AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 21. augustā
Jānis Buholcs

sociālie mediji

(angļu social media, vācu soziale Medien, franču mĆ©dias sociaux, krievu cŠ¾Ń†ŠøŠ°Š»ŃŒŠ½Ń‹Šµ меГиа)
interaktīvu tieŔsaistes mediju veids

Saistītie Ŕķirkļi

  • Draugiem.lv
  • Facebook
  • Instagram
  • internets
  • komunikācija
  • komunikācijas zinātne
  • Snapchat
  • TikTok
  • Vikipēdija
  • ā€œXā€, sociālais medijs
  • YouTube

Nozares un apakŔnozares

komunikācijas zinātne
  • komunikācijas ētika
  • komunikācijas psiholoÄ£ija
  • komunikācijas teorijas
  • sabiedriskās attiecÄ«bas
  • sociālie mediji
  • žurnālistika
Sociālo mediju ikonas viedtālrunī. Holande, 2017. gads.

Sociālo mediju ikonas viedtālrunī. Holande, 2017. gads.

Avots: Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    ÄŖss kopsavilkums
  • 3.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 4.
    Saistība ar citām nozarēm
  • 5.
    Galvenie sastāvelementi
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Svarīgākās iestādes
  • 9.
    Periodiskie un tīmekļa izdevumi
  • 10.
    Nozīmīgākie nozares darbinieki, funkcionāri
  • Multivide 4
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    ÄŖss kopsavilkums
  • 3.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 4.
    Saistība ar citām nozarēm
  • 5.
    Galvenie sastāvelementi
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Svarīgākās iestādes
  • 9.
    Periodiskie un tīmekļa izdevumi
  • 10.
    Nozīmīgākie nozares darbinieki, funkcionāri

Sociālo mediju pamatā ir trÄ«s elementi: (1) digitāls saturs teksta un audiovizuālā formā; (2) lietotāji – indivÄ«di vai organizācijas –, kas saturu rada, izplata un patērē, un (3) programmatÅ«ra, kas lietotājiem saturu ļauj publicēt, izplatÄ«t un uz to reaģēt. Sociālajos medijos lietotāji mijiedarbojas uz paÅ”u radÄ«ta vai atlasÄ«ta satura pamata.

Sociālo mediju jēdziena pamatā ir vārds ā€œsociālsā€, ar to apzÄ«mējot Å”o mediju sniegtās mijiedarbÄ«bas iespējas neatkarÄ«gi no saziņā iesaistÄ«to personu skaita. Sociālie mediji no citiem tieÅ”saistes medijiem atŔķiras ar to, ka tajos ir iespējams komunikācijas modelis, kurā daudzi lietotāji var sazināties ar daudziem citiem lietotājiem (many-to-many) – tie var bÅ«t indivÄ«di vai organizāciju, zÄ«molu, pasākumu un citu komunikatÄ«vu vienÄ«bu pārstāvji. Turpretim masu medijus raksturo formāts, kurā viens komunikators sniedz vēstÄ«jumus daudziem auditorijas dalÄ«bniekiem (one-to-many), savukārt tālrunis, e-pasts un lÄ«dzÄ«gi personālie mediji lielākoties tiek izmantoti divu personu saziņai (one-to-one). Modelis, kurā daudzi sazinās ar daudziem, paredz mijiedarbÄ«bas dalÄ«bniekiem divvirzienu komunikācijas iespējas, sniedzot un saņemot informāciju, un tajā medijiem vienlaikus ir gan saziņas, gan informācijas rÄ«ku funkcijas.

ÄŖss kopsavilkums

Sociālo tīklu vietņu nosaukumā iekļautais sociālo tīklu jēdziens socioloģijā parādījies 20. gs. pirmajā pusē. Sociālais tīkls ir struktūra, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās). Analizējot sociālos tīklus, iespējams gūt ieskatu grupas mijiedarbības procesos un skaidrot indivīdu uzvedību grupā.

Lai gan sociālo tÄ«klu vietnes publiskajā telpā nereti tiek dēvētas par sociālajiem tÄ«kliem, Ŕāds termina lietojums ir maldinoÅ”s un neatbilst tradicionālajai sociālo tÄ«klu kā teorētiska jēdziena izpratnei. Sociālais tÄ«kls ikvienam indivÄ«dam ir neatkarÄ«gi no tā, vai indivÄ«ds lieto internetu vai nē. Sociālo tÄ«klu vietnes paÅ”as nav tÄ«kli – tÄ«klus tajās veido lietotāji.

Sociālie mediji ietver plaÅ”u un daudzveidÄ«gu saziņas lÄ«dzekļu kopumu. Sociālo mediju piemēri ir blogi, forumi, vietnes, kurās lietotājiem iespējams koplietot un vērtēt video un audio materiālus un attēlus vai kurās lietotāji var uzdot dažādus jautājumus un saņemt no citiem lietotājiem atbildes; dažādu preču un pakalpojumu kolektÄ«vas recenzēŔanas un novērtēŔanas vietnes un citas. MÅ«sdienās liela daļa tieÅ”saistē bāzēto informācijas un saziņas pakalpojumu ietver sociālās mijiedarbÄ«bas elementus – iespēju citiem pakalpojuma lietotājiem ā€œsekotā€ konkrēta indivÄ«da vai organizācijas aktivitātēm un reaģēt uz tām atsauksmju vai kvantificējamu vērtējumu formā.

