heraldiskais simbols. Ģerbonis veiksmīgi veidotā heraldiskā stilizācijā saglabāja vēsturiskās heraldikas pamatelementus, lai gan tā izveides sākumposmā tika rosināts pleznu krustu aizvietot ar ugunskrustu. Ģerboņa plašāka izmantošana tika pārtraukta 1940. gadā.
Pildot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Ministru padomes lēmumu “Par Latvijas PSR pilsētu ģerboņu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību” (1968), tika izsludināts jauna pilsētas ģerboņa zīmējumu konkurss. 1968. gadā tika izveidots neheraldisks ģerbonis. Tajā ģerboņa vairoga augšējā daļā (galvā) uz Latvijas PSR karoga fona attēlots zelta stūres rats, zem tā uz sarkana ar sudrabotu tīklojumu – sudraba medību rags. 1970. gadā tika apstiprināts nedaudz pārveidots variants, kurā galvenās figūras tika samainītas vietām, – vairoga augšēja daļā (galvā) attēlots medību rags, bet stūres rats novietots lejā.
Sabiedriski politiskā procesa laikā, kas rezultējās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, Ventspils pilsētas 1925. gadā apstiprināto ģerboni 29.03.1989. atjaunoja Ventspils pilsētas Tautas deputātu padome. Latvijas Republikas Kultūras ministrija 28.07.2011. Ventspils pilsētas ģerboni reģistrēja Ģerboņu reģistrā.
Ventspils ģerbonis pie Ventspils domes. 05.2017.
1369. gada Ventspils pilsētas zīmogs Lībekas pilsētas arhīvā un zīmoga 1887. gadā publicētā rekonstrukcija.
1846. gadā apstiprinātais Ventspils pilsētas ģerbonis.
Ventspils pilsētas 1968. gada neheraldiskais ģerbonis.
Ģerboņa pielietojums
Ventspils ģerbonis ir Ventspils pilsētas karoga sastāvdaļa. Ventspils pilsētas karogs ir balts, tā balto lauku vertikāli un horizontāli šķērso purpursarkanas joslas, veidojot krustu. Krustpunktā izvietots pilsētas ģerbonis, kura lielums ir 3/5 karoga platuma, un tā labā mala piekļaujas karoga centram. Vertikālā josla karogā izvietota pret ģerboņa centru, horizontālā sadala karogu divās vienādās daļās. Joslu platums ir 1/5 karoga platuma. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:1,7. Ventspils pilsētas karoga metu izstrādājis mākslinieks Andris Norītis un vēsturniece Ingrīda Štrumfa. 10.03.1993. to akceptēja Heraldikas komisija, un 25.03.1993. to apstiprināja Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes valde.
Ventspils ģerboni izmanto pilsētas apbalvojumu dokumentos (Balvas, Lielās balvas un Atzinības raksta diplomos), pilsētas zīmogā, pilsētvidē. Līdzās ģerbonim tiek izmantots arī pilsētas logo (2000).
Multivide
Ventspils pilsētas ģerbonis.
1369. gada Ventspils pilsētas zīmogs Lībekas pilsētas arhīvā un zīmoga 1887. gadā publicētā rekonstrukcija.
Ventspils pilsētas ģerbonis 1543. gada zīmogā.
1846. gadā apstiprinātais Ventspils pilsētas ģerbonis.
Ventspils pilsētas ģerbonis pilsētas valdes locekļa amata zīmē. 19. gs. beigas.
Ventspils pilsētas 1968. gada neheraldiskais ģerbonis.
Ventspils ģerbonis pie Ventspils domes. 05.2017.