AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 25. septembrī
Raimonds Cerūzis

Dzelzs krusts

(angļu Iron Cross, vācu Eisernes Kreuz, franču Croix de fer, krievu Желeзный крест)
pazīstamākais Vācijas militārais ordenis

Saistītie šķirkļi

  • Ādolfs Hitlers
  • Frīdrihs Vilhelms III
  • Napoleona kari
  • Napoleons I
  • Pauls fon Hindenburgs
  • Pirmais pasaules karš
  • Vācu Impērija
  • Vācu ordenis
  • Vilhelms I
  • Vilhelms II
I šķiras Dzelzs krusts. 1939.–1945. gads.

I šķiras Dzelzs krusts. 1939.–1945. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzelzs krusta vizuālais izskats
  • 2.
    Vēsturiskais konteksts, kurā apbalvojums pieņemts un praktizēts
  • 3.
    Apbalvojuma sadalījums pakāpēs
  • 4.
    Dzelzs krustu saņēmušās nozīmīgākās personas
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzelzs krusta vizuālais izskats
  • 2.
    Vēsturiskais konteksts, kurā apbalvojums pieņemts un praktizēts
  • 3.
    Apbalvojuma sadalījums pakāpēs
  • 4.
    Dzelzs krustu saņēmušās nozīmīgākās personas
Dzelzs krusta vizuālais izskats

Dzelzs krusta zīme apzināti tika veidota, lai tā līdzinātos Vācu ordeņa krusta formai, kas to sasaistīja ar senu, teiksmainu vācu vēstures periodu, kas iesniedzas krusta karu laikmetā. Atšķirībā no citu valstu augstākajiem apbalvojumiem Dzelzs krusta dizains bija atturīgs, bez dārgakmeņiem un tikai ar nelielu dārgmetāla piejaukumu – ordenis bija no tērauda, kas devis ordenim nosaukumu, ar sudraba malu apdari.

Vēsturiskais konteksts, kurā apbalvojums pieņemts un praktizēts

Ordenis bija Prūsijas Karalistes, pēc tam Vācijas Impērijas augstākais militārais apbalvojums. To 10.03.1813. dibināja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III (Friedrich Wilhelm III.) saistībā ar vācu atbrīvošanās cīņām no Napoleona I (Napoléon Ier), varas. Pirmo Dzelzs krustu Frīdrihs Vilhelms III piešķīra savai mirušajai sievai Meklenburgas–Štrēlicas Luīzei (Luise von Mecklenburg-Strelitz). Ordeni piešķīra visu rangu militārpersonām par izciliem nopelniem Napoleonu karos, neatkarīgi no to izcelsmes, un to atjaunoja ikreiz, kad Prūsija vai Vācijas Impērija bija iesaistījusies karā.

Apbalvojuma sadalījums pakāpēs

19.07.1870. Dzelzs krustu sakarā ar vācu–franču karu atjaunoja Prūsijas karalis un vēlākais Vācijas Impērijas pirmais ķeizars Vilhelms I (Wilhelm I.). Sākoties Pirmajam pasaules karam, Dzelzs krustu atjaunoja Vācijas ķeizars Vilhelms II (Wilhelm II.). Otrā pasaules kara laikā Dzelzs krustu par militāru apbalvojumu atkal ieviesa Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler), kurš Pirmā pasaules kara laikā (1914) pats bija apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru. No 01.09.1939. to sāka piešķirt par oficiālu vācu atzinības zīmi ar tobrīd četrām šķirām (augšupejoši: II šķiras Dzelzs krusts, ar melni-balti-sarkanu lentu, Eisernes Kreuz II. Klasse, mit schwarz-weis-rotem Band; I šķiras Dzelzs krusts, piespraužams, Eisernes Kreuz I. Klasse, Steckkreuz; Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes; Dzelzs krusta Lielkrusts, Großkreuz des Eisernen Kreuzes).

Latviešu leģiona unteršturmfīreram Jānim Bahmanim 1944. gadā piešķirtais II šķiras Dzelzs krusts.

Latviešu leģiona unteršturmfīreram Jānim Bahmanim 1944. gadā piešķirtais II šķiras Dzelzs krusts.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Dzelzs krustu saņēmušās nozīmīgākās personas

Augstākās pakāpes Dzelzs krusta Lielkrusts piešķirts tikai vienu reizi – vienam no vadošajiem nacionālsociālistiskās Vācijas politiķiem, kara aviācijas virspavēlniekam Hermanim Gēringam (Hermann Wilhelm Göring). Vēlāk šķiru skaitu papildināja. Tiek lēsts, ka Otrā pasaules kara gados tika piešķirti apmēram trīs miljoni dažādu šķiru Dzelzs krustu, lielākoties II šķiras.