Sociālo tÄ«klu vietnes ir viens no visplaŔāk lietotajiem sociālo mediju paveidiem. Tās ir tieÅ”saistes pakalpojumi, kas lietotājiem tieÅ”saistē ļauj veidot, paplaÅ”ināt un uzturēt kontaktu tÄ«klu. Populārākās sociālo tÄ«klu vietnes, piemēram, Facebook vai Draugiem.lv, tiek izmantotas, lai uzturētu tieÅ”saistes savienojumus ar citiem lietotājiem un sekotu lÄ«dzi viņu publicētajiem attēliem, ierakstiem un citiem materiāliem – lielākoties par viņu ikdienas gaitām un aktualitātēm. Pēc lÄ«dzÄ«giem principiem darbojas daudzi tieÅ”saistes pakalpojumi, kas apvieno indivÄ«dus uz konkrētu vaļasprieku, intereÅ”u, profesionālās darbÄ«bas jomu un citu specifiskāku raksturojumu pamata.

Sociālo tÄ«klu vietņu specifiskās iezÄ«mes ir (1) lietotāja profils jeb katra lietotāja izveidota vietnes sadaļa, kurā tiek atainota ar konkrēto lietotāju saistÄ«tā informācija – attēls, raksturojoÅ”ie dati, publicētā informācija un (2) ā€œdrauguā€ saraksts – citi lietotāji, ar kuriem konkrētais indivÄ«ds ir izvēlējies nodibināt kontaktu, piemēram, ar mērÄ·i sekot lÄ«dzi to aktivitātēm. AtkarÄ«bā no vietnes uzbÅ«ves, savienojumi var bÅ«t divpusēji vai vienpusēji.

Sociālie mediji var būt gan tīmekļa vietnes, gan mobilās ierīces lietotnes formā, gan var izmantot abas formas.

Praktiskā un teorētiskā nozīme

Sociālie mediji ir starp izplatÄ«tākajiem tieÅ”saistes saziņas lÄ«dzekļiem. Tos informācijas ieguvei un izplatīŔanai un kontaktu uzturēŔanai izmanto dažādu sabiedrÄ«bas grupu un profesiju pārstāvji – žurnālisti, politiÄ·i, tirgvedÄ«bas darbinieki, starpvalstu migranti, dažādu specifisku tēmu vai jomu entuziasti, pilsoniskie aktÄ«visti un citi. Lai gan atbilstoÅ”i iecerētajam vai faktiskajam konkrētās vietnes lietojumam tās izstrādātāji ievieÅ” dažādas specifiskas funkcijas, tomēr tehniskā uzbÅ«ve daudzu sociālo vietņu lietojuma jomas neierobežo. Taču sociālo mediju lietojumam paÅ”am par sevi nav konkrētu un iepriekÅ” prognozējamu efektu, piemēram, demokrātijas stiprināŔana vai nemieru veicināŔana. Iznākums ir atkarÄ«gs no lietoÅ”anas praksēm un konteksta.

Sociālo mediju funkciju daudzveidÄ«ba un elastÄ«gums dažādu komunikācijas mērÄ·u sasniegÅ”anai veicinājis sociālo mediju izmantoÅ”anu dažādās atŔķirÄ«gās ar komunikāciju saistÄ«tās jomās, piemēram,

a) starppersonu saziņā ‒ sociālie mediji ļauj uzturēt pastāvÄ«gu saikni starp noteiktam sociālajam tÄ«klam piederoÅ”iem indivÄ«diem un dalÄ«ties gan privātā informācijā (attēli, videomateriāli, tekstuāli ierakstu veidā), gan publiskās komunikācijas saturā (saites uz masu mediju rakstiem vai citiem publicētiem materiāliem);

b) masu medijos ‒ ievērojama daļa žurnālistu veidotā un masu mediju izplatÄ«tā satura auditoriju sasniedz tieÅ”i sociālo tÄ«klu vietnēs;

c) sabiedriskajās attiecÄ«bās un mārketingā ‒ sociālie mediji ļauj dažādām iesaistÄ«tajām pusēm publiski izplatÄ«t savus vēstÄ«jumus, neizmantojot masu mediju kanālus;

d) politiskajā un citu veidu publiskajā komunikācijā ‒ sociālie mediji tiek izmantoti gan politisko partiju un citu valsts un privāto organizāciju un institÅ«ciju, gan arÄ« individuālu politiÄ·u, amatpersonu un aktÄ«vistu saziņā ar sabiedrÄ«bu politisko kampaņu laikā un ārpus tām;

e) izmeklēŔanā ‒ tā kā lietotāju sociālo mediju kontos ir atrodams daudz informācijas, tai skaitā tas, ar kādiem cilvēkiem indivÄ«ds sazinās, tos var izmantot arÄ« varasiestādes, privātā sektora institÅ«cijas un indivÄ«di informācijas ieguves nolÅ«kos.

