PDS reliģisku organizāciju locekļi pārsvarā identificē sevi kā kristīgai tradīcijai piederīgus, līdzīgi lielākai daļai kristīgās atjaunotnes vai reformācijas kustībām savu izpratni uzskatot par atgriešanos pie patiesās reliģijas nozīmes un sākotnējā satura. Toties vairākas teoloģiskas īpatnības, Mormona grāmatas pielīdzinājums Jaunās un Vecās Derības tekstiem un pārliecība par PDS kā patiesās kristietības izpausmi iepretī citām konfesijām ir veicinājušas negatīvo attieksmi no senākām kristietības konfesijām, kuras bieži PDS neuzskata par kristiešiem. PDS un kristīgo konfesiju attiecības kopš kopienas dibināšanas ir uzlabojušās, un lielākā daļa tās locekļu un vadītāju meklē dialogu ar kristīgajām konfesijām, mazinot uzsvaru uz unikālām un atšķirīgām doktrīnām.
Tāpat PDS nereti sludina kristiešu starpā, kas veicina konfliktus un aizstāvēšanos pret šādām aktivitātēm, kaut arī Dž. Smits un PDS kopumā aizstāv tiesības uz reliģisko un apziņas brīvību. Tāpat konfesionālā teoloģiskā pētniecība bieži vien ir atzinusi PDS par atšķirīgu reliģiju, salīdzinot tās uzskatus ar tradicionālām Bībeles un kristīgas teoloģijas interpretācijām. No reliģijpētniecības perspektīvas PDS ir jauna reliģiska kustība, kas ir veidojusies uz kristietības pamata un izmanto tās sakrālos tekstus, metaforas un atsaucas uz tās galvenajiem notikumiem.
PDS vēstures izpratnē ap 600. gadu p. m. ē. seno izraēliešu grupa Lehija vadībā izceļoja no Jeruzālemes neilgi pirms tam, kad to sagrāva babilonieši. Izraēlieši devās pāri Arābijas pussalai, no kurienes vēlāk izceļoja uz “apsolīto zemi” – Amerikas kontinentu. Senie izraēlieši arī ir Amerikas vietējo iedzīvotāju priekšteči, kas pielūdza Dievu, ticēja pravietojumiem par Mesijas (Kristus) atnākšanu, kā arī piedzīvoja Kristus vizīti pēc viņa augšāmcelšanās. Vēlāk tie aizmirsa šo atklāsmi un patiesību par Dievu un sāka karot savā starpā.
Vēsturiskās kristīgās konfesijas PDS izpratnē līdz ar Jēzus divpadsmit mācekļu nāvi ir zaudējušas nozīmīgu daļu no Kristus mācības un atklāsmes. Tādēļ Dievs ir atklājis Dž. Smitam – kurš tiek uzskatīts par pravieti – aizmirsto patiesību un devis uzdevumu to pasludināt pasaulei. Dž. Smitam tika atklāts Mormona grāmatas teksts, kas izklāsta šo vēstures izpratni.