“Snapchat” ļauj lietotājiem sūtīt fotoattēlus, videoklipus un teksta ziņojumus (“snapus”), kas konkrētā lietotāja draugiem ir pieejami 24 stundas pēc pirmās atvēršanas. Lietotnes pamata ideja ir dalīties ar draugiem tajā, kas ir aktuāls tieši pašlaik. “Snapchat” logo, kurā ir attēlots spoks, dēvēts par Ghostface Chillah, ir atsauce uz lietotnē pārsūtītā satura gaistošumu. Ar tālruni uzņemtajiem fotoattēliem un filmētajiem videoklipiem lietotnē ir iespējams pievienot dažādus vizuālos efektus un uzrakstus, un videoklipus ir iespējams papildināt ar skaņu celiņu no lietotnes bibliotēkas.

Līdztekus starppersonu saziņai “Snapchat” var tikt izmantots, arī lai publicētu īsus videoklipus, kas paredzēti plašākai auditorijai.

Lietotne “Snapchat” vispopulārākā ir gados jaunu cilvēku vidū. Lietotni izstrādā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) uzņēmums “Snap Inc.”.

“Snapchat” 2011. gadā dibinātāja amerikāņi Evans Spīgels (Evan Thomas Spiegel), Bobijs Mērfijs (īstajā vārdā Roberts Mērfijs, Robert Cornelius Murphy) un Redžijs Brauns (Reggie Brown), kuri tolaik bija Stenforda Universitātes (Stanford University) studenti. Lai gan R. Braunam bija liela loma lietotnes koncepcijas izstrādē, neilgi pēc lietotnes sākotnējās versijas publicēšanas viņš no uzņēmuma tika izstumts. R. Brauns sava ieguldījuma atzīšanu lietotnes izstrādē centās panākt tiesas ceļā, un 2014. gadā tika panākta ārpustiesas vienošanās par 157,5 miljonus dolāru lielas kompensācijas izmaksāšanu R. Braunam.

E. Spīgels ir “Snapchat” izstrādājošā uzņēmuma “Snap Inc.” vadītājs, savukārt B. Mērfijs – uzņēmuma tehnoloģiju direktors. Uzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētājs kopš 2017. gada ir Maikls Lintons (Michael Mark Lynton), kurš pirms tam ieņēma vadošus amatus tādos izklaides nozares uzņēmumos kā “Sony Pictures Entertainment”, “Sony Entertainment” un “Sony Corporation of America”.

Par “Snap Inc.” uzņēmējdarbības pusi kopš 2018. gada atbild Džeremi Gormena (Jeremi Gorman), kas pirms tam strādāja interneta tirdzniecības uzņēmumā “Amazon”. Dž. Gormenai ir bijusi liela loma tajā, ka “Snapchat” ir koncentrējies uz 13 līdz 24 gadus vecu mērķauditoriju, ir attīstīti jauni reklāmas risinājumi un piesaistīts vairāk reklāmdevēju, tādējādi stabilizējot uzņēmuma finanšu stāvokli.

“Snapchat” pamata funkcija ir apmaiņa ar attēliem, it īpaši pašbildēm jeb selfijiem. Tiem ir iespējams pievienot dažādus efektus – gan tādus, kas seju papildina ar, piemēram, kaķa ausīm vai kosmētiku, gan tādus, kas retušē vai koriģē sejas daļas. “Snapchat” bija viena no pirmajām saziņas lietotnēm, kas popularizēja papildinātās realitātes funkcionalitāti, kas ļauj attēliem pievienot datorģenerētus elementus un pašlaik sastopama arī daudzos citos tiešsaistes pakalpojumos.

Arī tas, ka lietotnē pārsūtītā informācija ir gaistoša, ir bijis “Snapchat” jauninājums tiešsaistes saziņā. Digitālo komunikāciju parasti raksturo pastāvīgums – saziņas saturs uzkrājas dalībnieku profilos, un tas ne tikai ir pieejams ilgu laiku pēc tam, kad saziņa ir norisinājusies, bet arī ir viegli kopējams. Autors pēc materiāla nosūtīšanas zaudē iespēju ietekmēt šī materiāla turpmāku lietojumu, un tas rada dažādus riskus. Privāta informācija var nevēlami izplatīties, piemēram, ja tiek uzlauzts kāda lietotāja konts vai ziņojuma saņēmējs pārkāpj konfidencialitātes principu. Iepriekšēji izteikumi, it sevišķi tādi, kas izskanējuši privātā saziņā, kādu personu var parādīt sliktā gaismā, pat ja konkrētā persona savus uzskatus jau ir mainījusi.