Saistība ar citām nozarēm

Sociālie mediji kā informācijas un komunikācijas rÄ«ki nav ierobežoti tikai vienā nozarē. Tos var apskatÄ«t kā daļu no ikvienas nozares, kurā ietilpst informācijas veidoÅ”anas un izplatīŔanas un sociālās mijiedarbÄ«bas aspekti. Piemēram, lai analizētu cilvēku pārvietoÅ”anos vai sociāli veidojuŔās publisko telpu robežas, cilvēka Ä£eogrāfijas un pilsētvides pētnieki izmanto lietotāju Ä£eolokācijas datus, kurus reÄ£istrē dažādu sociālo mediju vietnes. Sociologi sociālajos medijos apskata lietotāju rÄ«cÄ«bu, grupu veidoÅ”anos, normu un sankciju realizēŔanu vai sevis izrādīŔanu, kā arÄ« citas ar sociālajiem procesiem saistÄ«tas parādÄ«bas. Antropologi sociālos medijus izmanto etnogrāfiskiem pētÄ«jumiem. Psihologi skaidro sociālo mediju lietotāju uzvedÄ«bas dažādas Ŕķautnes, tai skaitā komunikācijas platformu ietekmi uz starppersonu attiecÄ«bām. KultÅ«ras studijās tiek apskatÄ«tas tieÅ”saistē veidojuŔās subkultÅ«ras vai arÄ« dažādu ar sociālajiem medijiem saistÄ«tu kultÅ«ras parādÄ«bu izplatÄ«ba, piemēram, paÅ”bildes (jeb selfiji). Datu zinātne var izmantot datu apjomu, kas tiek uzkrāts sociālo mediju vietnēs, lai sadarbÄ«bā ar citu zinātņu jomām pētÄ«tu cilvēku rÄ«cÄ«bas modeļus, tai skaitā emocijas un lēmumu pieņemÅ”anu, un prognozētu turpmāko rÄ«cÄ«bu. TÄ«kla teorija, kas ir daļa no grafu teorijas, pēta attiecÄ«bas starp mezglpunktiem (virsotnēm), kas savienoti ar saitēm (Ŕķautnēm) – tai skaitā analizē sociālo tÄ«klu vizuālos atveidojumus. Mārketinga un saistÄ«to jomu pārstāvji apskata, kā sociālos medijus izmantot dažādu ražojumu vai pakalpojumu popularizēŔanā, klientu izpētē un mērÄ·auditorijas aizsniegÅ”anā. Politikas pētnieki apskata sociālo mediju lietojumu protestos un citu veida politiskajā lÄ«dzdalÄ«bā, kā arÄ« propagandā un informatÄ«vajos uzbrukumos. NozÄ«mÄ«gi pētÄ«jumu virzieni ir arÄ« kiberterorizēŔana (cyberbullying), kas ir problēma gan skolēnu, gan arÄ« citu vecumu cilvēkiem; informatÄ«vie burbuļi, kurus veido sociālo mediju sniegtās iespējas atlasÄ«t tikai tādus informācijas avotus, kam lietotājs piekrÄ«t, un ignorēt citus, tādējādi lietotājam gÅ«stot nepilnÄ«gu priekÅ”statu par sabiedrÄ«bā notiekoÅ”o; sociālo mediju nozÄ«me žurnālistikā un citi.

Galvenie sastāvelementi

Sociālie mediji ir daļa no komunikācijas jomas. Tie attiecas gan uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, gan uz saziņu kā sociālu procesu.

Galvenie sociālo mediju paveidi ir Ŕādi:

a) blogi – tÄ«mekļa žurnāli vai interneta dienasgrāmatas. Blogu saturu veido viens vai vairāki autori. Tie var bÅ«t veltÄ«ti vai nu kādai konkrētai tēmai, vai arÄ« tajos var vēstÄ«t par visu, kas autorus interesē un ko tie subjektÄ«vi novērtējuÅ”i par publicēŔanas vērtu. Parasti Ŕādu mediju saturs ir žanriski vienots (piemēram, personiskie novērojumi un aktivitātes; ziņas; viedokļraksti; mākslinieciska paÅ”izteiksme un citi). Vairumā gadÄ«jumu lasÄ«tājiem ir iespējams pie bloga ierakstiem atstāt savas atsauksmes.

b) forumi – diskusiju vietnes, kurās autori var publicēt savus ierakstus vai rakstÄ«t atbildes uz citu lietotāju ierakstiem. Forumu satura struktÅ«ra ir hierarhiska: tie parasti veltÄ«ti kādai tēmai vai satura žanram. Tēmas tālāk tiek iedalÄ«tas apakÅ”forumos, kuros lietotāji publicē savus ierakstus teksta, vizuālā vai citā formātā atbilstoÅ”i saturiskajai piederÄ«bai.

c) vikivietnes – tÄ«mekļa vietnes, kurās lietotājiem ir iespējams ne tikai pievienot, bet arÄ« rediģēt jau esoÅ”o saturu. Vikivietnes atvieglo kolektÄ«vu informācijas vākÅ”anu, izvērtēŔanu un papildināŔanu neatkarÄ«gi no dalÄ«bnieku fiziskās atraÅ”anās vietas.

d) attēlu, video un audio satura koplietoÅ”anas vietnes – tieÅ”saistes pakalpojumi, kuros lietotājiem iespējams ievietot sevis radÄ«tu vai no citiem avotiem iegÅ«tu saturu. Saturs tiek padarÄ«ts pieejams citiem interesentiem, kas to var skatÄ«ties un vērtēt paŔā vietnē, bet bieži vien interesentiem iespējams Å”o saturu ieguldÄ«t citos tÄ«mekļa resursos, tādējādi piedaloties tā izplatīŔanā tālāk. Vieni no visplaŔāk lietotajiem Ŕādiem pakalpojumiem ir YouTube, Flickr un SoundCloud.

