F. Nīče kritizēja labā/ļaunā jēdzienu pāri un salīdzināja to ar labā/sliktā jēdzienu nošķīrumu. Labā/ļaunā jēdzienu pārī “labais” tiek definēts ar noliegumu – kā tas, kas “nav ļauns”. Turpretī labā/sliktā jēdzienu pārī “labais” tiek definēts ar apstiprinājumu un par “sliktu” uzskatāms tas, kas “nav labs” jeb nav derīgs. Šo jēdzienu pāru analīze ļauj atteikties no absolūtas morāles izpratnes un akcentēt vērtību relatīvismu. Darbā “Par morāles ciltsrakstiem” F. Nīče iezīmēja iespējamu šo vērtību pāru veidošanās ceļu, kas pazīstams kā kungu un vergu morāles pretstats. Kungu morāli F. Nīče salīdzināja ar ērgļa attieksmi pret jēru. Kungam vergs nav ienaidnieks, bet līdzeklis, kas ir sliktāks par kungu tikai relatīvi (t. i., vergs ir statusa ziņā zemāks). Vergam savukārt kungs ir ienaidnieks, kas to apspiež līdzīgi kā ērglis jēru, tāpēc “labais” vergu morālē tiek definēts ar noliegumu kā tas, kas nav kā kungs. F. Nīče uzskatīja, ka kristietība veidojas uz vergu morāles pamatiem un tās pamatā ir resentiments, kas mudina atteikties no tobrīd valdošajiem cilvēka ideāliem un pasludināt tos par ļauniem. Tādējādi, pēc F. Nīčes domām, par labo kristietības ietekmē ir kļuvis vājums, nabadzība, askētisms kā spēka, pārticības, kaislību u. tml. noliegums. Būtiski, ka vergu morāles pamatā ir arī pakļaušanās, nevis aktīva pretošanās, – proti, nespēja pretoties ļauj pasludināt par vērtību paklausību. Tādējādi vergu morāle attur no aktīvas un mērķtiecīgas darbošanās, solot mūžīgu dzīvi pēc nāves. Tā, pēc filozofa domām, par morālu tiek pasludināts dzīves noliegums un atteikšanās no pasaulīgā. Lai gan F. Nīčes ģenealoģiskā analīze ir vēsturiski apšaubāma, filozofiski būtiska ir pievēršanās vērtību relatīvismam un ideja par vērtību ģenealoģiju jeb veidošanos miesisko pārdzīvojumu un tiem sekojošo afektu rezultātā.
Bieži tiek uzskatīts, ka F. Nīče aicināja atgriezties pie kungu morāles, taču visu vērtību pārvērtēšanas kontekstā daudz būtiskāka F. Nīčem bija atteikšanās no miesā “ierakstītajām” sociālajām struktūrām un vērtībām. Viņš tiecās pārvarēt šo abu morāles sistēmu uzliktos ierobežojumus. Tāpēc F. Nīči neapmierināja ne kungu, ne vergu morāles normas un vērtības, un tā vietā viņš aicināja cilvēku radīt pašam savas vērtības un atturēties no dogmatisma un vērtību absolutizēšanas.