Lai gan saziņas gaistošuma funkcionalitāte ir īpaši piemērota, lai dalītos ar personiskām un intīmām detaļām, tomēr krietni vairāk lietotāju “Snapchat” izmanto, lai sūtītu viens otram izklaidējošus ziņojumus un atļautos sevi draugiem parādīt brīvi – tai skaitā nenopietnā, smieklīgā veidā vai eksperimentējot.

Līdztekus apmaiņai ar lietotāju radīto saturu “Snapchat” sadaļā “Spotlight” (“Uzmanības centrā”) var skatīties citu lietotāju uzņemtos videoklipus. Lietotāji šajā sadaļā var iesniegt arī sevis veidotus materiālus, un, ja tie atbilst lietotnes definētajiem noformējuma un satura noteikumiem, video tiek publicēti, un tos var redzēt citi. Šīs sadaļas saturs līdzinās tam, kas tiek publicēts sociālajā medijā “TikTok”.

Tāpat “Snapchat” piedāvā arī savu oriģinālsaturu – profesionāļu veidotus seriālus ar īsām sērijām, kas pielāgoti mobilajām ierīcēm. Tāpat ir iespējams parakstīties uz ziņu, izklaides vai citas publiskas informācijas kanāliem.

Lietotnes izmantošana ir bez maksas, un “Snapchat” ieņēmumu avots ir reklāmas. Lietotājiem var tikt rādīti īsi reklāmas klipi, vai arī attēliem pievienojamie efekti var reklamēt noteiktu uzņēmumu, piemēram, viens no lūpukrāsas efektiem var popularizēt kādu kosmētikas ražotāju.

“Snapchat” pirmās versijas nosaukums bija “Picaboo”, un tā tika izveidota 2011. gadā. Dažus mēnešus vēlāk lietotne ieguva tagadējo nosaukumu.

Laika gaitā uzņēmums “Snap Inc.”, kas izstrādā “Snapchat”, attīstījis arī citas tehnoloģijas. Viena no tām ir “Spectacles” – brilles, kas ļauj valkātājam ierakstīt īsus videoklipus ar redzēto, un tie caur viedtālruni tiek augšupielādēti lietotāja “Snapchat” kontā. Brillēm ir papildinātās realitātes funkcionalitāte – briļļu valkātājs var redzēt ne tikai ainu, uz kuru skatās, bet arī projicētu papildu informāciju par to. “Snap Inc.” pieder arī lietotne “Bitmoji”, kas ļauj lietotājiem veidot savus vizuālos elementus (“uzlīmes”), kurus izmantot arī citās saziņas lietotnēs. Kopš 2017. gada “Snap Inc.” akcijas tiek tirgotas biržā.

Kad “Snapchat” sāka piesaistīt ievērojamu skaitu lietotāju, lietotnes izstrādātāji no citiem tehnoloģiju uzņēmumiem sāka saņemt pārpirkšanas piedāvājumus, taču tie tika noraidīti. Šādu piedāvājumu vairāk nekā vienu reizi izteica arī pasaulē lielākais sociālais medijs “Facebook”, kas šādi cerēja piesaistīt gados jaunāku auditoriju. Saņēmis atteikumu, “Facebook” savos pakalpojumos iestrādāja funkcionalitāti, kas iepriekš bija pieejama tikai “Snapchat”. Piemēram, “Facebook” piederošajā sociālajā medijā “Instagram” parādījās iespēja savai sejai pievienot dažādus vizuālos elementus. Vēlāk gan “Facebook” un “Instagram”, gan arī vēl citu uzņēmumu veidotajos sociālajos medijos tika ieviesta stāstu (stories) funkcija, kas lietotājiem ļauj publicēt tādu saturu, par kuru tie vēlas, lai tas pēc noteikta laika pazūd.

Tas, ka pašlaik arī konkurējošos pakalpojumos ir kļuvušas pieejamas daudzas no svarīgākajām “Snapchat” funkcijām, ir ierobežojis “Snapchat” lietotāju skaita pieauguma tempu. 2018. gada uzņēmums piedzīvoja lietotāju skaita kritumu no 191 miljona pirmajā ceturksnī līdz 186 miljoniem ceturtajā. Tomēr kopš 2019. gada lietotāju skaits atkal aug.

2021. gadā “Snapchat” bija aptuveni 498 miljoni aktīvu lietotāju, no kuriem 280 miljoni to izmantoja katru dienu. Visvairāk lietotāju ir ASV un Indijā. Latvijas sabiedrībā “Snapchat” nav starp populārākajām saziņas lietotnēm, tomēr jauniešu vidū tā ir iecienīta. Saskaņā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības katedras 2017. gada pētījuma datiem par 9 līdz 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā šajā vecuma grupā “Snapchat” ir viens no populārākajiem sociālajiem medijiem. To lietoja 57 % respondentu, un 37 % – katru dienu. Savukārt 13 līdz 16 gadus veco jauniešu grupā katru dienu šo lietotni izmantoja 49 % aptaujāto.

