Vācu Impērijas (Veimāras republikas) kanclers (12.11.1922.–12.08.1923.).
Vilhelms Kuno
vācu komersants un valstsvīrs
Saistītie šķirkļi
Vilhelms Kuno.
Vilhelms Kuno
Vārds, uzvārds Vilhelms Kuno (Carl Josef Wilhelm Cuno)
Profesija Politiķis
Augstākais ieņemtais amats
- Kanclers
Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 12.11.1922.– 12.08.1923.
Dzimšanas datums 02.07.1876.
Dzimšanas vieta Zūla Saksijas provinē, Vācu Impērija, tagad Tīringene, Vācija
Miršanas datums 03.01.1933.
Miršanas vieta Aumīle, Veimāras republika, tagad Vācija
Apbedījuma vieta Olsdorfas kapsēta Hamburgā
Satura rādītājs
Izscelšanās un izglītība
Dzimis valsts ierēdņa ģimenē. Sakarā ar tēva darbu, bērnībā vairākkārt mainījis dzīvesvietu, tādēļ mācījies skolās Kēnigsbergā, Berlīnē un Nīderlandē. Ģimnāzijas izglītību pabeidza prestižajā Paderbornas Teodoriāņu ģimnāzijā (Gymnasium Theodorianum). Studēja jurisprudenci Berlīnes Humbolta Universitātē (Humboldt-Universität zu Berlin), Heidelbergas Universitātē (Ruprecht-Karls-Universität Heidelberg) un Breslavas Universitātē (Universität Breslau, Uniwersytet Wrocławski), kur ieguva jurista diplomu. Studiju laikā bija aktīvs dažādu studentu korporāciju biedrs.
Profesionālā un politiskā darbība
Pēc studiju beigšanas strādāja tiesās. Pirmā pasaules kara laikā bija valdības slepenpadomnieks, tādēļ tika atbrīvots no iesaukšanas karā. Slepenpadomnieka amatā nodarbojās ar vācu tirdznieciskās flotes tiesiskām problēmām. Te iepazinās ar transatlantisko pārvadājumu kompānijas Hamburg-Amerika-Linie, HAPAG ģenerāldirektoru Albertu Ballinu (Albert Ballin). Pēc A. Ballina nāves V. Kuno kļuva par HAPAG vadītāju (no 20.12.1918.). Prezidents Frīdrihs Eberts (Friedrich Ebert) bez iepriekšējas apspriedes ar Reihstāgu 14.11.1922. uzdeva bezpartejiskajam V. Kuno kā saimniecisko lietu ekspertam veidot jauno valdību pēc Jozefa Virta (Joseph Wirth) ministru kabineta atkāpšanās.
Bija cerība, ka, pateicoties saviem ārzemju sakariem, V. Kuno spēs Vācijai labvēlīgi noregulēt reparāciju jautājumu. V. Kuno izveidoja centriski orientētu valdību, ko mēdza dēvēt par “saimniecisko kabinetu” jeb “personību kabinetu”, jo tā bija pirmā Veimāras republikas valdība, ko neveidoja politiķi un kuru neapstiprināja Reihstāgā. Tās galvenais balsts Reihstāgā bija Vācu Centra partija (Die Deutsche Zentrumspartei).
V. Kuno valdīšanas deviņu mēnešu laikā ekonomiskā situācija valstī strauji pasliktinājās. Sakarā ar reparāciju maksājumu kavēšanu Francija 11.01.1923. un vēlāk Beļģija okupēja industriālo Rūras reģionu. Tā kā šāda ārvalstu rīcība bija uzskatāma par prettiesisku, valdība atbildēja ar pasīvu pretestību, apturot derīgo izrakteņu piegādi Francijai un Beļģijai. Rezultātā Rūras reģionā pārtrauca derīgo izrakteņu ieguvi un rūpniecisko ražošanu, bet valdības izmaksātie pabalsti okupēto teritoriju iedzīvotājiem izraisīja hiperinflāciju. 08.1923. valsti pāršalca pret valdību vērsti streiki, kā rezultātā V. Kuno valdība atkāpās. Tādējādi nepiepildījās prezidenta F. Eberta cerības, ka profesionāļu valdība spēs noregulēt reparāciju problēmu un stabilizēt valsts saimniecību.
Pēc atkāpšanās no valdības vadītāja amata līdz pat savai nāvei turpināja ieņemt augstus amatus HAPAG.
Pēctecis kanclera amatā Gustavs Štrēzemans (Gustav Stresemann).
Multivide
Vilhelms Kuno.