Hoencollernu (Hohenzollern) dinastijas pārstāvis. Vienīgais ķeizara Vilhelma I (Wilhelm I.) un viņas sievas Zaksenes–Veimāras–Eizenahas Augustas (Augusta von Sachsen–Weimar–Eisenach) dēls un troņmantinieks.
Hoencollernu (Hohenzollern) dinastijas pārstāvis. Vienīgais ķeizara Vilhelma I (Wilhelm I.) un viņas sievas Zaksenes–Veimāras–Eizenahas Augustas (Augusta von Sachsen–Weimar–Eisenach) dēls un troņmantinieks.
Studējis Bonnas Universitātē (Rheinische Friedrich-Wilhelms-Universität Bonn). Apguva juridiskās zinības, interesējās par vēsturi un politiku, Hoencollernu namā ieguva tradicionālo militāro izglītību un tika audzināts karadienesta tradīcijās.
Prūsijai veiksmīgajos karos – 1866. gadā prūšu–austriešu un 1870.–1871. gadā Francijas–Vācijas karā – komandēja Prūsijas armiju. Pierādīja sevi kā talantīgu karavadoni, viņu uzskatīja par vienu no daudzsološākajiem troņmantiniekiem Eiropā. Frīdriha III politiskie uzskati bija visai liberāli, izraisot nesaskaņas ar Prūsijas valdības vadītāju Oto fon Bismarku (Otto Eduard Leopold von Bismarck–Schönhausen).
1858. gadā Frīdrihs III aprecēja princesi Viktoriju (Victoria), Lielbritānijas karalienes Viktorijas (Alexandrina Victoria) vecāko meitu. Britu karaļnams, kurš piederēja vāciskajai Sakšu–Koburgu dinastijai, laulībā saskatīja iespēju tuvināt Londonas un Berlīnes attiecības un izveidot vienotu, liberālu Vāciju. Pēc Frīdriha III nāves par Vācijas ķeizaru kļuva viņa vecākais dēls Vilhelms II (Wilhelm II.). Tā kā 1888. gadā Vācu Impērijā nomainījās trīs ķeizari, šo gadu Vācijas vēsturē pieņemts dēvēt par “trīs ķeizaru gadu”.
Raimonds Cerūzis "Frīdrihs III". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/1871-Fr%C4%ABdrihs-III (skatīts 20.04.2024)