Par pasaulē lielākās sociālās tīklošanās platformas Facebook īpašnieku 2021. gada 28. oktobrī kļuva Meta Platforms, tādējādi uzsverot globāli pazīstamā uzņēmuma vēlmi attīstīt metaverse vides produktus un pakalpojumus. Facebook dibināts 2004. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kalifornijā. Tā mērķis ir “dot cilvēkiem iespēju veidot kopienas un tuvināt pasauli”, taču Facebook ietekme ir daudz plašāka. Uzņēmums izmainījis cilvēku komunikācijas veidu digitālajā vidē, populāro kultūru, politisko komunikāciju un uzņēmējdarbību, atstājot gan pozitīvu, gan negatīvu iespaidu uz pasaules notikumiem un sabiedrībām. Facebook izveidošana ir devusi iespēju attīstīt starppersonu un grupu komunikāciju, cilvēku tīklošanos, informācijas, mākslas un kultūras pieejamību. Facebook darbību raksturo tā daudzfunkcionalitāte, iespēja lietotājiem brīvi sazināties, sniegt un saņemt emocionālo atbalstu, sērot, ziedot, iniciēt diskusijas, attīstīt sociālos, uzņēmējdarbības un mākslas projektus.

No Facebook produktiem populārākās ir sociālo mediju Facebook un Instagram (2012) lietotnes, kā arī ziņapmaiņas lietotnes Messenger (2011) un WhatsApp (izveidots 2014. gadā, video zvanu iespēja no 2016. gada). Facebook izveidojis arī citas lietotnes un produktus. Lietotne Workplace (2016) paredzēta uzņēmumu darbinieku tīklošanās un sadarbības vajadzībām. 2021. gadā to izmantoja 7 miljoni maksas abonentu. ASV un Kanādas iedzīvotājiem, kas vecāki par 18 gadiem, bez maksas pieejama lietotne Horizon Worlds, kas paredzēta virtuālās realitātes satura un spēļu attīstīšanai. Facebook Portal ir video komunikācijas ierīce, kas izveidota 2018. gadā. Tā pielāgota arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem. Novi (2020) ir Facebook veidotais digitālais maks digitālajai valūtai Libra.

Individuālā līmenī Facebook dod iespēju sazināties un pārvarēt bezsaistes komunikācijas barjeras, iegūt informāciju un domubiedrus, izpaust emocijas un sociāli mijiedarboties ar citiem lietotājiem. Individuālo lietotāju riska faktoru vidū tiek uzsvērta atkarības veidošanās, kuras rezultātā, piemēram, var pazemināties pusaudžu un studentu akadēmiskie rezultāti un rasties garīgās veselības traucējumi. Ir liels risks, ka Facebook vidē citi lietotāji gūs pieeju privātai informācijai un datiem. Facebook saturā izplatīta verbālā agresivitāte, vajāšana un pazemošana. Bērniem un jauniešiem Facebook ir risks iepazīties ar cilvēkiem, kuriem ir nodoms izmantot viņu neaizsargātību vai nodarīt kaitējumu, kā arī sastapties ar vecumam nepiemērotu informāciju. Lai to novērstu, Facebook izveidojis lietotāju vadlīnijas un lietotājiem ir pieejama palīdzība Facebook Drošības centrā.

Facebook analīze sociālā līmenī pievēršas varas attiecību transformācijai, vērtējot, kā Facebook darbība ietekmē uzņēmējdarbības struktūru, politiku un kultūru. Galveno riska faktoru vidū tiek minēta Facebook un līdzīgu globālo platformu ietekme uz brīvu konkurenci, profesionālu mediju auditoriju un darbību, valdību darbu, atklātu vēlēšanu norisi, datu aizsardzību, caurskatāmu un ētisku biznesa komunikāciju, dezinformācijas izplatību un dezinformācijas efektiem.

Facebook darbības sekas radījušas arī sociālu aktīvistu kustības, kuru pārstāvji kritiski vērtē digitālās tīklošanās platformas darbības caurskatāmību, sociālo atbildību un ētiku. Viens no šādas kustības aizsācējiem ir Tristans Heriss (Tristan Harris), kas izveidojis Humāno tehnoloģiju centru (Center for Humane Technology) ar mērķi popularizēt no lietotāju viedokļa atbildīgu tehnoloģiju attīstību.

