Ā. Hitlera vadībā Vācija pārveidoja pēc Pirmā pasaules kara izveidoto netaisnīgo starptautisko kārtību (t. s. Versaļas sistēmu), kur Vācijas Impērija bija atzīta par galveno kara vaininieci. Šo pārmaiņu jeb tā dēvētās Versaļas sistēmas revīzijas rezultātā 12.–13.03.1938. Vācu Impērijai pievienoja Austriju (Austrijas anšluss, Anschluss Österreichs). Pēc 30.09.1938. Minhenes konferencē panāktās vienošanās ar Lielbritāniju un Franciju Vācija anektēja Čehoslovākijas sastāvā esošo Sudetiju, 14.–15.03.1939. okupēja atlikušo Čehijas teritoriju, Slovākijā izveidojot atsevišķu valsti un 23.03.1939. atkal pievienoja Vācijai Lietuvas anektēto Klaipēdas apgabalu (Memelland). 23.08.1939. Ā. Hitlera vadītā Vācija noslēdza ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) neuzbrukšanas līgumu (Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, krievu Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt; arī Hitlera–Staļina pakts, krievu пакт Гитлера–Сталина, vācu Hitler–Stalin-Pakt), kura slepenais papildprotokols (Molotova–Ribentropa pakts, krievu пакт Молотова–Риббентропа, vācu Ribbentrop–Molotow–Pakt, arī Molotow–Ribbentrop–Pakt) paredzēja interešu sfēru sadali starp Vāciju un PSRS. Ar šo vienošanos Eiropā aizsākās notikumi, kas iezīmē Otrā pasaules kara sākumu, tostarp abu sabiedroto valstu Vācijas (01.09.1939.) un PSRS (17.09.1939.) iebrukums Polijā, PSRS iebrukums Somijā (30.11.1939.), Baltijas valstu pakļaušana, okupācija un aneksija (1939–1940) un Vācijas uzbrukums Rietumos (10.–25.06.1940.).
19.12.1941. Ā. Hitlers kļuva par Vācijas armijas galveno virspavēlnieku Otrā pasaules kara frontēs. Gadu vēlāk jau sāka iezīmēties pirmās Vācijas neveiksmes, īpaši Austrumu frontē pret PSRS. Ā. Hitlera un citu Vācijas redzamo amatpersonu retorikā, kā arī valsts kara taktikā arvien lielāku nozīmi ieņēma ebreju iznīcināšana (holokausts).
Priekštecis reihskanclera amatā Kurts fon Šleihers (Kurt von Schleicher), pēctecis Jozefs Gēbelss (Paul Joseph Goebbels). Priekštecis Vācijas valsts vadītāja amatā P. fon Hindenburgs (kā prezidents), pēctecis Karls Dēnics (Karl Dönitz, kā prezidents).