e) virtuālās pasaules – datorsimulētas vides, kurās lietotāji var izveidot sevi reprezentējoÅ”us tēlus (avatārus), kas mijiedarbojas ar citu lietotāju tēliem. Šādas virtuālās pasaules var bÅ«t veidotas gan kā vairāklietotāju datorspēles, gan arÄ« kā sociālās mijiedarbÄ«bas telpas, kurās cilvēki sazinās atbilstoÅ”i sevis pieņemtajām lomām. Viena no populārākajām Ŕādām pasaulēm ir Second Life.

f) sociālo grāmatzÄ«mju vietnes – lietotājiem ļauj pievienot un aprakstÄ«t saites uz interesējoÅ”ajiem tÄ«mekļa resursiem. Apkopojot un tematiski sakārtojot Ŕādus resursus, tos vēlāk var ērti atrast. Sociālo grāmatzÄ«mju pakalpojumu nozÄ«mÄ«ga iespēja ir raksturvārdu (tagu) pievienoÅ”ana. Raksturvārdi palÄ«dz klasificēt gan katra atseviŔķā lietotāja apkopotās saites uz tieÅ”saistes resursiem, gan arÄ« veido un papildina citiem lietotājiem pieejamo, uz vietnē izmantotajiem raksturvārdiem balstÄ«to satura klasifikācijas sistēmu (folksonomiju). Sociālo grāmatzÄ«mju vietne ir, piemēram, del.icio.us.

g) kolektÄ«vās recenzēŔanas vietnes – pakalpojumi, kuros lietotāji raksta atsauksmes un atstāj vērtējumus par dažādiem ražojumiem, pakalpojumiem, uzņēmumiem un citiem. Citi lietotāji, apsverot pirkumu izvēles, var iepazÄ«ties ar vietnē jau atstātajiem vērtējumiem. KolektÄ«vās recenzēŔanas vietnes ir, piemēram, Yelp, Goodreads.

h) pūļpakalpojumu (crowdsourcing) vietnes ‒ vietnes, kas iesaista cilvēkus kopēja mērÄ·a sasniegÅ”anai. IndivÄ«di var sniegt pakalpojumus, savā rÄ«cÄ«bā esoÅ”u informāciju vai cita veida pienesumu. Piemēram, cilvēki var ziņot par dabas katastrofām vai cita veida krÄ«zēm, satiksmes sastrēgumiem un citām tēmām. Å Ä« informācija tiek centralizēti apstrādāta, lai parādÄ«tu kopējo ainu. Pūļpakalpojumu vietnes ir, piemēram, Waze un Ushahidi. Å o pakalpojumu apakÅ”tips ir pūļfinansējuma platformas (piemēram, Kickstarter, Indiegogo), kurās dažādu ideju vai iniciatÄ«vu autori aicina citus cilvēkus ziedot naudu savu iniciatÄ«vu Ä«stenoÅ”anai.

i) sociālās ziņu un informācijas vietnes – vietnes, kas ļauj lietotājiem publicēt un novērtēt saites uz citiem tieÅ”saistes resursiem, kā arÄ« balsot par jau publicētām saitēm. Publicētās informācijas kolektÄ«vais vērtējums darbojas kā filtra sistēma, kas atlasa to, ko paÅ”i lietotāji uzskata par vērtÄ«gāko un svarÄ«gāko un ar ko bÅ«tu vērts iepazÄ«ties arÄ« citiem. Sociālās ziņu un informācijas vietnes ir, piemēram, Reddit, Slashdot.

j) sociālo tÄ«klu vietnes – vietnes, kas iekļauj dažādas citu sociālo mediju funkcijas, vienlaikus uzsverot starppersonu savienojumu veidoÅ”anu un uzturēŔanu. Tās var bÅ«t gan vispārÄ«ga lietojuma pakalpojumi, kas orientēti uz lietotāju jau esoÅ”o sociālo tÄ«klu veidoÅ”anu un paplaÅ”ināŔanu (Facebook), gan arÄ« iespēja apvienot lietotājus, kurus saista noteiktas aktivitātes, intereses (ceļoÅ”ana, mÅ«zika, amatniecÄ«ba u. c.) vai identitātes (etniskā, rases, valodas vai cita veida piederÄ«ba).

ÄŖsa vēsture

Elementi, kas raksturo mÅ«sdienu sociālos medijus, interneta komunikācijā parādÄ«juÅ”ies pakāpeniski kā daudzu cilvēku ideju un ieguldÄ«tā darba rezultāts.

20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados izplatÄ«ts interneta saziņas veids bija tā dēvētās ziņojumu dēļu sistēmas (bulletin board system, BBS), kas lietotājiem ļāva apmainÄ«ties ar ziņojumiem un failiem. LÄ«dzÄ«ga bija diskusiju sistēma Usenet, kas plaÅ”i tika lietota 80. gados un ļāva lietotājiem publicēt un lasÄ«t ziņojumus, kas piesaistÄ«ti dažādām tematiskajām kategorijām.

20. gs. 90. gados populāras kļuva tieÅ”saistes tērzēŔanas (internet relay chat, IRC) programmas, kas pieļāva saziņu gan starp personiski pazÄ«stamiem cilvēkiem, gan sveÅ”iniekiem. TērzēŔanas programmas ļāva pieslēgties sarunu kanāliem, kas veltÄ«ti noteiktai tematikai. Lai gan Å”iem saziņas veidiem trÅ«ka daudz no tehniskajām iezÄ«mēm un iespējām, kas raksturo mÅ«sdienu sociālos medijus, tomēr arÄ« tie bija lietotāju radÄ«tā satura apmaiņas un savstarpējo kontaktu veidoÅ”anas uzturēŔanas rÄ«ki un tādējādi atbilda sociālo mediju pamata principiem.

