Twitter ir piemērots operatīvai informācijas apmaiņai. Tas tiek nodrošināts ar viena ieraksta garuma ierobežojumu. Katrs atsevišķais ieraksts var būt līdz 280 rakstzīmēm garš, kā arī var saturēt līdz 140 sekundēm skaņas vai video materiāla. Ierakstu garuma ierobežojums nodrošina, ka lietotājiem nav nepieciešams veltīt daudz laika, lai iepazītos ar to, ko katrs atsevišķais informācijas avots saka, un arī savi ieraksti ir jāveido tā, lai tie būtu lakoniski un tajos tiktu ietverts pats svarīgākais.

Šis sociālais medijs plaši tiek izmantots publiskajā komunikācijā. To lieto daudzi politiķi un citas publiskas personas, kā arī dažādu nozaru darbinieki un daudzi citi lietotāji, lai izteiktu viedokli par dažādām tēmām, komentētu aktualitātes, dalītos ar ziņām par aktuālajiem notikumiem. Lietotājiem šī ir iespēja atrast sev interesējošus profilus, no kuriem uzzināt par aktualitātēm sev interesējošās jomās. Twitter ir arī nozīmīgs žurnālistu rīks, kas ļauj gan sekot līdzi aktualitātēm, gan arī meklēt informācijas avotus.

Mediju izstrādā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) uzņēmums Twitter, Inc.

Twitter dibinātāji ir Džeks Dorsijs (Jack Patrick Dorsey), Noa Glāss (Noah Glass), Bizs Stouns (pilnā vārdā Kristofers Stouns, Christopher Isaac “Biz” Stone) un Evans Viljamss (Evan Clark Williams).

Dž. Dorsijs bija sākotnējais uzņēmuma vadītājs, bet 2008. gadā viņš šo amatu atstāja, un viņu nomainīja E. Viljamss, kurš šos pienākumus pildīja līdz 2010. gadam. Līdz 2015. gadam uzņēmuma vadītājs bija Diks Kostelo (pilnā vārdā Ričards Kostelo, Richard William Costolo), kurš iepriekš bija strādājis Google, kā arī bija Twitter izpilddirektors. Kopš 2015. gada Dž. Dorsijs atkal ir Twitter vadītājs.

Atbildīgā par uzņēmuma juridiskajiem un politikas jautājumiem ir Vidžaja Gade (विजया गड्ढे, Vijaya Gadde). Viņai ir nozīmīgākā loma jautājumos, kas ir saistīti ar lietotāju radītā satura pārvaldību platformā. To vidū ir bijis arī lēmums par bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald John Trump) konta pastāvīgu slēgšanu 2021. gada 8. janvārī.

Twitter tehnoloģiju direktors ir Parāgs Agravals (पराग अग्रवाल, Parag Agrawal), kurš atbild par pakalpojuma tehnisko izstrādi un pārrauga mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas, ko izmanto uzņēmuma patērētāju attiecību, finanšu un izpētes komandas. Pirms pievienošanās Twitter P. Agravals strādāja ar liela mēroga datu pārvaldības jautājumiem Microsoft, Yahoo! un AT&T zinātniskās pētniecības struktūrvienībās.

Twitter lietotāji atlasa profilus, kuriem sekot un kuru ierakstus vēlas redzēt savā laika līnijā. Lasītājiem ir iespējams “retvītot” citu lietotāju ierakstus jeb ar tiem dalīties, tādējādi izceļot konkrēto ierakstu saviem sekotājiem, kā arī ierakstu atzīmēt ar “patīk”. Tāpat lietotāji var atbildēt vēstījuma autoram un citiem lietotājiem, un šādi veidojas diskusijas starp dažādām iesaistītajām personām.

Saziņa šajā medijā ir lielākoties publiska, kas nozīmē, ka lietotāji var lasīt vairuma citu lietotāju ierakstus un uz tiem reaģēt. Tomēr lietotājiem ir pieejama iespēja savu profila saturu padarīt pieejamu tikai sevis izvēlētiem kontiem. Lietotāji cits citam var sūtīt tiešās ziņas (direct messages), kas nav publiski pieejamas.

