Fundamentālisms ir fragmentēta kustība, jo tās piekritēju uzskati par to, kas ir kristietības pamati, atšķiras. Līdzās sākotnējiem postulātiem laika gaitā tika akcentēti vēl citi – ne tikai teoloģiski, bet arī ar sadzīves normām saistīti (piemēram, atturēšanās no alkohola lietošanas un dejošanas). Atsevišķs apakšvirziens kustībā ir reformātu fundamentālisms, kura piekritēji par autoritatīvām uzskata reformātu senās ticības apliecības, it īpaši Vestminsteras ticības apliecību (The Westminster Confession of Faith, 17. gs., Anglija).
Kopš 20. gs. 40. gadiem daļa draudžu aktīvistu, kuri bija auguši fundamentālisma tradīcijā, kļuva mērenāki un pozicionēja sevi kā konservatīvos evaņģelikāļus. Starp tiem bija, piemēram, vēlāk pasaulslavenais amerikāņu sludinātājs Billijs Greiems (William Franklin Graham), kuru fundamentālisti kritizēja par sadarbību ar citiem protestantiem un Romas katoļiem.