Salīdzinājumā ar lielākajiem sociālajiem medijiem, piemēram, “Facebook” un “Twitter”, “Snapchat” ir bijis mazāk problēmu ar nepatiesas informācijas izplatību.

Šī lietotne lielākoties tiek izmantota saziņai draugu starpā, nevis lai sekotu ziņām un citai aktuālajai informācijai, kuras uzticamību sociālo mediju vidē lietotāji ne vienmēr spēj novērtēt. Lietotnē var sekot arī ziņām un citām aktualitātēm, bet lietotnes veidotāji ir nodrošinājuši, ka lielākās iespējas aizsniegt auditoriju ir medijiem, kas kopumā tiek uzskatīti par kvalitatīviem. Turklāt ziņu saturs lietotnes saskarnē ir nošķirts no satura, ar kuru apmainās draugi, kurpretī citos sociālajos medijos draugu ziņojumi tiek rādīti kopā ar informāciju no ziņu un citiem publiskajiem avotiem.

Lietotnē ir ierobežotas iespējas masveidā dalīties ar informāciju starp savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem, un lietotāji savā “Snapchat” profilā pievieno vidēji mazāk kontaktpersonu nekā citu populāro sociālo mediju profilos. Tāpat “Snapchat” spēkā ir procedūras, kas ļauj identificēt plaši pārsūtītus informāciju un reaģēt, ja popularitāti gūst nepatiess saturs.

Šie elementi kopumā nodrošina, ka, pat ja lietotāji dalās ar nepatiesu informāciju vai baumām, šāds saturs neiegūst lielu auditoriju.

Lai gan “Snapchat” drīkst lietot, tikai sākot no 13 gadu vecuma, tomēr šajā lietotnē, tāpat kā arī citās, profilus izveido arī jaunāki bērni. Organizācija “Thorn”, kas veicina bērnu drošību internetā, savā 2021. gada ziņojumā norāda, ka 40 % ASV bērnu vecumā no 9 līdz 12 gadiem ik dienas izmanto “Snapchat”. 26 % anketēto lietotāju vecumā no 9 līdz 17 gadiem lietotnē piedzīvojuši kādu apdraudējumu, un 16 % saskārušies ar seksuāla rakstura mijiedarbību. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp populārākajām saziņas lietotnēm.

Rezultāti ilustrē, ka tikai ar reģistrēšanās un lietojuma aizliegumu bērnus pasargāt nav iespējams un vairāk uzmanības ir jāvelta bērnu izglītošanai par to, kā rīkoties dažādās situācijās, kā arī ziņošanas un citas drošības funkcionalitātes uzlabošanai, lai tā būtu vairāk piemērota situācijām, ar kurām bērni var saskarties.

Plašās iespējas dažādi mainīt ķermeņa un sejas izskatu, kas pieejamas “Snapchat” (un arī citās lietotnēs, piemēram, “Instagram”), daļā lietotāju var nostiprināt nereālistiskus un neveselīgus priekšstatus par ķermeņa tēlu.

Arī masu mediji nereti ir vainoti neveselīgu un nereālistisku ķermeņa standartu popularizēšanā, taču masu mediju gadījumā izskaistinātā veidā lielākoties tiek rādītas tikai slavenības un modeļi. Turpretī sociālo mediju lietotnes, kas ļauj pielāgot dažādu ķermeņa daļu atainojumu, piemēram, mainīt ādas toni vai acu, deguna un vaigu formu, ķermeņa izskaistinātu atainošanu ir paradījušas par normu. Tās lietotājiem ļauj eksperimentēt ar izskatu un, iespējams, arī pastiprināt daļas indivīdu nepatiku pret sava ķermeņa dabisko izskatu. Turklāt indivīdi var nespēt atpazīt, cik lielā mērā retušēti ir citu sociālajos medijos redzamo cilvēku ķermeņi, un negatīvi sevi salīdzināt ar citiem.

Nepatika pret savu ķermeni ir sarežģīta parādība, un atklāts ir jautājums par to, cik lielā mērā šādas lietotnes veicina un pastiprina pārliecības par cilvēka ķermeņa trūkumiem un cik lielā mērā tās piesaista cilvēkus, kuriem šādi uzskati par sevi ir izveidojušies neatkarīgi no lietotnēm. Daudzi no populārajiem “Snapchat” filtriem nav paredzēti sejas izskaistināšanai – tie ļauj arī mainīt attēla krāsu gammu, pievienot papildinātās realitātes elementus, piemēram, balonus vai citus rotājumus, vai arī apzināti izķēmot savu seju.