Līguma preambula deklarēja, ka līguma mērķis ir “attīstīt draudzīgās attiecības, kuras pamatojas uz otras puses valstiskas neatkarības atzīšanu”. Līguma pirmajā pantā abas puses apņēmās sniegt militāru palīdzību “jebkuras Eiropas lielvalsts” uzbrukuma gadījumā. Līguma otrais pants paredzēja PSRS bruņojuma piegādes Latvijai. Līguma vissvarīgākais pants bija 3. pants. Tas paredzēja izvietot PSRS jūras kara flotes bāzes Liepājā un Ventspilī, nodot PSRS “dažus lidlaukus”, un izvietot krasta artilērijas bāzi jūrmalā starp Ventspili un Pitragu. Atsevišķs konfidenciāls protokols noteica, ka padomju karaspēka skaitliskais sastāvs nepārsniegs 25 000 karavīru. Līguma 4. pantā abas puses apņēmās neslēgt nekādas savienības viena pret otru. Līguma 5. pants noteica, ka līguma īstenošana neaizskar abu pušu suverēnās tiesībās, “starp citu, viņu valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību”. Kā to apliecināja vēlākie notikumi, šī padomju apņemšanās bija melīga. Līguma 6. pants noteica, ka līguma darbības termiņš ir 10 gadi.