Twitter ir popularizējis tēmturu funkcionalitāti sociālajos medijos. Tēmturis ir vārds vai frāze, kas iesākas ar “#” zīmi un konkrētās tīmekļa vietnes robežās veido hipersaiti. Tēmturis vietnē ļauj atrast citus ierakstus, kuros ir minēts šis vārds vai frāze. Šī funkcija palīdz satura kategorizēšanā.

Twitter veido populārāko tēmu sarakstu (Trending topics), kas var sniegt ieskatu tajā, par ko konkrētajā reģionā lietotāji visvairāk diskutē. Šo sadaļu gan nevar uzskatīt par objektīvu rādītāju tam, kas lietotājiem ir visaktuālākais. Šīs sadaļas saturu ir iespējams arī apzināti ietekmēt, piemēram, izveidojot lielu daudzumu viltus profilu un nodrošinot attiecīga satura publicēšanu, vai arī lietotājiem, piemēram, kādas slavenības faniem, koordinējot tvītu publicēšanu par attiecīgo tēmu. Twitter redakcionāli pārrauga šo sadaļu un var ieviest tajā korekcijas, lai novērstu nepieklājīgu vai nepatiesu izteikumu popularizēšanu.

Twitter tika izveidots 2006. gadā. Tā veidotāju sākotnējā ideja bija radīt pakalpojumu, kas ļautu mazām cilvēku grupām savā starpā sazināties ar mobilo tālruņu īsziņu starpniecību. Ideja tika transformēta līdz tīmekļa vietnes izstrādei, kurā ierakstus varēja publicēt gan no interneta pārlūkprogrammas, gan sūtot mobilā telefona īsziņu uz noteiktu numuru, turklāt arī jaunākos citu lietotāju ierakstus bija iespējams saņemt īsziņas formā. Šī funkcionalitāte veicināja pakalpojuma attīstību laikā, kad internets mobilajos tālruņos vēl nebija tik plaši pieejams. Sākotnējais viena ieraksta rakstzīmju limits – 140 – tika noteikts, pielāgojoties īsziņu formāta prasībām. Tagad Twitter īsziņu formātā vairs nav pieejams. 2017. gadā viena tvīta maksimālais garums tika palielināts līdz 280 rakstzīmēm. Ierakstu garuma ierobežojums veicina lakoniskāku, konkrētāku izteikšanos un dinamisku diskusiju veidošanos.

Kopš 2013. gada Twitter akcijas tiek tirgotas Ņujorkas biržā. Vairāki citi uzņēmumi, tai skaitā Alphabet, kam pieder Google meklētājs, Microsoft, Salesforce un The Walt Disney Company, 2016. gadā bija izrādījuši interesi par iespēju Twitter pārpirkt. Tomēr darījumi nenotika, un viens no iespējamajiem iemesliem bija tas, ka tajā laikā Twitter nebija pietiekami attīstīta satura pārraudzības sistēma. Tas nozīmē, ka daļa lietotāju bija pakļauti riskam kļūt par seksistisku, rasistisku vai citu veidu uzbrukumu upuriem. Vēlāk tika ieviesta stingrāka pārraudzība, lai lietotāju publicētais saturs atbilstu Twitter definētajiem satura principiem, tādējādi mazinot publicētās naida runas vai nepatiesas informācijas apmērus. 2019. gadā Twitter vadītājs Dž. Dorsijs atzina, ka šajā vietnē uzbrukt citiem lietotājiem un tos vajāt ir ļoti viegli, un paziņoja, ka šo viņš uzskata par lielāko Twitter problēmu.

Pēc sākotnējiem straujas lietotāju skaita izaugsmes gadiem Twitter lietotāju skaita pieaugums laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam kļuva lēnāks. 2018. gadā lietotāju skaits saruka – piemēram, gada pēdējā ceturksnī lietotāju skaits samazinājās par pieciem miljoniem, sasniedzot 321 miljonu lietotāju mēnesī. Lietotāju skaita sarukums bija saistīts arī ar aktīvāku uzņēmuma darbu, dzēšot viltus vai neautentiskos kontus. Sākot ar 2019. gadu, lietotāju skaita pieaugums atkal ir bijis straujāks, un 2021. gada pirmajā ceturksnī Twitter bija 396 miljoni kontu, kas tiek izmantoti vismaz reizi mēnesī, un 199 miljoni kontu tika izmantoti ik dienas. Kopš 2018. gada uzņēmums pats publisko tikai datus par lietotāju skaitu dienā, nevis mēnesī, līdz ar to lietotāju skaits mēneša griezumā ir aptuvena aplēse. Lietotāju skaita pieaugumu ir veicinājusi arī Covid-19 pandēmija, kuras laikā cilvēki daudzās pasaules valstīs ir aizvien plašāk izmantojuši tiešsaistes saziņas rīkus.