Facebook radās kā augstskolu studentu saziņas vietne. To izveidoja trīs Hārvarda Universitātes (Harvard University) studenti Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg), Endrū Makkalums (Andrew McCollum) un Eduardo Severins (Eduardo Luiz Saverin). Pašlaik “Facebook” īpašnieks un vadītājs ir M. Zakerbergs, operatīvā darba vadītāja ir Šerila Sendberga (Sheryl Sandberg), finanšu vadītājs ‒ Deivids Vīners (David Wehner), produktu vadītājs – Kriss Kokss (Chris Cox), izaugsmes vadītājs ‒ Havjers Olivans (Javier Olivan). Uzņēmuma lietotnes vada šādi darbinieki: Facebook lietotni ‒ Toms Elisons (Tom Alison), Ādams Moseri (Adam Mosseri) vada Instagram, Stens Čudnovskis (Stan Chudnovsky) ‒ Messenger, Vils Ketčārts (Will Cathcart) ‒ WhatsApp. Facebook struktūras pamatā ir trīs produktu divīzijas: lietotnes (WhatsApp, Messenger, Instagram u. c.), jaunās platformas un infrastruktūra (mākslīgais intelekts, virtuālā realitāte, blokķēdes), galvenie produktu pakalpojumi (reklāma, drošība, izaugsme). Facebook darbībā liela nozīme ir ne vien funkcionālajām divīzijām (finanses, mārketings, juridiskie jautājumi, personāls u. c.), bet arī ģeogrāfiskajām divīzijām (Ziemeļamerikas, Latīņamerikas, Eiropas, Vidējo Austrumu un Āfrikas, Āzijas un Dienvidu Klusā okeāna valstu), kuru darbībai izveidoti vairāk nekā 80 Facebook biroji visā pasaulē. Facebook pakalpojumu nodrošināšanai dažādās valstīs izvietoti 17 datu centri.

Facebook un līdzīgu globālu digitālo platformu izveidošanās pamatā ir Web 2.0 attīstības piedāvātās iespējas lietotājiem mijiedarboties gan ar digitālo sistēmu, gan citiem tās lietotājiem.

Facebook pakalpojumu pamatā ir tīmekļa kopienu radīšana, dodot iespēju cilvēkiem sazināties savā starpā, veidot lietotāju grupas un diskusiju forumus. Facebook pamatpakalpojums lietotājiem ir pieejams bez maksas. Tā darbība tiek nodrošināta ar reklāmām. Lietotāji var augšupielādēt attēlus, video un cita veida saturu, izveidot savu profilu un draudzēties ar citiem, izvēloties, kurš no citiem Facebook lietotājiem var gūt pieeju individuāliem profiliem. Facebook piedāvā arī e-pasta un ziņapmaiņas pakalpojumus.

Platformas veidotājiem ir ierobežotas iespējas iegūt ienākumus no individuālajiem lietotājiem, tāpēc sociālās tīklošanās vietņu ienākumus veido konkrētu, savstarpēji atkarīgu lietotāju grupu pieprasījuma koordinēšana. Facebook gadījumā minētās grupas ir šādas: individuālie lietotāji, lietotņu izstrādātāji, kas pēc to lietotņu verificēšanas veic maksājumus Facebook, reklāmdevēji. Būtiskus ienākumus veido lietotāju datu un anonimizētas lietotāju informācijas pārdošana reklāmdevējiem.

Facebook platformas pamatā ir standartizēti pakalpojumi, kas piedāvā iespēju piekļūt un papildināt platformā esošos datus. Facebook biznesa panākumus veido uzņēmuma platforma, kurā trešo pušu pārstāvji var izveidot savas sociālās tīklošanās lietotnes. 2007. gada maijā Facebook atvēra ārējiem lietotņu attīstītājiem pieeju tā pamatfunkcijām, un jau gada beigās Facebook platformā bija izveidotas vairāk nekā 7000 lietotnes. Būtisku Facebook ieņēmumu daļu veido spēļu izstrādātāji. Facebook dod iespēju pielāgot lietotnes sociālās tīklošanās vietnes videi un atvieglot Facebook lietotāju piekļuvi šīm lietotnēm, piemēram, atrodot spēles Facebook vidē un spēlējot tās kopā ar draugiem. Līdzīgā veidā dažādus pakalpojumus Facebook lietotājiem piedāvā citu lietotņu attīstītāji. Trešo pušu lietotņu izstrādātāju vidū ir tādi uzņēmumi kā Microsoft, Amazon, Red Bull, Washington Post un daudzi citi. Facebook gūst papildu ienākumus, ļaujot reklāmdevējiem izveidot, pārvaldīt un pārraudzīt reklāmas ‒ Facebook reklāmdevēji var izvēlēties mērķauditoriju, atlasot to pēc demogrāfiskiem datiem, atrašanās vietas, Facebook lietojuma laika, valodas, darba vietas, izglītības un citām pazīmēm.

Facebook biznesa darbībā ir iesaistīti arī interneta un mobilo datu piekļuves nodrošinātāji, mobilo tālruņu ražotāji un izplatītāji, kas ieinteresēti veidot savas ierīces un pakalpojumus Facebook lietotājiem.

Facebook vēsture sākās 2004. gada 4. februārī. Pirmajā darbības diennaktī Facebook lietotāju skaits sasniedza 1200 Hārvarda Universitātes studentu. Vēlāk tiem pievienojās arī Stenforda Universitātes (Stanford University) un Jeila Universitātes (Yale University) studenti, pēc tam arī citu ASV Efeju līgas (Ivy League) universitāšu studenti.

Lai iegūtu investīcijas Facebook attīstībai, M. Zakerbergs 2004. gada maijā kopā ar E. Makkalumu un Dastinu Moskovicu (Dustin Aaron Moskovitz) pārcēlās uz Silīcija ieleju. PayPal dibinātāja Pētera Tīla (Peter Andreas Thiel) pusmiljonu dolāru lielais ieguldījums nodrošināja Facebook attīstības riska kapitālu. Vēlāk pievienojās citi investori.

Uzņēmuma pirmais nosaukums bija The Facebook, bet 2005. gada augustā tas tika mainīts, reģistrējot vietni Facebook.com. Katrs, kam bija institucionāla e-pasta adrese, varēja pievienoties Facebook. 2006. gadā Facebook atkal paplašinājās, ļaujot ikvienam, kam ir derīga e-pasta adrese, reģistrēties un izveidot savu profilu Facebook.

Facebook bija slēgts tīkls līdz 2007. gada maijam, kad uzņēmums deva iespēju veidot lietotnes Facebook pakalpojumiem. 2007. gada augustā Facebook paziņoja, ka vēlas izmantot savu popularitāti lielākas peļņas gūšanai, piedāvājot reklāmdevējiem tiešu piekļuvi savas mērķauditorijas demogrāfiskajiem datiem.

2006. gadā Facebook bija 150 darbinieki, 2020. gada beigās uzņēmumā strādāja 58 604 pilna laika darbinieki. Facebook ir lielākais sociālais medijs arī pēc ieņēmumiem. Facebook ienākumi auguši no 7,87 miljardiem 2013. gadā līdz 89 miljardiem 2020. gadā. Lielāko daļu Facebook ienākumu veido reklāmas ieņēmumi.

2021. gada sākumā Facebook paziņoja, ka 3,51 miljards cilvēku visā pasaulē izmanto vismaz vienu no uzņēmuma galvenajiem produktiem (Facebook, WhatsApp, Instagram, Messenger), turklāt lielākā daļa no Facebook lietotājiem to izmanto mobilajos telefonos.

2021. gada otrajā pusē Facebook bija lielākais sociālais medijs pasaulē. To ik dienas lieto 1,93 miljardi iedzīvotāju, bet aktīvo lietotāju skaits mēnesī ir 2,89 miljardi.

Facebook lietotāju skaits bijis augošs visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā. 2008. gadā “Facebook” izmantoja 100 miljoni lietotāju, 2012. gadā Facebook lietotāju skaits pārsniedza vienu miljardu. 2021. gadā vislielākais Facebook lietotāju skaits bija Indijā (349 miljoni), ASV (194 miljoni), Indonēzijā (142 miljoni). No Rietumeiropas valstīm tikai Lielbritānija ar 39 miljoniem lietotāju iekļuvusi 12. vietā to valstu vidū, kurās ir visvairāk šī sociālā medija lietotāju.

2021. gada augustā Latvijā Facebook lietotāju skaits sasniedza 1,24 miljonus jeb 66 % no visiem valsts iedzīvotājiem. Facebook lietotāju vidū 56 % ir sieviešu, 43,7 % – vīriešu. Visvairāk lietotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Vietni Instagram Latvijā izmanto 645 tūkstoši cilvēku.

Facebook darbība ietekmējusi daudzas uzņēmējdarbības jomas, kultūru un politiku. Facebook ietekme likusi attīstīt digitālās tiesības, datu un privātuma aizsardzību tīmeklī. Darbības pirmajos gados Facebook vadītājs uzsvēra, ka piedāvā neitrālu platformu saviem lietotājiem, tomēr vēlāk M. Zakerbergs piekrita, ka Facebook tehnoloģiskā struktūra un iespēja noteikt lietotājiem pieejamo informāciju liek uzņemties atbildību arī par Facebook lietotāju radīto un izplatīto saturu.

Eiropas Savienības (European Union) līmenī Facebook un citu platformu darbība tiek vērtēta konkurences tiesību kontekstā, apzinoties, ka, piesaistot lietotājus Eiropas Savienības valstīs, globālā platformas gūst lielus ienākumus un konkurē ar nacionāliem vai Eiropas Savienības līmeņa uzņēmumiem.

Facebook komunikācijas iespējas, kas piesaista miljoniem lietotāju, izmainījušas plašsaziņas mediju lietojumu un to biznesa pamatus. Mediju auditorijai pievienojoties sociālās tīklošanās platformu lietotājiem, pakāpeniski pieaug sociālo mediju kā ikdienas ziņu avotu lietojums. Lai gan ziņas nav primārais Facebook lietojuma iemesls, tomēr vairāk nekā puse no Facebook lietotājiem lielu daļu no ikdienas informācijas iegūst šajā sociālajā medijā. Mediju lietotājiem migrējot uz sociālās tīklošanās vietnēm, arī reklāmas investīcijas arvien vairāk tiek ieguldītas sociālo mediju, tostarp Facebook, vidē. Facebook piedāvā arī privātpersonu sludinājumu iespējas, tādējādi samazinot plašsaziņas mediju ienākumu avotus. Facebook un citu platformu ietekme izmainījusi arī žurnālistikas pieejas un prakses, liekot pielāgot mediju saturu sociālās tīklošanās lietotāju uztveres paradumiem un veidojot mediju un to auditoriju sadarbības formātus.

Viens no lielākajiem ar Facebook darbību saistītajiem skandāliem attiecas uz politisko konsultāciju uzņēmuma Cambridge Analytica darbību. Tas izmantoja uzvedības zinātņu atziņas un digitālās tehnoloģijas, lai veidotu sociālo tīklu lietotāju profilus, iegūstot Facebook lietotāju privāto informāciju. Tā tika izmantota ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā 2016. gadā. Uzņēmums, kam bija piekļuve miljoniem Facebook lietotāju datu un iespēja pārbaudīt, kāda informācija atstāj vislielāko ietekmi uz lietotāju politiskajiem uzskatiem, strādāja kopā ar ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa (Donald John Trump) priekšvēlēšanu kampaņas rīkotājiem un Brexit kampaņas organizētājiem Lielbritānijā, ietekmējot balsotāju izvēles.

Sociālo mediju dotā iespēja politiskās komunikācijas veidotājiem apiet profesionālo mediju redakcionālās politikas filtrus devusi iespēju Facebook un citās platformās izplatīt politiskās komunikācijas vēstījumus un piesaistīt dažādu politisko pozīciju pārstāvjus. Sociālās tīklošanas vietnēm raksturīgā individualizētā un emocionālā komunikācija devusi iespējas Facebook vidi izmantot populistisku politisko spēku un polarizētu politisko uzskatu pārstāvjiem.

Lietotāju datu izmantošana, lai ietekmētu iedzīvotāju uzskatus, un nespēja kontrolēt dezinformācijas izplatīšanos raksturo Facebook ietekmi dažādās valstīs. Eiropas Savienības līmenī ļoti aktīva ir diskusija par sociālo mediju regulāciju, lai aizsargātu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības. Facebook ir viens no globālajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas 2018. gadā parakstīja dezinformācijas novēršanas rīcības kodeksu. Tomēr joprojām Facebook vidē iespējams brīvi izplatīt dezinformāciju. Par to, ka Facebook, priekšplānā izvirzot komerciālas intereses, nepietiekami ieguldījis manipulētas informācijas novēršanā, īpaši tādās valstīs, kur neizmanto angļu valodu, 2021. gada beigās liecināja trauksmes cēlāja Fransisa Hougena (Frances Haugen). Uzņēmums arī nav pildījis savu solījumu piedāvāt datus pētniekiem neatkarīgu pētījumu veikšanai.

Latvijā Facebook ietekme ir līdzīga kā citās valstīs. Vairāk nekā puse iedzīvotāju lieto Facebook, sievietes ir aktīvākas (biežāk ievieto saturu vai mijiedarbojas ar citiem lietotājiem). Facebook un citu sociālo tīklošanās vietņu iespējas izmanto Latvijas diasporas pārstāvji, kas veido domubiedru grupas, lai iegūtu atbalstu, informāciju, praktiskus padomus, iekārtojoties uz dzīvi vai dzīvojot citās valstīs. Latvijā Facebook vidē aktīvi tiek izplatīta dezinformācija par dažādiem jautājumiem, veidojot īpašus kontus vai politiskās komunikācijas vēstījumus. Facebook arī Latvijā tiek aktīvi izmantots populistisku politisko partiju un to līderu komunikācijā latviešu un krievu valodā. Nozīmīgu mediju darba daļu aizņem dezinformācijas vēstījumu un politiķu vai amatpersonu Facebook publicēto faktu pārbaude.

Facebook darbībai veltīti daudzi pētījumi, vairākas filmas un grāmatas. Viena no populārākajām ir režisora Deivida Finčera (David Fincher) 2010. gada spēlfilma “Sociālais tīkls” (The Social Network), kas parāda uzņēmuma tapšanu, pirmos panākumus un dibinātāju personības.

Režisora Džeimsa Džeikobija (James Jacoby) 2018. gada dokumentālā filma “Facebook dilemma” (The Facebook Dilemma) atspoguļo straujo uzņēmuma izaugsmi, kuras fonā tā vadītāji nepievērsa pietiekamu uzmanību tam, ka platforma tiek izmantota arī nelietīgiem mērķiem un demokrātijas kvalitātes graušanai visā pasaulē (vēlēšanu ietekmēšana, privātuma pārkāpumi, lietotāju datu nelikumīga izmantošana, dezinformācijas izplatīšana un citi fakti). 

Maika Hoflingera (Mike Hoefflinger) grāmata “Kļūstot par Facebook: 10 izaicinājumi, kas raksturo uzņēmumu, kurš grauj pasauli” (Becoming Facebook: the 10 challenges that defined the company that’s distrupting the world, 2017) raksturo Facebook darbības panākumus un neveiksmes.

Vienu no tumšākajām lappusēm Facebook darbībā, kad uzņēmuma iespējas un lietotāju dati tika izmantoti, lai profilētu Facebook lietotājus un mērķtiecīgi izplatītu politiskās reklāmas ASV un Lielbritānijas vēlētāju vidū, analizē Britānijas Kaizeres (Brittany Nicole Kaiser) grāmata ““The Cambridge Analytica” trauksmes cēlēja stāsts par to, kā lielie dati, Tramps un Facebook sagrāva demokrātiju un kā tas var notikt atkal” (Targeted: The Cambridge Analytica Whistleblower’s Inside Story of How Big Data, Trump, and Facebook Broke Democracy and How It Can Happen Again, 2019).

Stīvena Levija (Stephen Levy) grāmata “Facebook. Stāsts no iekšienes” (Facebook, The Inside Story, 2020) piedāvā ieskatu Facebook darbībā no tā dibinātāja M. Zakerberga un vadītājas Š. Sandbergas skatu punkta, jo autoram bijusi iespēja trīs gadus sekot viņu darbam uzņēmumā.

Rodžera Maknamī (Rodger McNamee) grāmatu “Zucked: pamostoties Facebook katastrofā” (Zucked: Waking Up to the Facebook Catastrophe, 2019) par to, kā Facebook un citi tehnoloģiju uzņēmumi izmanto personisku informāciju, lai manipulētu ar sabiedrības uzskatiem par dažādiem jautājumiem, laikraksts The Financial Times 2019. gadā ierindojis labāko gada biznesa grāmatu sarakstā. Romānā “Degšana” (A Burning, 2020) Mega Madžumdara (मेघा मजूमदार ) atspoguļo dramatisku stāstu, kā pēc impulsīva Facebook ieraksta jauna indiešu meitene tiek arestēta par slepkavību.