Pēc Otrā pasaules kara Dzelzs krusts vairs nav atjaunots. 26.07.1957. Vācijas Federatīvajā Republikā (VFR) pieņēma Likumu par ordeņiem (Gesetz über Titel, Orden und Ehrenzeichen), kas noteica Otrā pasaules kara laikā piešķirto Dzelzs krustu nomaiņu ar tādiem, kuros nebija attēlota nacionālsociālistiskās Vācu Impērijas (Trešā reiha) simbolika, un atļāva šādu Dzelzs krustu publisku nēsāšanu. Kopš VFR prezidenta Teodora Heisa (Theodor Heuss) 01.10.1956. rīkojuma stilizētu Dzelzs krusta emblēmu par atpazīšanas zīmi izmanto Vācijas armija – bundesvērs. Pazīstamākie Dzelzs krusta kavalieri ir Vācijas Impērijas ķeizari Vilhelms I, Frīdrihs III (Friedrich III.) un Vilhelms II, Zviedrijas karalis Kārlis XIV Jūhans (zviedru Karl XIV Johan, franču Jean Baptiste Bernadotte), ģenerālfeldmaršals un Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs (Paul Ludwig Hans Anton von Beneckendorff und von Hindenburg). Otrā pasaules kara laikā Dzelzs krustu saņēmuši arī nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēkā iesauktie latviešu karavīri, tostarp Latviešu leģiona pulkvedis Voldemārs Veiss. Viņš bija pirmais latvietis, kurš 09.02.1944. ieguva augstāko tā laika Dzelzs krusta šķiru – Bruņinieku krustu.

Pazīstamākie arhitektūras pieminekļi, kuros atainots Dzelzs krusts, ir uzvaras dievietes Viktorijas skulptūra četrjūga ratos virs Brandenburgas vārtiem (Das Brandenburger Tor) un Uzvaras kolonna (Siegessäule) Berlīnē ar zeltītu uzvaras dievietes Viktorijas skulptūru.

Voldemārs Veiss. 1944. gads.

Voldemārs Veiss. 1944. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Latviešu leģiona oberšturmfīrers Visvaldis Juraids pēc apbalvošanas ar II šķiras Dzelzs krustu, 1943. gads.

Latviešu leģiona oberšturmfīrers Visvaldis Juraids pēc apbalvošanas ar II šķiras Dzelzs krustu, 1943. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Multivide

I šķiras Dzelzs krusts. 1939.–1945. gads.

I šķiras Dzelzs krusts. 1939.–1945. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

II šķiras Dzelzs krusts. 1914.–1918. gads.

II šķiras Dzelzs krusts. 1914.–1918. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Latviešu leģiona unteršturmfīreram Jānim Bahmanim 1944. gadā piešķirtais II šķiras Dzelzs krusts.

Latviešu leģiona unteršturmfīreram Jānim Bahmanim 1944. gadā piešķirtais II šķiras Dzelzs krusts.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Voldemārs Veiss. 1944. gads.

Voldemārs Veiss. 1944. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Latviešu leģiona oberšturmfīrers Visvaldis Juraids pēc apbalvošanas ar II šķiras Dzelzs krustu, 1943. gads.

Latviešu leģiona oberšturmfīrers Visvaldis Juraids pēc apbalvošanas ar II šķiras Dzelzs krustu, 1943. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

I šķiras Dzelzs krusts. 1939.–1945. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Ādolfs Hitlers
  • Frīdrihs Vilhelms III
  • Napoleona kari
  • Napoleons I
  • Pauls fon Hindenburgs
  • Pirmais pasaules karš
  • Vācu Impērija
  • Vācu ordenis
  • Vilhelms I
  • Vilhelms II

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Klietmann, K.-G., Auszeichnungen des Deutschen Reiches 1936–1945: Eine Dokumentation ziviler und militärischer Verdienst- und Ehrenzeichen, Stuttgart, Motorbuch-Verlag, 2004.
  • Nimmergut, J. (Hrsg.), Das eiserne Kreuz 1813–1939, München, Edition Deutsches Ordensmuseum, 1990.
  • Previtera, S. Th., The Iron Time. A History of the Iron Cross, Richmond, Winidore Press, 2007.
  • Reiß, A. und F. Wernitz (Hrsg.), Das Eiserne Kreuz 1813–1870–1914, Geschichte und Bedeutung einer Auszeichnung, Kataloge des Bayerischen Armeemuseums Ingolstadt, Bd. 10, 11, Wien, Verlag Militaria GmbH, 2013.

Raimonds Cerūzis "Dzelzs krusts". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana