Par pasaulē lielākās sociālās tīklošanās platformas Facebook īpašnieku 2021. gada 28. oktobrī kļuva Meta Platforms, tādējādi uzsverot globāli pazīstamā uzņēmuma vēlmi attīstīt metaverse vides produktus un pakalpojumus. Facebook dibināts 2004. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kalifornijā. Tā mērķis ir “dot cilvēkiem iespēju veidot kopienas un tuvināt pasauli”, taču Facebook ietekme ir daudz plašāka. Uzņēmums izmainījis cilvēku komunikācijas veidu digitālajā vidē, populāro kultūru, politisko komunikāciju un uzņēmējdarbību, atstājot gan pozitīvu, gan negatīvu iespaidu uz pasaules notikumiem un sabiedrībām. Facebook izveidošana ir devusi iespēju attīstīt starppersonu un grupu komunikāciju, cilvēku tīklošanos, informācijas, mākslas un kultūras pieejamību. Facebook darbību raksturo tā daudzfunkcionalitāte, iespēja lietotājiem brīvi sazināties, sniegt un saņemt emocionālo atbalstu, sērot, ziedot, iniciēt diskusijas, attīstīt sociālos, uzņēmējdarbības un mākslas projektus.
No Facebook produktiem populārākās ir sociālo mediju Facebook un Instagram (2012) lietotnes, kā arī ziņapmaiņas lietotnes Messenger (2011) un WhatsApp (izveidots 2014. gadā, video zvanu iespēja no 2016. gada). Facebook izveidojis arī citas lietotnes un produktus. Lietotne Workplace (2016) paredzēta uzņēmumu darbinieku tīklošanās un sadarbības vajadzībām. 2021. gadā to izmantoja 7 miljoni maksas abonentu. ASV un Kanādas iedzīvotājiem, kas vecāki par 18 gadiem, bez maksas pieejama lietotne Horizon Worlds, kas paredzēta virtuālās realitātes satura un spēļu attīstīšanai. Facebook Portal ir video komunikācijas ierīce, kas izveidota 2018. gadā. Tā pielāgota arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem. Novi (2020) ir Facebook veidotais digitālais maks digitālajai valūtai Libra.
Individuālā līmenī Facebook dod iespēju sazināties un pārvarēt bezsaistes komunikācijas barjeras, iegūt informāciju un domubiedrus, izpaust emocijas un sociāli mijiedarboties ar citiem lietotājiem. Individuālo lietotāju riska faktoru vidū tiek uzsvērta atkarības veidošanās, kuras rezultātā, piemēram, var pazemināties pusaudžu un studentu akadēmiskie rezultāti un rasties garīgās veselības traucējumi. Ir liels risks, ka Facebook vidē citi lietotāji gūs pieeju privātai informācijai un datiem. Facebook saturā izplatīta verbālā agresivitāte, vajāšana un pazemošana. Bērniem un jauniešiem Facebook ir risks iepazīties ar cilvēkiem, kuriem ir nodoms izmantot viņu neaizsargātību vai nodarīt kaitējumu, kā arī sastapties ar vecumam nepiemērotu informāciju. Lai to novērstu, Facebook izveidojis lietotāju vadlīnijas un lietotājiem ir pieejama palīdzība Facebook Drošības centrā.
Facebook analīze sociālā līmenī pievēršas varas attiecību transformācijai, vērtējot, kā Facebook darbība ietekmē uzņēmējdarbības struktūru, politiku un kultūru. Galveno riska faktoru vidū tiek minēta Facebook un līdzīgu globālo platformu ietekme uz brīvu konkurenci, profesionālu mediju auditoriju un darbību, valdību darbu, atklātu vēlēšanu norisi, datu aizsardzību, caurskatāmu un ētisku biznesa komunikāciju, dezinformācijas izplatību un dezinformācijas efektiem.
Facebook darbības sekas radījušas arī sociālu aktīvistu kustības, kuru pārstāvji kritiski vērtē digitālās tīklošanās platformas darbības caurskatāmību, sociālo atbildību un ētiku. Viens no šādas kustības aizsācējiem ir Tristans Heriss (Tristan Harris), kas izveidojis Humāno tehnoloģiju centru (Center for Humane Technology) ar mērķi popularizēt no lietotāju viedokļa atbildīgu tehnoloģiju attīstību.