Nosaukts pakta parakstītāju PSRS Ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova (Вячеслав Михайлович Молотов) un Vācijas Ārlietu ministra Joahima fon Ribentropa (Ulrich Friedrich Wilhelm Joachim von Ribbentrop) vārdā.
Līgumu papildināja slepeni papildu protokoli, kas tālu pārsniedza neuzbrukšanas saistību robežas un bija pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un abu valstu starptautiskajiem līgumiem. Paktu papildināja vēlākās vienošanās, tajā skaitā 1939. gada 28. septembrī noslēgtais Līgums par draudzību un robežām (krievu Договор о дружбе и границе между СССР и Германией, vācu Deutsch-Sowjetischer Grenz- und Freundschaftsvertrag), kas iekļāva Lietuvas teritoriju PSRS interešu sfērā. Līgums tika parakstīts Maskavā naktī uz 1939. gada 24. augustu. Vācijai sadarbība ar PSRS deva arī iespēju iegūt stratēģiski svarīgus izejmateriālus un preces. Faktiski tas nozīmēja Otrā pasaules kara sākumu. PSRS tas nodrošināja plašas teritoriālas ekspansijas iespējas un pavēra ceļu potenciāliem tālākiem iekarojumiem. Līgums tika noslēgts starp Vāciju un PSRS kā divām galvenajām revizionistiskajām lielvalstīm Eiropā. Abu lielvalstu mērķis bija sadalīt Austrumeiropu. Līgums bija vērsts pret Rietumu lielvalstīm un starptautisko kārtību. Tas nodrošināja Vācijai iespēju uzsākt karu ar Poliju un eventuāli – ar Lielbritāniju un Franciju, nebaidoties no PSRS iejaukšanās. Līgums tiek vērtēts kā ļoti cinisks un prettiesisks. Tas bija pārsteigums pasaules diplomātijā, jo abas lielvalstis tika uzskatītas par nesamierināmi antagonistiskām gan režīmu pretējā rakstura un ideoloģijas, gan ilgstošo interešu pretrunu dēļ. Līgums atstāja negatīvu iespaidu kā PSRS nodevība Eiropas demokrātiskajās valstīs. Tas izraisīja apjukumu komunistiskajās partijās un citos kreisajos spēkos pasaulē un Eiropā.