Sākotnēji fundamentālisti iestājās par piecām pamatatziņām: Bībeles nemaldību, Kristus piedzimšanu no jaunavas, Kristus nāvi kā upuri (cilvēku vietā), Kristus miesisko augšāmcelšanos un Kristus brīnumu autentiskumu. Šīs dogmas minētas ASV prezbiteriešu baznīcas 1910. gadā pieņemtā dokumentā, kas bija domāts mācītāja amata kandidātiem, bet kļuva pazīstams arī ārpus šīs baznīcas. Vēlāk atziņām klāt nāca doktrīna par Kristus otro atnākšanu un citas. Fundamentālistiem par tām nespējot vienoties, kustība fragmentējās. Tās struktūras pieņēma ticības apliecības, kas nereti sākās ar paragrāfu par Bībeles oriģinālteksta nemaldību (daļa amerikāņu fundamentālistu to gan attiecināja arī uz Karaļa Džeimsa Bībeli (King James Bible, 17. gs. tulkojums). Līdzās teoloģiskām dogmām fundamentālisti pauda kategorisku viedokli par sociāli politiskiem jautājumiem – Aukstā kara gados viņu uzmanības centrā bija cīņa pret komunismu, pēc padomju sistēmas sabrukuma – vēršanās pret feminismu, neomarksismu un citiem strāvojumiem.