Jēdziens ā€œsociālie medijiā€ tādā nozÄ«mē, kā tas tiek saprasts mÅ«sdienās, pirmo reizi parādÄ«jās 20. gs. 90. gadu vidÅ«. Å ajā laikā populāri kļuva tieÅ”saistes forumi, kuros diskutēja lietotāji, ko parasti vieno kopējas intereses vai nodarboÅ”anās. 90. gadu vidÅ« parādÄ«jās pirmie blogi. Gadu desmita nogalē par ierastu iezÄ«mi tajos kļuva komentēŔanas iespējas, tādējādi padarot iespējamu divvirziena saziņu starp autoru un lasÄ«tājiem. 1995. gadā sāka darboties vietne theGlobe.com, kurā bija ietverti tieÅ”saistes sociālās tÄ«kloÅ”anās elementi – lietotāji varēja kontaktēties ar draugiem un Ä£imenes locekļiem, atrast personiski nepazÄ«stamus cilvēkus ar lÄ«dzÄ«gām interesēm, veidot personiskās tÄ«mekļa lapas un spēlēt spēles. 1998. gadā darbu sāka Open Diary ā€“ viens no pirmajiem pakalpojumiem, kas ikvienam interesentam ļāva izveidot savu tieÅ”saistes publisko dienasgrāmatu vai blogu.

1997. gadā izveidotajā vietnē SixDegrees.com bija liela daļa no pamata funkcijām, kas atrodamas arī mūsdienu sociālo tīklu vietnēs, tai skaitā draugu saraksti. Šīs idejas tālāk attīstīja 2002. gadā izveidotais Friendster, 2003. gadā izveidotais MySpace un citas vietnes.

PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis

Sociālo mediju vietņu un to lietotāju skaita pieaugumu sekmējusi interneta pieslēguma pieejamÄ«ba, kā arÄ« viedtālruņu popularitāte, kas lietotājiem nodroÅ”ina iespēju Å”os medijus lietot no ikvienas vietas, kur pieejami mobilie sakari.

PaÅ”laik pasaulē populārākais sociālais medijs ir 2004. gadā izveidotais Facebook. 09.2016. laikā vismaz vienu reizi to bija izmantojuÅ”i 1,79 miljardi cilvēku visā pasaulē. Paralēli tam turpina attÄ«stÄ«ties arÄ« citi pakalpojumi, kas specializējas dažādās nozarēs vai tematikās.

Uz tieÅ”saistes sociālās tÄ«kloÅ”anās principiem balstÄ«tas, piemēram, profesionālo kontaktu (LinkedIn, ResearchGate), iepazīŔanās (OkCupid) vai noteiktam reÄ£ionam vai valodai piederÄ«go cilvēku (Vkontakte, Cyworld, Draugiem.lv) vietnes. Populāras ir attēlu publicēŔanas (Instagram), sporta aktivitāŔu un sasniegumu ierakstīŔanas (Endomondo), anonÄ«mu un parakstÄ«tu jautājumu uzdoÅ”anas vietnes (Ask.fm).

AttÄ«stās sociālie mediji ar jaunām funkcijām, vai arÄ« tie pārveido jau esoŔās funkcijas. Piemēram, lietotne Snapchat, kas paredzēta, lai dalÄ«tos ar multimediālu saturu, izlasÄ«tos ziņojumus pēc laika automātiski nodzēŔ. Šāda uz privātumu orientēta iezÄ«me Snapchat atŔķir no daudziem citiem saziņas pakalpojumiem, kuros publicētie materiāli saglabājas pastāvÄ«gi un pēc tam noteiktos apstākļos var radÄ«t nepatikÅ”anas autoram. Vēl kāda specifiska iezÄ«me, kas raksturÄ«ga Snapchat un dažiem citiem jaunajiem sociālajiem medijiem, – tie ir izmantojami tikai mobilajā ierÄ«cē (viedtālrunÄ«, planÅ”etdatorā), bet ne stacionārajā vai klēpja datorā.

Daļa izstrādātāju vienā platformā apvieno aizvien vairāk dažādu tieÅ”saistes pakalpojumu. Piemēram, Ķīnā populārais WeChat papildus ierastajām sociālo tÄ«klu vietņu funkcijām nodroÅ”ina arÄ« rēķinu apmaksu, preču un pakalpojumu iegādi veikalos, naudas pārskaitÄ«jumus. Å ajā lietotnē iespējams arÄ« pasÅ«tÄ«t un apmaksāt taksometru, reÄ£istrēties pie ārsta un kārtot citus darÄ«jumus.

Vēl cits attÄ«stÄ«bas virziens ir tā dēvētā tieÅ”saistes pakalpojumu federalizācija. AtŔķirÄ«bā no vairuma komerciālo sociālo mediju, federalizētiem medijiem nav centralizētas arhitektÅ«ras. Tā vietā, lai izmantotu medija izstrādātāja un uzturētāja (piemēram, Facebook vai Google) serverus, federalizētie mediji darbojas pēc vienādranga tÄ«kla (P2P) principa. Katrs lietotājs tÄ«klā var iesaistÄ«ties, uzturot savā datorā attiecÄ«go medija programmatÅ«ru un izveidojot mezglpunktu, kas pieslēdzas kopējam tÄ«klam, vai arÄ« reÄ£istrējot kontu jau kādā no esoÅ”ajiem mezglpunktiem. Informācijas plÅ«smu Ŕādā tÄ«klā nav iespējams centralizēti pārvaldÄ«t, bet lietotāji pilnÄ«bā saglabā kontroli pār saviem personiskajiem datiem. Federalizētu sociālo mediju piemērs ir diaspora* (lÄ«dzinās Facebook) un Quitter (lÄ«dzinās ā€œXā€, agrāk – Twitter). Šāda veida mediji var nodroÅ”ināt lietotājiem vairāk privātuma un lielākas iespējas ietekmēt pakalpojuma turpmāko attÄ«stÄ«bu, tomēr dažādu iemeslu dēļ tie lÄ«dz Å”im guvuÅ”i salÄ«dzinoÅ”i mazu popularitāti.

