Cēlies no romiešu personvārda Cēzars (latīņu Caesar, ko izrunāja ‘kaisar’). Pazīstamākais šī personvārda īpašnieks bija 44. gadā p. m. ē. nogalinātais Romas diktators Gajs Jūlijs Cēzars (Gaius Iulius Caesar). Romas Impērijas laikā šis jēdziens kļuva par Romas imperatora titulu. Vācu valodā šī jēdziena nozīme ir ‘impērijas valdnieks’, arī ‘karalis’. Identiska izcelsme ir analoģiskam apzīmējumam slāvu valodās – cars (krievu царь, bulgāru un serbu цар). Latviešu valodā bieži lieto no romāņu valodām aizgūtu sinonīmu – apzīmējumu “imperators”, kas cēlies no Romas Impērijas militārā virspavēlnieka titula. Par ķeizariem parasti dēvē tikai Vācu Impērijas (1871–1918) imperatorus Vilhelmu I (Wilhelm I.), Frīdrihu III (Friedrich III.) un Vilhelmu II (Wilhelm II.), kuri pārstāvēja Hoencollernu (Hohenzollern) dinastiju, kā arī Austrijas Impērijas (1804–1867) un Austroungārijas (1867–1918) imperatorus Franci I (Franz I.), Ferdinandu I (Ferdinand I.), Franci Jozefu I (Franz Joseph I.) un Kārli I (Karl I.), kuri pārstāvēja Habsburgu dinastiju. Par ķeizaru galvenokārt mēdz saukt arī vāciskās Vācu nācijas Svētās Romas Impērijas (962–1806) imperatorus, kuri paši lietoja šo apzīmējumu, lai uzsvērtu, ka ir Romas Impērijas mantojuma likumīgie pēcteči.