Multimediālu interneta platformu un digitalizācijas ietekmē mūsdienās turpinās preses (mediju) ainavas strukturālās pārmaiņas, skarot preses (mediju) biznesa modeļu maiņu un dažādu preses (mediju) veidu un tipu īpatsvaru. Preses izdevumu skaits un apjoms pasaulē lielākoties samazinās, taču dienas avīžniecībā izņēmumi ir, piemēram, Indijā, kur mediju tirgū turpina dominēt preses reklāmas ieņēmumi. Pasaules avīžu miljonu tirāžu pirmajā desmitniekā (2016. gadā pārdots 2,5 miljonus eksemplāru un vairāk) ar Indiju pārliecinoši konkurē tikai Japāna un Ķīna, un to noslēdza viens laikraksts no ASV (USA Today). Samazinājums mazāk skar arī vietējos un nedēļas laikrakstus, kā arī žurnālus, it īpaši populārajā un praktisko padomu segmentā. Internetā pieejamā informācija piesaista lielu daļu preses izdevumu auditorijas, vienlaikus preses izdevēji zaudē abonentus un daļu no reklāmdevēju investīcijām, kas pārplūst uz tīmekļa sociālajiem medijiem (galvenokārt globālajām sociālās tīklošanās vietnēm un meklēšanas rīku platformām). Reklāmas apjoms preses izdevumos sarūk, un tas apdraud līdzšinējo preses duālo biznesa modeli, kura pamatā ir ienākumi no pastāvīgo lasītāju abonēšanas maksas, mazumtirdzniecības un reklāmdevēju maksājumiem. Līdz ar to ieņēmumos pieaug tiešās pārdošanas īpatsvars, it īpaši nopietnajai (jeb kvalitātes) presei. Arī populārās preses patstāvīgu dienaskārtību apdraud nonākšana pārmērīgā sabiedrisko attiecību un politikas ietekmē. Vienlaikus aktualizējas jautājums par mērķētu un piemērotu valsts atbalstu un nodokļu atvieglojumiem kvalitātes presei un vispār ziņu (žurnālistikas) medijiem, it īpaši vietējiem un reģionālajiem, kā kritiski izšķirošai demokrātijas un kultūras infrastruktūrai.
Tomēr preses izdevumiem ir savas stiprās puses: 1) avīzes vai žurnāla lietojuma salīdzinošais ērtums un pieejamība atbilstoši pašiem lietotājiem viegli noteicamām šī medija lietojuma laika, telpas, izvēles, secības un ātruma vajadzībām un 2) atbilstoši augstākām prasībām atlasīts, padziļināts, analītisks un klasificēts saturs, kas pasniegts verbāli un vizuāli saistoši un uztverami, pārskatāmi un estētiski baudāmi, īstenojot plašu žurnālistikas žanru daudzveidību. Izmantojot savas priekšrocības, drukātās preses izdevumi pastāv un tiek dibināti no jauna, atrodot iepriekš nebijušus formātus un finansēšanas iespējas mediju tirgus saimniecībā, kur uzņēmumu mērķis ir sekmīga avīzes vai žurnāla kā materiālas preces un kultūras un sabiedriskā pakalpojuma (meritoriskās preces) ražošana un peļņa no to pārdošanas. Galvenais preses izdevuma kapitāls ir tā zīmola uzticamība, kas atkarīga no spējas pārliecināt par redakcionālā satura uzticamību un pielietojamību un tādējādi izdevīgo atšķirību no citiem publiskās komunikācijas (sabiedrisko attiecību, reklāmas) piedāvājumiem. Šim nolūkam preses izdevniecības sastāv no redakcijas, reklāmas, izplatīšanas, mārketinga un tehniskā nodrošinājuma daļām, kur, sekojot tieši mediju ekonomiskās konkurences loģikai, ieviesta darba dalīšana un par redakcionālā satura veidošanu lēmumus pieņem un atbild žurnālisti un redakcijas menedžments (redakcionālā neatkarība jeb autonomija). Preses izdevēji pamazām pārkārto savu darbību: samazinoties avīžu lasītāju skaitam, tie izdod žurnālus, izveido pastāvīgus vai vienreizējus grāmatžurnālus (bukazīnus), kas veltīti dažādiem tematiem, dibina tiešsaistes medijus. Katru gadu iznāk jauni laikraksti, grāmatžurnāli un žurnāli. Sekmīgas digitalizācijas piemērs ir vācu Aksela Špringera (Axel Cäsar Springer) mediju koncerns Axel Springer SE.