Svarīgākās iestādes

Sociālo mediju pētniecÄ«bā nozÄ«mÄ«gas vairākas organizācijas. Asociācijas mākslÄ«gā intelekta attÄ«stīŔanai (Association for the advancement of artificial intelligence, AAAI) galvenais mērÄ·is ir domāŔanas un saprātÄ«gas uzvedÄ«bas izpratne un Å”o zināŔanu izmantoÅ”ana tehnoloÄ£iju izstrādē. Viens no darbÄ«bas virzieniem ir sociālo mediju izpēte. Organizācija rÄ«ko ikgadējo TÄ«mekļa un sociālo mediju konferenci (International AAAI conference on web and social media, ICWSM).

Interneta pētnieku asociācija (Association of internet researchers, AoIR) ir akadēmiska starpdisciplināra organizācija ar internetu saistīto jautājumu pētniecībai.

Oksfordas Interneta institūts (Oxford internet institute) ir Oksfordas Universitātes (University of Oxford) struktūrvienība ar internetu saistīto sociālo zinātņu jomu pētniecībai.

NozÄ«mÄ«ga ir arÄ« PjÅ« pētniecÄ«bas centra (Pew research center) Interneta, zinātnes un tehnoloÄ£iju pētniecÄ«bas (Internet, Science and Technology research) struktÅ«rvienÄ«ba. PjÅ« pētniecÄ«bas centrs ir neatkarÄ«ga domnÄ«ca, kas veic publiskā viedokļa un demogrāfijas mērÄ«jumus, satura analÄ«zi un cita veida izpēti, tai skaitā par sociālo mediju un citu tieÅ”saistes saziņas lÄ«dzekļu lietojumu.

Ar sociālo mediju pētniecību nodarbojas arī Vestminsteras Universitātes (University of Westminster) Komunikāciju un mediju pētniecības institūta (Communications and media research institute, CAMRI) Sociālo mediju pētniecības centrs (Centre for Social Media Research).

Periodiskie un tīmekļa izdevumi

Interneta pētnieku asociācijas vēstkopā AIR-L pieejama informācija par tieÅ”saistes pētniecÄ«bas jomas aktualitātēm. DalÄ«bnieki var diskutēt vai gÅ«t atgriezenisko saiti par sevi interesējoÅ”iem jautājumiem. Tajā ziņojumus var sÅ«tÄ«t un saņemt neatkarÄ«gi no dalÄ«bas asociācijā.

Eiropas Komunikācijas pētniecības un izglītības asociācijas (European Communication Research and Education Association, ECREA) vēstkopa informē par aktualitātēm komunikācijas nozarē, tai skaitā konferencēm, stipendijām un jaunām grāmatām.

Viens no prestižākajiem komunikācijas zinātnes starptautiskajiem izdevumiem ir Journal of Computer-Mediated Communication (kopÅ” 1995. gada; izdod Starptautiskā Komunikācijas asociācija sadarbÄ«bā ar izdevniecÄ«bu Wiley-Blackwell). Tas ir akadēmisks recenzēts un starpdisciplinārs žurnāls, kurā tiek publicēti pētÄ«jumi par datorpastarpināto komunikāciju, tai skaitā sociālajiem medijiem.

New Media & Society (kopÅ” 1999. gada; izdod izdevniecÄ«ba Sage Publications) ir akadēmisks recenzēts žurnāls, kas veltÄ«ts jauno informācijas un komunikācijas tehnoloÄ£iju izpētei sociālā kontekstā. Viens no prestižākajiem komunikācijas zinātnes starptautiskajiem izdevumiem.

Nieman Journalism Lab (kopÅ” 2008. gada) ir Hārvarda Universitātes (Harvard University) NÄ«mana žurnālistikas fonda (The Nieman foundation for journalism) medijs, kas veltÄ«ts jauno žurnālistikas darbÄ«bas un finansēŔanas modeļu izpētei. Medija tematiskā sadaļa Audience & social apskata aktualitātes sociālo mediju lietojumā.

Social Media + Society ir akadēmisks recenzēts žurnāls, kas veltÄ«ts pētÄ«jumiem par sociālajiem medijiem un to ietekmi uz sabiedrÄ«bu. Izdevums tiek publicēts brÄ«vpieejas formātā (lai lasÄ«tu rakstus, nav nepiecieÅ”ams abonements). Žurnālu kopÅ” 2015. gada publicē izdevniecÄ«ba Sage Publications.