2021. gada sākumā visvairāk Twitter lietotāju bija ASV (69,3 miljoni) un Japānā (50,9 miljoni). Šis ir arī viens no populārākajiem sociālajiem medijiem Latvijā, un 2021. gada sākumā Twitter bija 103,2 tūkstoši lietotāju no Latvijas. Twitter lietotāju vidū krietni vairāk ir vīriešu nekā sieviešu – šī sakarība ir vērojama datos par šī pakalpojuma lietojumu gan globāli (68,5 % vīriešu, 31,5 %sieviešu), gan Latvijā (77 % vīriešu, 23 %sieviešu).

Tā kā viens no galvenajiem Twitter lietojumiem ir aktuālās informācijas izplatīšana, tam ir bijusi liela nozīme tajā, kā izplatās informācija dažādu liela mēroga notikumu vai krīžu laikā. Twitter līdz ar Facebook nereti tiek minēts kā nozīmīgs faktors mūsdienu revolūciju vai sacelšanos norisē. Piemēram, Arābu pavasara laikā, 2010.–2012. gadā, Twitter bija viens no sociālajiem medijiem, kuru izmantoja aktīvisti Tunisijā, Ēģiptē un citās reģiona valstīs, lai apkopotu un sniegtu informāciju, kā arī pašorganizētos.

Tomēr šāda mēroga politiskos un sociālos notikumos nevar runāt par atsevišķas komunikācijas tehnoloģijas izšķirošo lomu. Protestu kustībā svarīga ir ne tikai iespēja izplatīt informāciju, bet arī sociālie faktori, tai skaitā cilvēku gatavība iestāties pret esošo kārtību, motivācija rīkoties, tai skaitā veltīt šim laikam savus resursus un riskēt ar sankcijām, komunikācijas un organizēšanas prasmes. Ikvienā revolūcijā, kas vēstures laikā notikusi, aktīvisti ir izmantojuši efektīvākās komunikācijas tehnoloģijas, kādas ir bijušas pieejamas, taču konkrētas tehnoloģijas klātbūtne nenosaka, vai revolūcija izceļas un kāds būs tās iznākums. Informācijas izplatīšana un organizēšanās ir iespējama vairāk nekā vienā veidā.

Lai gan sociālie mediji ļauj īsā laikā sasniegt lielu auditoriju un protesta kustībās tas ir svarīgi, sociālie mediji nav vienīgais veids, kā informācija var izplatīties. Protesti un sacelšanās šajā laikā sākas arī valstīs ar relatīvi zemu interneta lietojumu (piemēram, Sīrijā un Jemenā), turklāt varasiestādes var sociālos medijus izmantot savās interesēs, lai iegūtu informāciju par protestu kustību un tās organizatoriem. Tas akcentē, ka komunikācijas tehnoloģijām, tai skaitā sociālajiem medijiem, nepiemīt kāds konkrēts efekts, piemēram, autoritāru režīmu gāšana vai pilsoniskās sabiedrības veidošana, un sabiedrisko procesu iznākumu primāri nosaka sociālie, nevis tehnoloģiskie aspekti.

Daudzi politiķi dažādās valstīs Twitter izmanto, lai piesaistītu sev sekotājus, izziņotu un skaidrotu savas nostādnes, reaģētu uz mediju ziņoto vai citu lietotāju izteikumiem. Viens no pasaulē redzamākajiem politiķiem, kurš Twitter izmantojis atbalstītāju uzrunāšanai un savu uzskatu paušanai, ir bijušais ASV prezidents D. Tramps, kura profilam bija vairāk nekā 88 miljoni sekotāju.

