O. fon Bismarks ir viena no visplašāk zināmajām personībām Vācijas un visas pasaules jauno laiku vēsturē, par ko sarakstīti daudzi pētījumi, biogrāfijas, literāri darbi, dokumentālās filmas un spēlfilmas, piemēram, spēlfilma “Bismarks 1862–1898” (Bismarck 1862–1898, režisors Kurts Blahnitskis, Curt Blachnitzky, 1927), televīzijas filma “Prūsija pāri visam...” (Preußen über alles..., divas daļas, režisors Rūdolfs Jugerts, Rudolf Jugert, 1971); dokumentālās filmas “Bismarks – kanclers un dēmons” (Bismarck – Kanzler und Dämon, divas daļas, 2007), “Vācieši – Bismarks un Vācu Impērija” (Die Deutschen – Bismarck und das Deutsche Reich, 9. sērija, 2008).
Pēc Prūsijas uzvaras pār Austriju 1866. gada karā O. fon Bismarks kļuva populārs vācu tautā, sākās īpašs “Bismarka kults”. Viņu godinot, kopš 1868. gada uzstādīti ap 600 O. fon Bismarkam veltītu monumentu, tostarp skulptūru un t. s. Bismarka torņu galvenokārt bijušajā Vācu Impērijas teritorijā. Liela daļa no O. fon Bismarka pieminekļiem sagrauti Otrā pasaules kara laikā vai iznīcināti pēc Otrā pasaules kara, kad plašas vācu apdzīvotas teritorijas Centrālajā un Austrumeiropā nonāca komunistu kontrolē. Lielākais monuments – granītā kaltais “Bismarka piemineklis” – atrodas Hamburgā (kopējais augstums 34,3 m, O. fon Bismarka figūra 14,8 m, 625 tonnu smaga, 1906).
O. fon Bismarkam veltītas neskaitāmas grāmatas, piemēram, viena no krāšņākajām ir Hansa Krēmera (Hans Kraemer) sarakstītā un ar Kristiāna Vilhelma Allera (Christian WilhelmAllers) attēliem ilustrētā grāmata “Mūsu Bismarks” (Unser Bismarck, 1895), kas izdota vēl O. fon Bismarkam dzīvam esot, kad viņa popularitāte sabiedrībā atkal bija ievērojami kāpusi. O. fon Bismarks attēlots arī daudzās gleznās, piemēram, pazīstamā vācu valstsvīru un citu 19. gs. ievērojamu personu portretētāja Franča von Lenbaha (Franz von Lenbach) gleznā “Bismarks kirasieru uniformā” (Bismarck in Kürassieruniform, 1890).
O. fon Bismarka vārdā nosaukts salu arhipelāgs un kalns Papua-Jaungvinejā, kas ir bijušais Vācu Impērijas protektorāts (Ķeizara Vilhelma Zeme), kā arī apdzīvotas vietas, ielas un biedrības. Viena no 19. gs. radītajām un papīrrūpniecībā popularitāti iemantojušajām ķīmiskajām krāsām bija “Bismarka brūnā”.