Nozīmīgi teologi Augustīns (Aurelius Augustinus Hipponensis) – teologs, filozofs un Hiponas (mūsdienu Alžīrijas pilsēta Anaba) bīskaps, svētais Romas katoļu tradīcijā. Augustīna teoloģija ievērojami ietekmēja Rietumu filozofiju un teoloģiju, un viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem latīņu valodā rakstošajiem agrīnas baznīcas autoriem. Slavenākie Augustīna darbi ir “Dieva pilsēta” (Dē cīvitāte Deī contrā pāgānōs; pabeigts 426. gadā) un “Atzīšanās” (Confessiones; 397–401).
Akvīnas Toms (Tommaso d'Aquino) – teologs, filozofs, dominikāņu ordeņa brālis, Romas katoļu baznīcas priesteris, svētais un baznīcas doktors. Akvīnas Toms sintezēja Aristoteļa (Ἀριστοτέλης, Aristotélēs) filozofiju ar baznīcas teoloģiju un ievērojami ietekmēja Rietumu filozofiju un teoloģiju. Slavenākais Akvīnas Toma darbs ir Summa Theologiae (Summa Theologica; ap 1260).
Karls Barts (Karl Barth) – šveiciešu reformātu teologs, mācītājs. K. Barta slavenākie darbi ir viņa komentārs Pāvila vēstulei romiešiem (Der Römerbrief, 1918–1922) un nepabeigtā “Baznīcas dogmatika” (Kirchliche Dogmatik, 1932–1967). K. Barts ir slavens arī ar savu iestāšanos pret nacistiskās Vācijas plānu izveidot vienotu valstij pakļautu protestantu baznīcu – Apliecinoša baznīca (Bekennende Kirche).
Haralds Teodors Biezais – latviešu luterāņu mācītājs un teologs. H. Biezais ir slavens ar darbiem par seno latviešu reliģiozitāti, kā arī sistemātiskās teoloģijas pētniecībā.
Sergejs Bulgakovs (Сергей Николаевич Булгаков) – krievu pareizticīgo teologs, filozofs, priesteris un ekonomists. Savā darbā S. Bulgakovs pievērsās gudrības teoloģijai (sofioloģija, no grieķu σοφία ‘gudrība’), kur baznīca kā gudrības nesēja vēsturē kalpo kā radošais spēks.
Elizabete Šislere Fjorenca (Elisabeth Schüssler Fiorenza) – rumāņu izcelsmes katoļu feministu teoloģe. E. Fjorenca ir slavena ar darbu agrīnās kristietības vēstures feministu interpretācijas laukā, kā arī ar kiriarhijas jēdziena izveidošanu, kas ietver sevī iekšēji saistītas, savstarpējās attiecības esošās apspiešanas un pakļaušanas sistēmas, kurās viens indivīds varētu būt vienlīdz apspiedējs un apspiestais.
Gustavo Gutjeress (Gustavo Gutiérrez) – Peru katoļu priesteris un teologs, kurš tiek uzskatīts par vienu no atbrīvošanās teoloģijas aizsācējiem. Grāmatā “Atbrīvošanās teoloģija: Perspektīvas” (Teología de la liberación: Perspectivas, 1972) izklāstīta G. Gutjeresa izpratne par atbrīvošanās teoloģiju, kas atbilst Latīņamerikas iedzīvotāju situācijai.
Gordons Kaufmans (Gordon D. Kaufman) – ASV menonītu teologs un filozofs, konstruktīvās teoloģijas veidotājs. Nozīmīgākie G. Kaufmana darbi ir “Esejas par teoloģijas metodi” (An Essay on Theological Method, 1975), kurā tiek izklāstīta konstruktīvas teoloģijas pamatideja un “Iesākumā: radošums” (In The Beginning: Creativity, 2004), kurā G. Kaufmans veido teoloģiju atbilstoši mūsdienu pasaules atziņām.
Kārlis Kundziņš – latviešu teologs, filozofs, pedagogs, mācītājs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps (1962–1966). K. Kundziņš bija Jaunās Derības pētnieks, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns.
Mārtiņš Luters (Martin Luther) – teologs, komponists, Romas katoļu priesteris, augustīniešu ordeņa brālis. M. Luters ir pasaulē visplašāk atpazīstamā protestantu Reformācijas figūra un luteriskās baznīcas tradīcijas aizsācējs. Pazīstamākie apjomīgajā M. Lutera darbu klāstā ir viņa 95 tēzes, kuru publicēšana 1517. gadā simboliski iezīmē Reformācijas aizsākumu, kā arī Lielais un Mazais Katehismi.
Jirgens Moltmans (Jürgen Moltmann) – vācu reformātu teologs. Viņa pazīstamākie darbi ir “Cerības teoloģija” (Theologie der Hoffnung. Untersuchungen zur Begründung und zu den Konsequenzen einer christlichen Eschatologie, 1964) un “Krustā sistais Dievs” (Der gekreuzigte Gott. Das Kreuz Christi als Grund und Kritik christlicher Theologie, 1972). J. Moltmana “cerības teoloģija” ir atbrīvošanās teoloģijas paveids, kurā Dievs cieš līdzās cilvēkiem un piedāvā samierināšanos starp vajātiem un vajātājiem.
Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher) – vācu reformātu teologs, mācītājs, filozofs, Bībeles pētnieks. F. Šleiermahers vēlējās apvienot tradicionālo protestantu teoloģiju ar Apgaismības laikmeta zinātniskām atziņām un kļuva par modernās liberālās teoloģijas aizsācēju.
Pauls Tillihs (Paul Tillich) – vācu un amerikāņu luterāņu teologs. Viņa pazīstamākie darbi ir “Drosme būt” (Courage to Be, 1952) un “Ticības dinamika” (Dynamics of Faith, 1957), ka arī “Sistemātiskā teoloģija” (Systematic Theology, 1951–1963).
Ernsts Trelčs (Ernst Peter Wilhelm Troeltsch) – vācu protestantu teologs, filozofs un politiķis. E. Trelčs pārstāvēja reliģijas vēstures skolu. Viņš kritizēja tolaik pastāvošo pieņēmumu, ka modernais laikmets aizsākās ar Reformāciju. Viņaprāt, protestantisma aizsākumi ir viduslaiku turpinājums, bet modernais laikmets aizsākās ar Renesansi un zinātniska progresa uzplaukumu.