Nozīmīgākie nozares darbinieki, funkcionāri

Amerikāņu pētniece Nensija Beima (Nancy Baym) ir jauno un sociālo mediju, kā arÄ« fanu un lÄ«dzdalÄ«bas kultÅ«ru pētniece. PievērÅ”as tam, kā indivÄ«di un tieÅ”saistes grupu dalÄ«bnieki izprot un lieto komunikācijas tehnoloÄ£ijas savās ikdienas attiecÄ«bās. Deina Boida (Danah Boyd) ir viena no ievērojamākajām sociālo mediju pētniecēm, Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu pievērÅ”ot tam, kā sociālos medijus un komunikācijas tehnoloÄ£ijas lieto jaunieÅ”i. Hosē van Deika (JosĆ© van Dijck) ir digitālo mediju pētniece. Viens no viņas pētÄ«jumu virzieniem ir sociālajos medijos notiekoÅ”o kultÅ«ras un sociālo procesu analÄ«ze. Nikole Elisone (Nicole Ellison) pēta starppersonu mijiedarbÄ«bu un indivÄ«du sevis izrādīŔanu sociālo tÄ«klu vietnēs un citās tieÅ”saistes vidēs, attiecÄ«bu uzsākÅ”anu un uzturēŔanu tieÅ”saistē, sociālo mediju lietojumu organizācijās, tehnoloÄ£iju lietojumu izglÄ«tÄ«bā.

Amerikāņu zinātnieks Roberts Gēls (Robert Gehl) savos pētÄ«jumos no kritiskās perspektÄ«vas apskata, kā programmatÅ«ra, kas darbina sociālos medijus, veido ar to lietoÅ”anu saistÄ«to kultÅ«ru un kā kultÅ«ra ietekmē to, kā attÄ«stās sociālo mediju programmatÅ«ra. R. Gēls publicē sociālo mediju arhitektÅ«ras, kultÅ«ras, dizaina un programmatÅ«ras koda kritiku. AlternatÄ«vo un federalizēto sociālo mediju kustÄ«bas atbalstÄ«tājs.

Zizi Papaharisi (Ζιζή Ī Ī±Ļ€Ī±Ļ‡Ī±ĻĪÆĻƒĪ·) pēta tieÅ”saistes mediju sociālo un politisko ietekmi uz dažādiem sabiedriskajiem procesiem, tai skaitā pilsonisko lÄ«dzdalÄ«bu un sociālajām kustÄ«bām. Veikusi pētÄ«jumus par tieÅ”saistes žurnālistiku, sociālo tÄ«klu vietnēm, privātumu, indivÄ«du sevis izrādīŔanu digitālās vidēs un tieÅ”saistes sabiedriskumu.

LÄ«dzās pētniekiem nozÄ«mÄ«gi ir arÄ« dažādu sociālo vietņu dibinātāji. Džeks Dorsijs (Jack Dorsey) ir sociālo tÄ«klu vietnes ā€œXā€ lÄ«dzdibinātājs, tādējādi attÄ«stot rakstzÄ«mju skaita ziņā Ä«su, taču operatÄ«vu tieÅ”saistes saziņas formu. Regulāro lietotāju skaita ziņā ā€œXā€œ pasaulē ir krietni mazāk populārs nekā Facebook, tomēr ā€œXā€ mÅ«sdienās ir viens no nozÄ«mÄ«gākajiem starptautiskajiem informācijas resursu izplatīŔanas rÄ«kiem. Ziņu nodoÅ”anā to plaÅ”i izmanto gan masu mediji un citas organizācijas, gan indivÄ«di.

Pāvels Durovs (Павел ВалeŃ€ŃŒŠµŠ²ŠøŃ‡ Š”ŃƒŃ€Š¾Š²) ir krieviski runājoÅ”o vidÅ« populārās tieÅ”saistes sociālo tÄ«klu vietnes VK (iepriekÅ” VKontakte) izveidotājs. Vēlāk izstrādājis tÅ«lÄ«tējās saziņas pakalpojumu Telegram, kas piedāvā sÅ«tÄ«tās informācijas Å”ifrēŔanu.

Bobijs Mērfijs (Bobby Murphy) un Evans SpÄ«gels (Evan Spiegel) ir saziņas pakalpojuma Snapchat lÄ«dzdibinātāji (kopā ar kādreizējo partneri Redžiju Braunu, Reggie Brown). Viņi izstrādājuÅ”i un popularizējuÅ”i pakalpojumu, kas, atŔķirÄ«bā no vairuma citu saziņas platformu, pārsÅ«tÄ«tos ziņojumus nesaglabā ilgstoÅ”i. Tas palÄ«dz nodroÅ”ināt lielāku privātumu un iedroÅ”ina atklātākas sarunas.

Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg) bijis lÄ«dzdibinātājs vienai no pasaulē populārākajām satura pārvaldÄ«bas platformām Wordpress, kas tiek izmantota arÄ« daudzu blogu darbināŔanā. Veidojis arÄ« citus ar tÄ«mekli saistÄ«tus projektus, tai skaitā blogu mēstuļu filtrēŔanas pakalpojumu (Akismet).

Džimijs Veilss (Jimmy Wales) ir Vikipēdijas (Wikipedia) lÄ«dzdibinātājs un vietnes kopienas vadÄ«tājs. Lai gan viņŔ nav vikivietņu formāta izgudrotājs, Dž. Veilsa vadÄ«tajai Vikipēdijai un citiem ar viņu saistÄ«tajiem tieÅ”saistes projektiem bijusi liela ietekme Ŕī formāta popularizēŔanā un tajā, ka vēlāk attÄ«stÄ«juŔās arÄ« daudzas citas uz lÄ«dzÄ«giem principiem veidotas vietnes.

Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) ir sociālo tÄ«klu vietnes Facebook lÄ«dzdibinātājs. Viņa vadÄ«bā Facebook kļuva par populārāko Ŕāda veida vietni pasaulē. Ar to viņŔ vienlaikus ir gan bÅ«tiski ietekmējis arÄ« citu uz sociālās tÄ«kloÅ”anās principiem balstÄ«tu vietņu funkciju un arhitektÅ«ras attÄ«stÄ«bu. Vienlaikus Facebook darbÄ«ba mudinājusi lietotājus aizvien vairāk publicēt citiem brÄ«vi pieejamu informāciju un akceptēt Ŕī pakalpojuma biznesa modeli – tas ir balstÄ«ts uz lietotāju datu ievākÅ”anu un apstrādi, lai varētu rādÄ«t viņu interesēm speciāli pielāgotas reklāmas.

Multivide

Sociālo mediju ikonas viedtālrunī. Holande, 2017. gads.

Sociālo mediju ikonas viedtālrunī. Holande, 2017. gads.

Avots: Shutterstock.com.

Politiķes Terēzas Mejas (Theresa May) sociālā medija "Facebook" oficiālā lapa. 10.08.2017.

Politiķes Terēzas Mejas (Theresa May) sociālā medija "Facebook" oficiālā lapa. 10.08.2017.

Avots: Casimiro PT/Shutterstock.com.

Vikivietne "Soundcloud" datora ekrānā. Ņujorka, ASV, 26.04.2021.

Vikivietne "Soundcloud" datora ekrānā. Ņujorka, ASV, 26.04.2021.

Avots: Postmodern Studio/Shutterstock.com.

TieÅ”saistes tērzēŔana ar futbolistu Oliveru BÄ«rhofu (Oliver Bierhoff). Vācija, 24.03.1999.

TieÅ”saistes tērzēŔana ar futbolistu Oliveru BÄ«rhofu (Oliver Bierhoff). Vācija, 24.03.1999.

Fotogrāfs Tobias Heyer. Avots: Bongarts/Getty Images, 52939741.

Sociālo mediju ikonas viedtālrunī. Holande, 2017. gads.

Avots: Shutterstock.com.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • sociālie mediji
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • Draugiem.lv
  • Facebook
  • Instagram
  • internets
  • komunikācija
  • komunikācijas zinātne
  • Snapchat
  • TikTok
  • Vikipēdija
  • ā€œXā€, sociālais medijs
  • YouTube

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Interneta pētnieku asociācija (Association of internet researchers, AoIR)
  • Interneta pētnieku asociācijas (Association of internet researchers, AoIR) vēstkopa AIR-L
  • Eiropas Komunikācijas pētniecÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas asociācija (European Communication Research and Education Association, ECREA)
  • Laikraksta New York Times sadaļa ā€œSociālie medijiā€ (Social media)
  • Laikraksta The Guardian sadaļa ā€œSociālie medijiā€ (Social media)
  • "Medija Nieman Journalism Lab" sadaļa "Audience & social"
  • Oksfordas Interneta institÅ«ts (Oxford internet institute)
  • PjÅ« pētniecÄ«bas centra (Pew research center) Interneta, zinātnes un tehnoloÄ£iju pētniecÄ«bas (Internet, Science and Technology research) struktÅ«rvienÄ«ba
  • TÄ«mekļa un sociālo mediju konference (International AAAI conference on web and social media, ICWSM)
  • Vestminsteras Universitātes (University of Westminster) Komunikāciju un mediju pētniecÄ«bas institÅ«ts (Communications and media research institute, CAMRI) Sociālo mediju pētniecÄ«bas centra (Centre for Social Media Research)
  • Žurnāla "Social Media + Society" tÄ«mekļvietne
  • Žurnāla "Journal of Computer-Mediated Communication" tÄ«mekļvietne
  • Žurnāla "New Media & Society" tÄ«mekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Baym, N.K., Personal connections in the digital age, Cambridge, Polity Press, 2010.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bruns, A. et al. (eds.), The Routledge companion to social media and politics, New York, Routledge, 2016.
  • Dijk, J., van, The culture of connectivity: A critical history of social media, Oxford, Oxford University Press, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Gehl, R.W., Reverse engineering social media: Software, culture, and political economy in new media capitalism, Philadelphia, Temple University Press, 2014.
  • Haythornthwaite, C., ā€˜Social networks and Internet connectivity effects’, Information, Communication, & Society, vol. 8, no. 2, 2005, pp. 125–147.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jenkins, H., Convergence culture: Where old and new media collide, New York, New York University Press, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lüders, M., ā€˜Conceptualizing personal media’, New Media & Society, vol. 10, no. 5, 2008, pp. 683–702.
  • Miller, D. et al., How the world changed social media, London, UCL Press, 2016.
  • Papacharissi, Z. (ed.), A networked self: Identity, community, and culture on social network sites, New York, Routledge, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rainie, L. and B. Wellman, Networked: The new social operating system, Cambridge, Massachusetts Institute of Technology, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Weller, K. et al. (eds.), Twitter and society, New York, Peter Lang, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zhang, Y. and L. Leung, ā€˜A review of social networking service (SNS) research in communication journals from 2006 to 2011’, New Media & Society, vol. 17, no. 7, 2014, pp. 1–18.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Jānis Buholcs "Sociālie mediji". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/4805-soci%C4%81lie-mediji (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/4805-soci%C4%81lie-mediji

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5990 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana