Ētika ir sociālās dzīves morālā aspekta un individuālu tikumisku priekšstatu teorija. Tā kritiski vērtē, apsver, projektē un pamato, kā labāk un pareizāk izvēlēties, rīkoties un dzīvot dabas, sociālajā un globālajā apkaimē. Ētiku var atzīt par noteiktām vērtībām (godīgums, taisnīgums, atbildība, cieņa, laime, uzticība, uzticamība u. c.) atbilstošu labas, rezultatīvas izvēles, rīcības un dzīves teoriju. Jēdzienos, vērtībās, principos, ieteikumos un noteikumos tajā sistematizēta sociālā, kultūras un individuālā pieredze, kā labāk, kā lietderīgāk rīkoties, kā būt atzītam un laimīgam, dzīvojot sev un citiem – otram, ģimenei, kopienai, organizācijai.