Prezidentūras laikā D. Tramps vairākkārt izmantoja savu Twitter kontu, lai izplatītu maldinošus vai nepamatotus apgalvojumus, piemēram, par krāpšanu 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2021. gada 6. janvārī D. Trampa atbalstītāji iebruka ASV Kapitolijā, lai apturētu Kongresa balsojumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Twitter par platformas lietojuma noteikumu pārkāpumu vispirms bloķēja D. Trampa kontu uz 12 stundām, bet divas dienas vēlāk paziņoja par pastāvīgu aizliegumu izmantot Twitter. Savu lēmumu sociālais medijs pamatoja ar risku, ka D. Trampa darbība rada turpmākas vardarbības riskus. D. Trampa kontus bloķēja arī YouTube un Facebook.

D. Trampa Twitter lietojums ilustrēja to, kā politiķi var izmantot sociālos medijus, lai nodotu vēstījumus saviem atbalstītājiem tiešā veidā, bez masu mediju starpniecības. Viena no žurnālistikas funkcijām ir atlasīt un pārbaudīt informāciju, kuru saņem sabiedrība, tādējādi darbojoties kā pretsvars dažādu ietekmīgu personu un organizāciju interesēm, kas vēlas izplatīt sev vēlamas versijas par dažādiem jautājumiem. Politiķi, kas vēlas uzrunāt esošos un potenciālos atbalstītājus, tādējādi tradicionāli ir bijuši atkarīgi no masu medijiem kā informācijas vārtu sargātājiem. Politiķi, kas ir prasmīgi sociālo mediju lietotāji un spējuši tur piesaistīt sev lielu auditoriju, iegūst lielāku brīvību izplatīt apgalvojumus, kas ir viņu interesēs, taču palielinās iespēja, ka šie auditorijai nodotie apgalvojumi nav precīzi vai vispusīgi. Līdzīgi rīkojas arī daudzu citu jomu pārstāvji. Aktīvisti, organizācijas un uzņēmumi izmanto sociālos medijus, tai skaitā Twitter, lai aizsniegtu savu mērķauditoriju un nodotu tādus vēstījumus, kādus tie paši izvēlas.

Twitter nozīme publiskajā komunikācijā ieinteresētajām pusēm ir radījusi motivāciju attīstīt veidus, kā šo vietni izmantot, lai ietekmētu lietotāju priekšstatus par to, kāds ir dominējošais viedoklis kādā jautājumā, vai arī ierobežotu nevēlamu viedokļu izteikšanu. Viens no veidiem, kā to panākt, ir veidot neautentiskus lietotāju kontus, kurus ir iespējams izmantot, lai masveidā publicētu noteikta veida informāciju vai reaģētu uz noteiktu uzskatu pārstāvjiem, tiem vārdiski uzbrūkot. Šādu funkciju veikšanai var izmantot gan troļļu, gan botu kontus. Troļļi ir interneta lietotāji, kas sistemātiski izplata lielākoties tendenciozu informāciju un saziņā nav konstruktīvi, tai skaitā konfliktē ar citādu viedokļu paudējiem. Šādas darbības iemesls ir vēlme traucēt saziņu konkrētajā vietnē vai ierobežot noteiktu lietotāju izteikšanās iespējas. Bots (saīsinājums no vārda “robots”) ir programma, kas pilnībā vai daļēji autonomi spēj pildīt dažādas funkcijas – piemēram, regulāri publicēt vai pārpublicēt noteikta veida saturu Twitter profilā vai atbildēt citiem lietotājiem. Tāpat manipulācijas mēģinājumi notiek, veidojot viltus kontus un izplatot paziņojumus citu cilvēku vārdā.

Pēdējo gadu laikā Twitter ir pastiprinājis platformas uzraudzību, tai skaitā dzēšot viltus un botu kontus un padarot grūtāku neautentisku kontu veidošanu. Taču tie, kas vai nu savas pārliecības vadīti, vai dažādu organizāciju un valdību uzdevumā vēršas pret citiem lietotājiem vai izplata propagandu, pastāvīgi meklē jaunas iespējas, kā šīs aktivitātes izvērst.