Amata nosaukums “kanclers” atvasināts no tieslietu jomā nodarbinātas personas (latīņu cancellarius), kura strādā telpā, ko norobežo restes jeb režģi (latīņu cancelli) un sagatavo dokumentus. Šāds amats bija pazīstams jau Romas Impērijā, bet vēlāk tā nozīme mainījās. Eiropā, viduslaiku galmā kanclers bija lietvedības (kancelejas) vadītājs.
Vācu zemēs kanclera amats tradicionāli iemieso valdības un izpildvaras vadītāja, kā arī vācu bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus. Tādējādi vācu valdības vadītāja nosaukums atšķiras no citās valstīs pieņemtajiem (premjers, ministru prezidents). Bez Vācijas vēl tikai Austrijā ar šo jēdzienu apzīmē valdības vadītāja amatu. Citās valstīs amata nosaukums “kanclers” var apzīmēt administratīvu amatu ārlietās, tieslietās, universitāšu administrācijā utt.